Tur tās lido!

JAU sāka krēslot, un rudenīgajā gaisā jautās vakara dzestrums, bet tad rāmo klusumu pārtrauca skaļas zosu klaigas. Slaidiem, spēcīgiem spārnu vēzieniem šķeļot gaisu, debesīs laidās kādu 20 zosu kāsis. Viena zoss līgani nosvērās pa kreisi un pārkārtojās uz aizmuguri. Saviļņojošā aina pamodināja manu ziņkāri. Kāpēc zosis lido kāsī? Uz kurieni tās dodas?

Zosis ir pīlēm un gulbjiem tuvu radniecīgi ūdensputni. Pasaulē ir ap 40 zosu sugu, kas izplatītas galvenokārt Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Viena no pazīstamākajām Ziemeļamerikas sugām ir Kanādas zoss ar savu raksturīgo garo, tumšo kaklu un baltajiem vaigiem un pazodi. Kanādas zosu pasugai, ko sauc par lielajām Kanādas zosīm, pieaudzis tēviņš var svērt līdz astoņiem kilogramiem, un tā spārnu plētums sasniedz divus metrus. Šīs zosis vasaras mēnešos uzturas Aļaskā un Kanādas ziemeļos, bet ziemot dodas tālu uz dienvidiem līdz pat Meksikai.

Zosīm ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties migrācijas laiku. Ja tās ieradīsies ziemeļos pārāk agri, ūdeņi vēl būs aizsaluši un augi nebūs sazaļojuši. Tāpēc Kanādas zosis virzās uz ziemeļiem kopā ar silto laiku. Ieradušās galā, tās sadalās pāros, un katrs pāris aizņem savu ligzdošanas teritoriju.

Lidojot kāsī, zosīm ir viegli paturēt citai  citu acīs un tūlīt reaģēt, ja priekšējais putns maina virzienu, ātrumu vai augstumu. Turklāt, kā uzskata daudzi speciālisti, gaisa strāvas, ko rada priekšā lidojošie putni, atvieglo lidojumu pārējiem, samazinot gaisa turbulenci. Migrējošs zosu bars parasti sastāv no vairākām ģimenēm, un kāša priekšgalā, cits citu nomainīdami, lido vecie putni.

Kanādas zosis bieži vien gadu pēc gada ligzdo vienā un tajā pašā vietā. Ligzdu tās vij no tādiem vienkāršiem materiāliem kā zariņi, zāle un sūnas. Zosis ir monogāmi putni — tas nozīmē, ka zosīm parasti visu mūžu ir viens partneris. Ja viens no pāra putniem iet bojā, dažkārt gadās, ka otrs atrod citu dzīvesbiedru, tomēr visbiežāk tas turpmāk paliek viens.

Zosu māte izdēj aptuveni četras līdz astoņas olas un perē tās kādas 28 dienas. Zosu pāris drosmīgi sargā ligzdu. Ja kāds apdraud mazuļus vai pašus vecākus, tie var kļūt ļoti agresīvi un, likdami lietā spārnus, apveltīt uzbrucēju ar spēcīgiem belzieniem.

Zoslēni sāk sazināties ar vecākiem jau tad, kad tie vēl atrodas olā. Mazuļi izdod dažādas skaņas, sākot ar smalkiem čiepstieniem, kas signalizē par apmierinājumu, un beidzot ar uztraukuma saucieniem. Arī vecāki izmanto dažādus saucienus, lai sazinātos gan ar mazuļiem, gan paši savā starpā. Zinātnieki Kanādas zosīm ir konstatējuši vismaz 13 atšķirīgas nozīmes saucienus.

Zosis nenoliedzami ir spilgts instinktīvas gudrības piemērs. (Salamana Pamācības 30:24.) Protams, gods par to pienākas Dievam Jehovam, kas radījis visas lietas — arī spārnotās debesu radības. (Psalms 104:24.)

[Papildmateriāls/Attēli 17. lpp.]

Vai jūs zināt?

● Drīz pēc izšķilšanās zoslēni uz visiem laikiem atstāj ligzdu un seko tēvam un mātei. Zosu ģimene parasti turas kopā.

● Pēc dažu avotu ziņām, kalnu zosis migrācijas laikā lido pāri Everestam, kura augstums pārsniedz 8800 metrus.

● Dažu sugu zosis spēj bez apstājas nolidot vairāk nekā 1500 kilometru.

● Salīdzinājumā ar vientuļi lidojošām zosīm, kas pārvietojas ar tādu pašu ātrumu, kāsī lidojošas zosis retāk vēzē spārnus un tāpēc to sirdsdarbība ir lēnāka.

[Norāde par autortiesībām]

Augšā pa kreisi: U.S. Fish & Wildlife Service, Washington, D.C./Duane C. Anderson

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Zosis lidojumā: © Tom Brakefield/CORBIS