Mikaels Agrikola — somu rakstu valodas pamatlicējs

NO MŪSU KORESPONDENTA SOMIJĀ

”Neviena cita grāmata nav tik dziļi un spēcīgi ietekmējusi somu tautas kultūru, vērtības un domāšanu kā Bībele.” (”Bībelei 350 — somu Bībele un kultūra.”)

VAI jums ir pieejama Bībele jūsu dzimtajā valodā? Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju uz šo jautājumu var atbildēt apstiprinoši, jo patlaban šī grāmata pilnībā vai daļēji ir pieejama vairāk nekā 2000 valodās. Taču tas ir kļuvis iespējams tikai tāpēc, ka gadsimtiem ilgi neskaitāmi vīrieši un sievietes ir smagi strādājuši un pārvarējuši dažādus šķēršļus, lai iztulkotu Bībeli vietējās valodās. Šo cilvēku vidū ir arī Mikaels Agrikola.

Agrikola bija valodnieks, kas uzņēmās iztulkot Bībeli somu valodā. Viņa literārajiem darbiem ir bijusi liela nozīme somu kultūras attīstībā, tāpēc nav brīnums, ka viņš tiek dēvēts par somu literārās valodas tēvu.

Agrikola piedzima ap 1510. gadu Torsbi ciematā Somijas dienvidos. Viņa tēvam piederēja zemnieku saimniecība — ar to ir izskaidrojams, kāpēc viņa uzvārds ir Agrikola (no latīņu vārda agricola ”zemnieks”). Šajā reģionā runāja divās valodās, zviedru un somu, un Agrikola, visticamāk, tās abas apguva jau bērnībā. Mācoties Viborgas latīņu skolā, viņam radās iespēja paplašināt savas valodu zināšanas. Vēlāk viņš pārcēlās uz Turku, kur tolaik atradās Somijas administratīvais centrs, un kļuva par katoļu bīskapa Marti Skites sekretāru.

Tālaika reliģiskā un politiskā situācija

Laika periods, kurā dzīvoja Agrikola, Skandināvijai bija visai nemierīgs. Zviedrija cīnījās par izstāšanos no Kalmaras ūnijas, kas sevī apvienoja visas Skandināvijas valstis. 1523. gadā Gustavs I tika kronēts par Zviedrijas karali, un tas spēcīgi ietekmēja Somiju, kas tolaik atradās Zviedrijas pakļautībā.

Jaunais karalis vēlējās nostiprināt savu varu, un, lai īstenotu savu nodomu, viņš atbalstīja reformāciju, kas jau bija izplatījusies pa visu Ziemeļeiropu. Nomainīdams valsts reliģiju no katoļu uz luterāņu, viņš sarāva saites ar Vatikānu, iedragāja katoļu bīskapu autoritāti un ieguva noteikšanu pār baznīcas īpašumiem. Līdz pat  mūsdienām lielākā daļa Zviedrijas un Somijas iedzīvotāju ir luterāņi.

Viens no protestantu galvenajiem mērķiem bija panākt, lai dievkalpojumi notiktu nevis latīņu, bet vietējās valodās. Zviedrijā jau 1526. gadā Kristiešu grieķu raksti jeb ”Jaunā Derība” bija pieejama zviedru valodā. Taču Somijā protestantisma vēji bija ievērojami vājāki, turklāt nevienam tajos gados nebija īpašas intereses par Bībeles tulkošanu somu valodā.

”Grūts un nogurdinošs darbs”

Galvenais iemesls, kāpēc neviens negribēja ķerties pie Bībeles tulkošanas somu valodā, bija tas, ka Somijā vēl nebija tikpat kā nekādas literatūras. Līdz 16. gadsimta sākumam somu valodā rakstiski bija pieejamas tikai dažas katoļu lūgšanas. Tāpēc, lai iztulkotu Bībeli somu valodā, daudziem vārdiem bija jāizveido rakstu forma, kā arī bija jāievieš pilnīgi jauni vārdi un izteicieni, turklāt tas bija jāpaveic bez jebkādām valodas mācību grāmatām. Un tomēr Agrikola bija apņēmības pilns paveikt šo darbu.

1536. gadā katoļu bīskaps Skite aizsūtīja Agrikolu uz Vācijas pilsētu Vitenbergu papildināt zināšanas teoloģijā un valodniecībā. Tā bija tā pati pilsēta, kurā, kā uzskata vēsturnieki, 20 gadus iepriekš Luters pie pils baznīcas durvīm bija pienaglojis plakātu ar savām slavenajām 95 tēzēm.

Atrazdamies Vitenbergā, Agrikola ne tikai nodevās studijām, bet arī uzsāka apjomīgo Bībeles tulkošanas darbu. 1537. gadā vēstulē Zviedrijas karalim viņš rakstīja: ”Kamēr vien Dievs dos vadību manam darbam, es neatkāpšos no savas ieceres un turpināšu tulkot Jauno Derību somu tautas valodā.” Pēc atgriešanās Somijā viņš sāka strādāt kādā skolā par rektoru un tajā pašā laikā turpināja darbu pie tulkojuma.

Tāpat kā citiem tālaika Bībeles tulkotājiem, arī Agrikolam tulkot Bībeli nebija viegli. Pat Luters esot izsaucies: ”Cik grūts un nogurdinošs darbs ir piespiest ebreju autorus runāt vāciski!” Jādomā, Agrikolam bija pieejami Bībeles tulkojumi citās valodās, taču lielākās grūtības viņam sagādāja tieši somu valoda un tās rakstība, kuras attīstība atradās vēl tikai sākumposmā.

Agrikolas uzdevumu varēja salīdzināt ar mājas būvēšanu, kad nav pieejams celtniecības plāns un ir jāizmanto trūcīgi un pa malu malām izmētāti materiāli. Kā viņš tika ar to galā? Sākumā viņš apkopoja vārdus no dažādiem somu valodas dialektiem un pierakstīja tos tā, kā tie tika izrunāti. Iespējams, Agrikola bija pirmais, kas ieviesa somu valodā ekvivalentus tādiem vārdiem kā ”valdība”, ”liekulis”, ”manuskripts”, ”karaspēks”, ”paraugs” un ”rakstu mācītājs”. Viņš izveidoja salikteņus un atvasinājumus un ieviesa vārdus, kas bija ņemti no citām valodām, galvenokārt no zviedru. Daži no šiem vārdiem ir enkeli (eņģelis), historia (vēsture), lamppu (lampa), marttyyri (moceklis) un palmu (palma).

 Iespēja lasīt Dieva vārdus somu valodā

1548. gadā pirmā tulkojuma daļa ar nosaukumu Se Wsi Testamenti (Jaunā Derība) beidzot tika laista klajā. Ir izteikts pieņēmums, ka tulkojums tika pabeigts piecus gadus agrāk, bet līdzekļu trūkuma dēļ nevarēja tikt publicēts. Pēc visa spriežot, šī izdevuma finansēšana galvenokārt gūlās uz paša Agrikolas pleciem.

Trīs gadus vēlāk nāca klajā Dauidin Psaltari (Dāvida psalmi), pie kuru tulkojuma Agrikola, visticamāk, nestrādāja viens. Viņa vadībā tika iztulkotas arī Mozus un praviešu grāmatas.

Pazemīgi atzīdams savas ierobežotās iespējas, Agrikola rakstīja: ”Lai kristieši un citi dievbijīgi lasītāji neņem ļaunā, ja šajos iesācēju tulkotajos Svētajos Rakstos viņi sastapsies ar domām, kas būs izteiktas kļūdainā, dīvainā, neveiklā vai atšķirīgā veidā.” Lai kādi arī būtu Agrikolas tulkojuma trūkumi, viņa neatlaidīgie centieni iztulkot Bībeli vietējo iedzīvotāju valodā ir uzslavas cienīgi.

Agrikolas atstātais mantojums

1557. gada sākumā Agrikolam, kas tolaik bija luterānis un ieņēma bīskapa amatu Turku, bija jādodas uz Maskavu. Viņš bija iekļauts delegācijā, kas bija iecelta par šķīrējtiesu robežkonfliktā starp Zviedriju un Krieviju. Šis uzdevums sekmīgi tika pabeigts, bet acīmredzot ceļa grūtību dēļ mājupceļā Agrikola saslima un aptuveni 47 gadu vecumā nomira.

Sava samērā īsā mūža laikā Agrikola somu valodā sarakstīja tikai apmēram desmit darbus, kuru kopējais apjoms ir ap 2400 lappusēm. Tomēr daudzi uzskata, ka viņš ir ievērojami veicinājis somu kultūras uzplaukumu. Viņš ir radījis labu pamatu somu valodas attīstībai un izciliem panākumiem tādās sfērās kā māksla un zinātne.

Vēl svarīgāk ir tas, ka Mikaels Agrikola ir palīdzējis somu tautai skaidrāk saskatīt Dieva vārdu gaismu. Viņa ieguldījums ir apkopots dzejolī, kas viņa piemiņai tika sacerēts latīņu valodā: ”Viņš neatstāja parastu mantojumu. Viņa mantojums ir viņa darbi — viņš iztulkoja somu valodā Svētos Rakstus —, un viņa veikums ir augsti cildināms.”

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Bībele somu valodā

Visa Bībele somu valodā, kuras tulkojums lielā mērā bija balstīts uz Mikaela Agrikolas tulkojumu, tika publicēta 1642. gadā. Ar laiku tā kļuva par Somijas luterāņu baznīcas oficiāli atzīto Bībeli. Kaut arī gadu gaitā šis izdevums vairākkārt tika nedaudz revidēts, līdz 1938. gadam tas saglabājās faktiski nemainīgs. Pēdējais šīs Bībeles pārstrādātais izdevums tika publicēts 1992. gadā.

Vēl ir tikai viens pilns Bībeles izdevums somu valodā — tas ir Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums, ko 1995. gadā publicēja Jehovas liecinieki. Divdesmit gadus iepriekš, 1975. gadā, Jehovas liecinieki jau bija izdevuši Kristiešu grieķu rakstu tulkojumu. Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums ir iezīmīgs ar to, ka tas ir stingri balstīts uz Bībeles oriģinālo tekstu. Līdz šim ir iespiesti 130 miljoni šī tulkojuma eksemplāru daudzās valodās.

[Attēls 22. lpp.]

Mikaels Agrikola un pirmais Bībeles izdevums somu valodā. 1910. gadā publicēta atklātne

[Norāde par autortiesībām]

National Board of Antiquities/Ritva Bäckman

[Attēls 23. lpp.]

Agrikolas iztulkotā ”Jaunā Derība”

[Norāde par attēla autortiesībām 21. lpp.]

National Board of Antiquities