Alhambra — Granadas arhitektūras pērle

NO MŪSU KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

”Cik gan daudz patiesu un izdomātu leģendu un tradīciju, cik gan daudz arābu un spāņu dziesmu un balāžu par mīlestību, karu un bruņnieciskiem tikumiem saistās ar šo austrumniecisko pili!” (VAŠINGTONS ĒRVINGS, 19. GADSIMTA AMERIKĀŅU RAKSTNIEKS.)

ŠĀDIEM vārdiem ir apdziedāta slavenā Alhambra — pils ansamblis, kas ir Spānijas pilsētas Granadas rota un lepnums. Alhambra ir kā maza austrumu mākslas saliņa Eiropas dienvidos. Šo nocietināto pili, kas izceļas ar savu izsmalcināto skaistumu, ir uzcēluši islāmticīgie mauri, kuru ietekme Spānijā ilga vairākus gadsimtus. *

11. gadsimtā arābu emīrs Zavī ben Zīrī nodibināja neatkarīgu Granadas karalisti. Savas aptuveni 500 gadu ilgās pastāvēšanas laikā Granadas karaliste pieredzēja ievērojamu mākslas un kultūras uzplaukumu. Tā krita 1492. gadā, kad katoliskie monarhi Ferdinands un Izabella pielika punktu musulmaņu valdīšanai Spānijas teritorijā.

Mauru Granadai ziedu laiki sākās pēc tam, kad 1236. gadā kristieši ieņēma Kordovu. Granada kļuva par musulmaņiem piederošo Spānijas teritoriju jauno galvaspilsētu, un emīri tajā uzbūvēja pils ansambli — Alhambru —, kam neko līdzīgu eiropieši nebija redzējuši. Sajūsma par Alhambru kādu rakstnieku pamudināja to nodēvēt par ”brīnišķīgāko celtni visā pasaulē”.

Alhambras atrašanās vieta ir tikpat iespaidīga kā pats pils ansamblis. Tās fonu veido sniegainā Sjerranevadas grēda, kuras virsotnes sasniedz apmēram 3400 metru augstumu. Pati Alhambra atrodas uz Savika — gara, mežiem klāta pakalna, kas paceļas 150 metrus virs pilsētas. Granada, pār kuru slejas pakalns, 14. gadsimta dzejniekam Ibn Zamrakam atgādināja sievu, uz kuru ar apbrīnu lūkojas viņas vīrs.

Pilsēta pilsētā

Pils ansambļa nosaukums Alhambra ir atvasināts no arābu vārda ar nozīmi ”sarkans”, un šādi tas ir nodēvēts, iespējams, tāpēc, ka ārsienu būvniecībā mauri ir izmantojuši sarkanīgus ķieģeļus. Citi dod priekšroku arābu vēsturnieku versijai, ka Alhambra tikusi celta ”lāpu gaismā”. Šis naksnīgais apgaismojums, kā viņi apgalvo, sienām piešķīris sarkanīgu nokrāsu, tāpēc arī radies šāds nosaukums.

Alhambra ir vairāk nekā vienkārši pils — to var nosaukt par atsevišķu pilsētu Granadas iekšienē. Aiz biezajām Alhambras sienām ir patvērušies dārzi, paviljoni, pils komplekss, Alkasabas cietoksnis un pat maza medīna jeb pilsēta. Alhambras kompleksā, kur mauru celtās ēkas papildina vēlākas būves, arābu mākslas smalkums un komplicētība mijas ar paskarbo lakonismu, kas raksturīgs Eiropas renesansei.

Alhambras pievilcība ir izskaidrojama ar mauru arhitektūras paņēmienu, kas dominēja  arī seno grieķu mākslā. Vispirms mauri izmantoja akmens dabisko krāsu un faktūru, izveidojot celtnes, kurās izpaudās formu līdzsvars, proporciju saskaņa un vienkāršība, un pēc tam viņi savas elegantās būves izrotāja. Kā izteicās kāds speciālists, ”mauri vienmēr ievēroja principu, ko arhitekti uzskata par arhitektūras pamatprincipu, — dekorēt celtni, nevis celt dekoru”.

Alhambra tuvplānā

Lai iekļūtu Alhambrā, ir jāiziet cauri lielai pakavveida arkai, ko sauc par Tiesas vārtiem. Šāds nosaukums arkai ir dots tāpēc, ka musulmaņu valdīšanas laikā šeit mēdza pulcēties tiesa, lai bez kavēšanās izskatītu mazāk nopietnas lietas. Tiesas spriešana pilsētas vārtos Tuvajos Austrumos bija plaši izplatīta prakse, un tā ir vairākkārt pieminēta arī Bībelē. *

Izsmalcinātie rotājumi, kas raksturīgi tādām arābu pilīm kā Alhambra, ir veidoti  no stuka. Alhambrā var aplūkot gan stukā grieztus filigrānus rakstus, kuru elementi ritmiski atkārtojas, gan greznas arkas, kuru lokus grezno ideālā simetrijā izkārtoti stalaktīti. Pils dekoru papildina arī glazētas keramikas flīzes, ar kurām izlikta sienu apakšējā daļa, veidojot sarežģītus ģeometriskus rakstus. To košās krāsas patīkami kontrastē ar maigo stuka toni sienu augšējā daļā.

Viens no skaistākajiem Alhambras pagalmiem ir Lauvu pagalms, kas raksturots kā ”izcilākais arābu mākslas paraugs visā Spānijā”. Kā paskaidrots kādā vietējā ceļvedī, ”ir šedevri, kurus nevar ne atveidot, ne atdarināt.. Tāda sajūta rodas, nonākot šajā Granadas pagalmā.” Lauvu pagalmu ieskauj proporcionālas arkādes un slaidas kolonnas, bet tā centrā atrodas strūklaka, ko balsta 12 marmora lauvas. Tā ir viena no visvairāk fotografētajām vietām Spānijā.

Dārzi, kuros atspirgst gars

Alhambrā ietilpst arī brīnišķīgi dārzi, strūklakas un baseini. * Enrike Sordo savā grāmatā Mauru Spānija raksta: ”Arābu dārzi ir paradīzes atspulgs.” Tajos ik uz soļa ir jūtama islāma ietekme. Spāņu rakstnieks Garsija Gomess paskaidro: ”Musulmaņu paradīze Korānā ir raksturota kā krāšņs dārzs, ..ko bagātīgi apūdeņo strauti.” Ūdens, kam tuksnešu iemītnieku acīs bija sevišķa vērtība, Alhambrā ir izmantots ļoti daudz. Dārzu projektētāji saprata, ka ūdens atdzesēs gaisu un radīs patīkamu, nomierinošu čaloņu. Taisnstūra baseini, kuros spoguļojas Spānijas dzidrās debesis, ap sevi rada mirdzumu un uzbur plašuma ilūziju.

 Netālu no Alhambras uz Sola kalna līdzās Savikam atrodas Heneralife * — mauru vasaras rezidence ar plašiem dārziem. Heneralifes dārzi, kas ir izcils arābu ainavu veidošanas mākslas paraugs, ir ierindoti starp skaistākajiem dārziem pasaulē. Kādreiz Heneralifi un Alhambru savienoja tilts, un šo rezidenci Granadas valdnieki acīmredzot izmantoja atpūtai. Aizejot Heneralifē līdz kāpnēm ar lejuptekošām ūdens tērcītēm, ir iespējams izbaudīt īstu gaismas, krāsu un smaržu simfoniju.

Maura nopūta

Kad Granadas pēdējais valdnieks Boabdils (Muhammeds XI) nodeva pilsētas atslēgas Ferdinandam un Izabellai, viņam un viņa ģimenei bija jādodas trimdā. Atstājuši pilsētu, viņi uz brīdi esot apstājušies vietā, ko tagad sauc par Maura nopūtu, lai vēl pēdējo reizi uzmestu skatienu savai krāšņajai sarkanajai pilij. Tur Boabdila māte savam dēlam esot teikusi: ”Raudi kā sieviete par to, ko nespēji aizstāvēt kā vīrs!”

Mūsdienās šo vēstures pieminekli ik gadus apmeklē apmēram trīs miljoni cilvēku, un daudzi no viņiem aiziet uz to pašu vietu, kur viņi, tāpat kā Boabdils, var noraudzīties uz Granadu un tās skaistāko pērli — Alhambru. Ja arī jūs kādreiz nonāksiet Granadā, iespējams, jūs sapratīsiet skumjas, ko izjuta tās pēdējais mauru valdnieks.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 15. lpp.]

Alkasabas cietoksnis

[Attēls 16. lpp.]

Lauvu pagalms

[Attēls 16., 17. lpp.]

Heneralifes dārzi

[Attēls 17. lpp.]

Kāpnes ar lejuptekošām ūdens tērcītēm

[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]

Line art: EclectiCollections

[Norāde par attēla autortiesībām 15. lpp.]

Visi fotoattēli, izņemot augšējo: Recinto Monumental de la Alhambra y Generalife

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Visi fotoattēli: Recinto Monumental de la Alhambra y Generalife

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Fotoattēli lappuses augšā: Recinto Monumental de la Alhambra y Generalife; fotoattēls lappuses apakšā: J. A. Fernández/San Marcos