Vajadzība pēc mīlestības

Kādā pilsētā, kas atradās tagadējās Turcijas teritorijā, reiz dzīvoja jauna sieviete, vārdā Lea. Pēc izskata Lea ne ar ko īpašu neizcēlās, turpretī viņas jaunākā māsa Rāhele bija ļoti skaista.

RĀHELE satika vīrieti, vārdā Jēkabs, kas viņu tik ļoti iemīlēja, ka piekrita strādāt viņas tēva labā septiņus gadus, lai varētu Rāheli apprecēt. Tomēr, kad pienāca kāzu vakars, jauno sieviešu tēvs Rāheles vietā Jēkabam izprecināja Leu. Mums nav zināms, ko par tēva negodīgo rīcību domāja Lea, taču viņa noteikti labi saprata, ka notikušais nav uzskatāms par lielisku iesākumu laulībai.

Atklājis, ka ir apmānīts, jaunais vīrs protestēja, bet viņa sievas tēvs paskaidroja, ka pie viņiem ir pieņemts vispirms izdot pie vīra vecāko meitu. Tā nu Lea ar viltu bija izprecināta vīrietim, kas bija iemīlējis viņas jaunāko māsu. Vēlāk Jēkabs apprecēja arī Rāheli, un Leai droši vien bija ļoti skumji ap sirdi, redzot, ka māsa saņem lielāko daļu vīra mīlestības. Lea nebija pieredzējusi romantisku draudzību, un par kāzu dienu viņai bija visai maz laimīgu atmiņu, ja tādas vispār bija. Viņa no visas sirds vēlējās būt tikpat mīlēta kā Rāhele, taču apstākļu dēļ, kurus viņa tikpat kā nevarēja ietekmēt, viņa bieži jutās nemīlēta un nevajadzīga. *

Mūsdienās daudzi cilvēki varētu labi saprast Leas jūtas. Mums visiem ir iekšēja vajadzība mīlēt un būt mīlētiem. Iespējams, mēs ilgojamies pēc mīloša dzīvesbiedra vai arī vēlamies izjust mīlestību no vecāku, bērnu, brāļu un māsu, kā arī no draugu puses. Varbūt mēs, tāpat kā Lea, redzam citus saņemam mīlestību, pēc kādas mēs ilgojamies.

Jau no bērnības mēs dzirdam romantiskas pasakas par skaistiem cilvēkiem, kas satiekas, iemīlas un dzīvo ilgi un laimīgi. Par mīlestību izjusti dzied dziedātāji, to savos dzejoļos cildina dzejnieki. Taču kāds psihologs rakstīja: ”Laikam nav otra tāda.. pasākuma, kas tiktu uzsākts ar tik milzīgām cerībām un ticību un kas tomēr tik regulāri izjuktu, kā mīlestība.” Tieši vistuvākās attiecības bieži ir tās, kas sagādā visrūgtākos pārdzīvojumus — sāpina, nevis dāvā ilgstošu laimi. Daudzās valstīs aptuveni 40 procenti laulību tiek šķirtas, un daudzi laulāti pāri, kas nav šķīrušies, nebūt nav laimīgi.

Daudzās zemēs pieaug vientuļu vecāku skaits, kā arī ir aizvien vairāk nelabvēlīgu ģimeņu, kurās bērni nereti cieš no sliktas izturēšanās. Taču bērniem jo īpaši ir nepieciešama emocionāla drošība, kādu var saņemt sirsnīgā un mīlošā ģimenē. Kas ir noticis ar mīlestību? Kur mēs varam vairāk uzzināt par šo nenovērtējamo īpašību? Nākamajos rakstos ir dotas atbildes uz šiem jautājumiem.

[Zemsvītras piezīme]