Bībeles viedoklis

Vai ir tikai viens patiesais Dievs?

MOLOHS, Dagons, Astarte, Baals, Merodahs, Zevs, Hermejs, Artemīda — tie ir tikai daži no dieviem un dievietēm, kuru vārdi ir minēti Bībelē. (3. Mozus 18:21; Soģu 16:23; 1. Samuēla 7:4; Jeremijas 50:2; Apustuļu darbi 14:12; 19:24.) Taču par Visvareno Dievu tajā ir saukts vienīgi Jehova. Uzvaras dziesmā, ko tauta dziedāja Mozus vadībā, ir teikts: ”Kas dievu starpā ir tāds kā tu, ak Jehova!” (2. Mozus 15:11, NW.)

Nav šaubu, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Jehova ir augstāks par visiem citiem dieviem. Bet kāda nozīme ir pārējiem dieviem? Vai iepriekšminētie un neskaitāmi citi dievi, ko cilvēki ir pielūguši vēstures gaitā, ir reālas dievības, kas ir zemākas par Visvareno Dievu Jehovu?

Iztēles auglis

No Bībeles teksta oriģinālvalodās ir skaidrs, ka vienīgais patiesais Dievs ir Jehova (senebreju יהוה jeb JHVH). (2. Mozus 6:3, zemsv. piez.; Psalms 83:19; Jāņa 17:3.) Pravieša Jesajas grāmatā var lasīt paša Dieva Jehovas vārdus: ”Priekš Manis neviena cita Dieva nav bijis, un pēc Manis neviena cita nebūs, vienīgi Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW], bez Manis nav cita Glābēja.” (Jesajas 43:10, 11.)

Citi dievi ir nevis zemāki par Jehovu, bet lielākā daļa no tiem vispār neeksistē — tie ir tikai un vienīgi cilvēku iztēles auglis. Bībelē var lasīt, ka šie dievi ir ”cilvēku roku darbs.., kas ne redz, ne dzird, ne ēd, ne ož”. (5. Mozus 4:28.) Bībelē ir skaidri mācīts, ka vienīgi Jehova ir patiesais Dievs.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Dieva Rakstos ir izteikti stingri brīdinājumi nepielūgt nevienu citu dievu kā tikai Jehovu. Piemēram, pirmais no desmit baušļiem, kurus saņēma Mozus, aizliedza senajiem izraēliešiem pielūgt citus dievus. (2. Mozus 20:3.) Kāpēc bija dots šāds aizliegums?

Pirmām kārtām tādu dievu godināšana, kuri vispār neeksistē, ir smags apvainojums Radītājam. Par viltus dievu pielūdzējiem Bībelē ir teikts, ka ”viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju”. (Romiešiem 1:25.) Izfantazētos dievus cilvēki bieži ir atveidojuši elku tēlos, izmantojot tādus dabā sastopamus materiālus kā metālu vai koku. Turklāt daudzas dievības tiek saistītas ar dabu, piemēram, pērkonu, vēju, jūru. Šādu pseidodievu pielūgsme liecina par ārkārtīgi lielu necieņu pret Visvareno Dievu.

Radītājam viltus dievi un to elku tēli ir pretīgi. Taču savu neapmierinātību Dievs galvenokārt vērš pret cilvēkiem, kuri šos viltus dievus ir izgudrojuši. Viņa domas atklājas šajos stingrajos vārdos: ”Tautu elki ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti, tiem ir mute, bet tie nevar runāt, tiem ir acis, bet tie neredz, tiem ir ausis, bet  tie nevar dzirdēt, tiem nav arī dvašas mutē. Tādi paši ir arī tie, kas tos darina, un visi, kas paļaujas uz tiem!” (Psalms 135:15—18, LB-65r.)

Pastāv vēl kāds iemesls, kāpēc Bībelē ir izteikts nopietns brīdinājums nepielūgt nevienu citu un neko citu kā vien Dievu Jehovu, — tāda pielūgsme ir veltīga laika un spēku izšķiešana. Pravietis Jesaja trāpīgi jautāja: ”Kas tad gan darina dievus un lej elka tēlus, kas nekam neder?” (Jesajas 44:10.) Bībelē arī teikts, ka ”visu tautu dievi taču ir elki”. (Psalms 96:5.) Viltus dievi nav nekas, un tos pielūgt ir pilnīgi bezjēdzīgi.

Jēzus, eņģeļi un Sātans Velns

Reizēm par dieviem Bībelē ir sauktas arī reālas personas. Taču rūpīga izpēte atklāj, ka vārds ”dievs” šajos gadījumos nav lietots ar mērķi apzīmēt dievības, kas būtu jāpielūdz. Bībeles oriģinālvalodās ar vārdu ”dievs” varēja arī apzīmēt personas, kam pieder liela vara, ir dievišķa daba vai kas ir cieši saistītas ar Visvareno Dievu.

Piemēram, dažos Bībeles pantos vārds ”dievs” ir attiecināts uz Jēzu Kristu. (Jesajas 9:5, 6; Jāņa 1:1, 18.) Vai tas nozīmē, ka Jēzus ir jāpielūdz? Jēzus pats teica: ”Tev būs pielūgt Dievu savu Kungu [”Jehovu”, NW] un viņam vien kalpot.” (Lūkas 4:8.) Lai gan Jēzus ir varens spēkā un pēc savas dabas līdzīgs Dievam, Bībele viņu neattēlo kā personu, kas būtu jāpielūdz.

Arī eņģeļi ir saukti par ”dieviem”. (Psalms 8:6, VDP; Ebrejiem 2:7.) Taču nekur Bībelē cilvēki nav mudināti godināt eņģeļus. Tieši pretēji: reiz, kad padzīvojušo apustuli Jāni bija iespaidojusi eņģeļa parādīšanās, viņš nometās zemē, lai to pielūgtu, bet eņģelis teica: ”Nedari to! [..] Pielūdz Dievu!” (Atklāsmes 19:10.)

Apustulis Pāvils sauca Sātanu Velnu par ”šās pasaules dievu”. (2. Korintiešiem 4:4.) Būdams ”šīs pasaules valdnieks”, Velns ir veicinājis daudzu viltus dievu radīšanu un pielūgsmi. (Jāņa 12:31.) Tāpēc visa pielūgsme, ko cilvēki velta pašu izdomātiem un darinātiem dieviem, būtībā ir veltīta Sātanam Velnam. Taču viņš nav dievs, kas ir mūsu pielūgsmes cienīgs. Viņš ir patvaļīgi sagrābis varu, un savā laikā gan viņš, gan visas viltus pielūgsmes formas tiks likvidētas. Kad tas notiks, visa cilvēce un pārējās saprātīgās būtnes uz mūžīgiem laikiem atzīs, ka Jehova ir vienīgais patiesais un dzīvais Dievs. (Jeremijas 10:10.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Kas Bībelē teikts par elku pielūgsmi? (Psalms 135:15—18.)

▪ Vai Jēzus un eņģeļi ir jāpielūdz? (Lūkas 4:8.)

▪ Kas ir vienīgais patiesais Dievs? (Jāņa 17:3.)

[Attēli 28., 29. lpp.]

No kreisās: Marija (Itālija); maiju kukurūzas dievs (Centrālamerika); Astarte (Kanaāna); fetišs (Sjerraleone); Buda (Japāna); acteku Čikomekoatls (Meksika); Hors (Ēģipte); Zevs (Grieķija)

[Norāde par autortiesībām]

Kukurūzas dievs, Hors un Zevs: Photograph taken by courtesy of the British Museum