Protezēšanas centra apmeklējums

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Protezēšanas centra apmeklējums

NO MŪSU KORESPONDENTA JAUNZĒLANDĒ

UZ PROTEZĒŠANAS centru, kas atrodas Velingtonā (Jaunzēlande), es devos divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, manai kājas protēzei bija nepieciešams neliels remonts, un, otrkārt, es cerēju tuvāk iepazīties ar šī centra darbību un vairāk uzzināt par to, kā tiek izgatavotas protēzes.

Mans protēzists ar lielāko prieku piekrita iepazīstināt mani ar centra darbību. Tā bija ļoti interesanta ekskursija, kuras laikā es vairāk uzzināju par darbu, kas tiek ieguldīts protēžu izgatavošanā.

Bet ko precīzi nozīmē vārdi ”protēze” un ”protēzists”? Protēze ir ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu, un protēzists ir protēžu izgatavošanas speciālists.

Kā izgatavo kājas protēzi?

Lielākajai daļai pacientu, kas šeit ierodas, ir vajadzīga kājas protēze. Lai to izgatavotu, vispirms ir jāuztaisa čaula, kas precīzi atbilst pacienta amputācijas stumbram. Amputācijas stumbru nosaitē ar ģipša saitēm un iegūst stumbra atlējumu, kuru izmanto amputācijas stumbra kopijas izgatavošanai. Pamatojoties uz šo kopiju, tiek izgatavota protēzes čaula, kam vēlāk tiek pievienotas pārējās protēzes daļas. Tā sākas kājas protēzes izgatavošana, kura pildīs zaudētās kājas funkcijas. Mūsdienās pastāv arī efektīvāka metode amputācijas stumbra formas noteikšanai. No sākuma ar CAD/CAM (datorizētās projektēšanas un ražošanas) sistēmas programmu palīdzību tiek noteikti precīzi stumbra izmēri, un pēc tam frēzmašīna izgatavo amputācijas stumbra kopiju.

Kad biju redzējis centrā izmantotās tehnoloģijas, man parādīja importētas gatavas protēžu daļas. Viena no tām mani sevišķi iespaidoja: hidrauliska ceļa locītava, kas savienota ar termoplastiska materiāla čaulu. Uzsildot čaulu, var mainīt tās formu atbilstoši pacienta vajadzībām. Plaši, ilustrēti protēžu komponentu katalogi ir pieejami no uzņēmumiem dažādās pasaules valstīs.

Mākslīgās kājas izgatavošanas pēdējās stadijās tiek noregulēts čaulas, mākslīgās ceļa locītavas un pēdas daļas savstarpējais novietojums, lai nodrošinātu pēc iespējas dabiskāku gaitu. Visbeidzot ar polimēru materiālu tiek apslēpti mākslīgās kājas ”kauli”, un tad vēl tikai atliek veikt nelielus kosmētiskus uzlabojumus, lai protēze, cik vien iespējams, līdzinātos pacienta veselajai kājai.

Pēc tam kad pacients ir zināmā mērā pieradis pie jaunās protēzes, viņam jāierodas pie ortopēdiskā ķirurga, kas sniedz konsultācijas protezēšanas centrā. Šis speciālists ar profesionālu aci pārliecinās par to, vai protēze maksimāli labi pilda savas funkcijas.

Mazie pacienti un sportisti

Ekskursijas laikā manu uzmanību piesaistīja kāda meitenīte, kas bez jebkāda samulsuma parādīja savu mākslīgo kāju. Vēlāk es ievēroju, kā viņa savā nodabā bezbēdīgi lēkā.

Mani ļoti interesēja, ko protēzists pastāstīs par bērniem, kas ir zaudējuši kādu locekli. Viņš man parādīja mazītiņu rokas protēzi un paskaidroja, ka tādas izmanto pat tikai pusgadu veciem zīdaiņiem, lai viņi iegūtu iemaņas, kas būs vajadzīgas vēlāk, izmantojot mākslīgo roku vai plaukstu. Ja tas netiek darīts, bērns, būdams jau paaudzies, ir pieradis iztikt tikai ar vienu roku un viņam ir grūti iemācīties darboties ar divām rokām.

Ekskursijā es uzzināju par kādu Eiropas uzņēmumu, kas sportistiem, kuri piedalījās Paralimpiskajās spēlēs Sidnejā (Austrālija), atsūtīja veselu konteineru ar protēžu daļām. Sportisti tās varēja saņemt bez maksas, un daudzi protēzisti, kuru vidū bija arī speciālisti no Jaunzēlandes, sniedza savu palīdzību sportistiem.

Dažas protēžu daļas bija īpaši izstrādātas sportistu vajadzībām. Kā piemēru man parādīja pēdas-potītes sistēmu, kas bija izgatavota no speciāla materiāla, lai atdarinātu cilvēka pēdas dabisko atsperīgumu.

Jaunākie sasniegumi

Kas jauns gaidāms protēžu izgatavošanā tuvākajā nākotnē? Mans protēzists pastāstīja, ka vismaz viens pacients Jaunzēlandē staigā ar datorizētu mākslīgu kāju. Pēc pieejamām ziņām, tajā ir iebūvēti spiediena sensori, kas palīdz imitēt dabiskas kustības.

Dažās valstīs ortopēdiskie ķirurgi izmēģina metodi, ko sauc par osteointegrāciju. Amputācijas stumbrā tiek ievietots metāla stienis, pie kura var piestiprināt protēzi. Līdz ar to zūd vajadzība izgatavot ģipša atlējumus un protēžu čaulas.

Tiek veikti pētījumi, kā nervu šķiedrās implantēt īpašus elektrodus, kas ļautu pacientam kontrolēt protēzi tikai ar domu palīdzību. Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās valstīs ir veiktas vairākas rokas pārstādīšanas operācijas, bet par šīs metodes lietderīgumu mediķu vidū nevalda vienprātība, jo pacientam visu atlikušo mūžu jālieto zāles, kas nomāc imunitāti un novērš transplantāta atgrūšanu.

Roku protēžu izgatavošanā izmanto mioelektroniku. No muskuļiem, kas ir saglabājušies atlikušajā rokas daļā, elektrodi uztver nervu impulsus, kuri pēc tam ar baterijas palīdzību tiek pastiprināti un izmantoti protēzes elektrisko ierīču vadīšanai. Viens no pēdējiem sasniegumiem rokas protēžu izgatavošanā ir iespēja ar datoru precīzi pielāgot mākslīgās rokas kustības konkrētajam pacientam.

Pārsteigts par mūsdienu sasniegumiem protezēšanā, es pajautāju savam protēzistam, kā viņš raksturotu moderno protēžu funkcijas salīdzinājumā ar to, kā darbojas cilvēka rokas un kājas. Protams, viņš uzreiz atzina, ka īstie locekļi ir nepārspējami. Tas man lika atcerēties vārdus, ko teica psalmu dziesminieks, griežoties lūgšanā pie Radītāja: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi.” (Psalms 139:14.)

[Shēma/Attēli 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

[Attēli]

Mioelektriskās rokas kustības ātrums un satvēriens tiek regulēts ar signāliem no muskuļiem

[Norāde par autortiesībām]

Rokas: © Otto Bock HealthCare

[Attēli]

Šajā augsto tehnoloģiju ceļgala locītavā tiek izmantotas mikroshēmas un magnētiskie lauki, lai to pielāgotu pacienta gaitai

[Norāde par autortiesībām]

Celis: fotogrāfijas ar Ossur atļauju

[Attēls]

Mākslīgās pēdas šķērsgriezumā var redzēt polimēra apvalku un potītes uzbūvi

[Norāde par autortiesībām]

[Attēls 21. lpp.]

Kājas protēzes regulēšana

[Attēls 22. lpp.]

Protēzes pielaikošana

[Attēls 23. lpp.]

Miniatūras rokas protēzes izmanto, lai iemācītu vajadzīgās iemaņas maziem bērniem, kam trūkst rokas

[Attēls 23. lpp.]

2004. gada Paralimpiskajās spēlēs 100 metru skrējienā ar rezultātu 10,97 sekundes uzvarēja sportists, kam bija protēze ar oglekļa šķiedras pēdu

[Norāde par autortiesībām]

Fotogrāfijas ar Ossur/Photographer: David Biene atļauju

[Norāde par attēla autortiesībām 21. lpp.]

ATMOSTIETIES!