Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Ieslodzīti ticības dēļ”

”Ieslodzīti ticības dēļ”

”Ieslodzīti ticības dēļ”

NO MŪSU KORESPONDENTA POLIJĀ

POLIJAS dienviddaļā, aptuveni 60 kilometrus no Čehijas robežas, atradās Aušvicas (Osvencimas) koncentrācijas nometne, uz kuras dzelzs vārtiem līdz pat šai dienai var izlasīt vārdus Arbeit Macht Frei (Darbs dara brīvu). * Šie vārdi ir krasā pretrunā ar to, ko patiesībā pieredzēja lielākā daļa cilvēku, kuri laikā no 1940. līdz 1945. gadam iegāja pa minētajiem vārtiem. Šajos gados nacisti Aušvicā nogalināja vairāk nekā miljonu cilvēku. Tomēr bija kāda ieslodzīto grupa, kuras pārstāvji varēja atgūt brīvību jebkurā laikā.

Kā tas bija iespējams? Ikviens ieslodzītais Jehovas liecinieks varēja iegūt brīvību, ja piekristu parakstīt dokumentu, ar kuru viņš apliecinātu atteikšanos no savas ticības. Kā rīkojās lielākā daļa Jehovas liecinieku? Vēsturnieks Ištvāns Deāks raksta, ka Jehovas liecinieki ”līdzinājās agrīnajiem kristiešiem, kas drīzāk bija gatavi tikt lauvu saplosīti nekā likt kaut visniecīgāko ziedojumu uz Romas imperatoram veltīta altāra”. Šāda nelokāma nostāja neapšaubāmi ir pelnījusi, lai to atcerētos, un tas arī tiek darīts.

Divus mēnešus, sākot ar 2004. gada 21. septembri, Aušvicas-Birkenavas Valsts muzeja galvenajā zālē bija izvietota Jehovas lieciniekiem veltīta ekspozīcija. Izstādi, kurai bija dots nosaukums ”Ieslodzīti ticības dēļ — Jehovas liecinieki un nacistiskais režīms”, veidoja 27 stendi, kuros bija atainota Jehovas liecinieku stingrā apņēmība saglabāt kristīgo neitralitāti nacistu režīma laikā.

Daudzus izstādes apmeklētājus aizkustināja kādas vēstules kopija. Šo vēstuli, atrazdamās ieslodzījumā, savai ģimenei bija rakstījusi nīderlandiete Deliana Rademakersa. Lūk, ko viņa rakstīja: ”Es esmu solījusi pildīt Jehovas gribu. [..] Esiet drosmīgi un bezbailīgi. Jehova ir ar mums.” 1942. gadā Deliana nokļuva Aušvicā, kur pēc nepilnām trim nedēļām viņa nomira.

Aušvicā kopumā bija ieslodzīti aptuveni 400 Jehovas liecinieki. Trīs no bijušajiem ieslodzītajiem piedalījās izstādes atklāšanā, kur viņi stāstīja par nometnē pieredzēto un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Viņos bija jūtams tas pats iekšējais spēks, kas viņiem ļāva izdzīvot nežēlīgajos nometnes apstākļos.

Aušvicas-Birkenavas Valsts muzeja līdzstrādniece Terēza Vontora-Cihija savā grāmatā Ieslodzīti ticības dēļ — Jehovas liecinieki Aušvicas koncentrācijas nometnē rakstīja: ”Šīs nelielās grupiņas nostāja labvēlīgi ietekmēja citus ieslodzītos, un viņu nemainīgā apņēmība nepadoties stiprināja citos pārliecību, ka jebkādos apstākļos ir iespējams saglabāt uzticību savai pārliecībai.”

Ieslodzījums un nāve Jēzus Kristus sekotājiem nav nekas jauns. Jēzus pats tika arestēts un sodīts ar nāvi savas ticības dēļ. (Lūkas 22:54; 23:32, 33.) Ar nāvi tika sodīts arī apustulis Jēkabs. Apustulis Pēteris pieredzēja ieslodzījumu, un apustulis Pāvils tika sists un ieslodzīts ne reizi vien. (Apustuļu darbi 12:2, 5; 16:22—25; 2. Korintiešiem 11:23.)

Līdzīgi agrīnajiem kristiešiem, Jehovas liecinieki Eiropā pagājušā gadsimta 30. un 40. gados apliecināja izcilu ticību Dievam. Ir slavējami, ka viņu ticība Aušvicas muzejā tika atzinīgi novērtēta.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Aušvicas koncentrācijas nometne patiesībā sastāvēja no trim daļām. To veidoja Aušvica I (galvenā nometne), Aušvica II (Birkenava) un Aušvica III (Monovice). Lielākā daļa nometnes gāzes kameru atradās Birkenavā.

[Attēls 10. lpp.]

Trīs bijušie Aušvicas gūstekņi ar izstādes plakātu

[Attēli 11. lpp.]

Deliana Rademakersa un vēstule, ko viņa rakstīja, atrazdamās ieslodzījumā

[Norāde par autortiesībām]

Fotoattēli ielogojumā: Archiwum Państwowego Muzeum Auschwitz-Birkenau

[Norāde par attēla autortiesībām 10. lpp.]

Tornis: Dzięki uprzejmości Państwowego Muzeum Auschwitz-Birkenau