No mūsu lasītājiem

Kalni un dzīvība uz zemes (2005. gada 22. marts.) Tetonu grēdas apmeklējums bija viens no iespaidīgākajiem notikumiem manā dzīvē. Bet, kad lasīju par to, cik kalni ir svarīgi dzīvībai, es biju pārsteigta. Tagad es varu daudz labāk saprast, kāda ir kalnu nozīme uz zemes un cik apbrīnojams ir Radītājs, kas tos ir veidojis.

Dž. G., ASV

Kad es vēroju Jehovas radītā skaistumu, man trūkst vārdu, lai izteiktu savas izjūtas. Kaut arī cilvēki posta un piesārņo dabu, vēl ir iespējams priecāties un just pateicību par kalniem. Man ir prieks stāstīt cilvēkiem par to, kas gaidāms tuvā nākotnē, kā solīts Psalmā 72:16.

R. Č., ASV

Jauniešu jautājumi. Kāpēc man jāstrādā fizisks darbs? (2005. gada 22. marts.) Es strādāju tēva vadītajā firmā, kas specializējas krāsošanas darbos, bet kāds man pateica, ka mans darbs neprasa nekādu prāta piepūli. Taču šajā rakstā bija teikts, ka Jēzus un Pāvils strādāja ar savām rokām, un tas mani pamudināja darīt savu darbu ar vēl lielāku entuziasmu. Es gribu cītīgi strādāt, lai vēlāk varētu savu prasmi likt lietā kongresu namu un Valstības zāļu celtniecībā.

M. J., Japāna

Šis raksts mani ļoti uzmundrināja. Tas man atkal atgādināja, ka galvenais dzīves mērķis ir kalpošana Dievam Jehovam un ka profesijai, kuru es izvēlēšos, jābūt saskaņā ar šo mērķi. Šis brīnišķīgais raksts mani arī pamudināja būt čaklākai mājās un pamanīt, kādus darbus es varētu izdarīt. Bet svarīgākais ir tas, ka raksts man palīdzēja izprast Jehovas viedokli par fizisku darbu.

J. K., Krievija

Dzīvības apbrīnojamās ķēdītes (2005. gada 22. janvāris.) Man ir piecpadsmit gadi. Skolā bioloģijas stundā mēs mācāmies par vielmaiņu. Es paņēmu šo žurnālu uz skolu, un bioloģijas skolotājs, pasniedzot vielu, izmantoja zīmējumus no žurnāla raksta. Pēc stundas ikviens gribēja dabūt šī žurnāla eksemplāru. No raksta ir skaidri redzams, cik liela gudrība piemīt Jehovam. Viņš neapšaubāmi ir cienīgs, lai viņu slavētu. Es ar lielu nepacietību gaidu laiku, kad visa dzīvā radība dos slavu Jehovam.

J. B., Krievija

”Ja vien cilvēki zinātu” (2005. gada 8. janvāris.) Man ir septiņpadsmit gadi, un es bieži esmu domājusi par iespēju pārcelties uz vietu, kur ir lielāka vajadzība pēc Valstības sludinātājiem. Deivida piemērs ir stiprinājis manu apņemšanos uzreiz pēc skolas beigšanas īstenot šo mērķi. Lūdzu, turpiniet rakstīt par šādiem uzmundrinošiem piemēriem. Mana vecuma jauniešiem pastāvīgi ir vajadzīgs pamudinājums būt aktīviem sludināšanā.

K. O., Polija

Es esmu 20 gadus veca. Šis raksts mani saviļņoja līdz asarām, un es par sevi domāju: ”Ja man būtu jāmirst tik jaunai, es negribētu, lai man būtu jānožēlo, ka neesmu kalpošanā Jehovam devusi pašu labāko!” Man ir mērķis drīzumā kļūt par pilnas slodzes sludinātāju. Es šo rakstu ierāmēšu un pielikšu pie sienas, lai nekad neaizmirstu, kā es jutos, kad to lasīju. Paldies, ka jūs publicējat rakstus par šādiem brīnišķīgiem piemēriem.

N. N., Japāna