Patiesa laime nav nesasniedzams sapnis

PĒC visa spriežot, daudzi cilvēki visā pasaulē uzskata, ka laimi nodrošina lepna automašīna, liels rēķins bankā, veiksmīga karjera, grezna māja, jaunākās elektroniskās ierīces un glīta figūra vai atlētisks augums piedevām. Bet vai laime tiešām ir atkarīga no tā, kas cilvēkam pieder un kā viņš izskatās?

Pēdējā laikā ir veikti ”neskaitāmi pētījumi par laimi, optimismu, pozitīvām emocijām un rakstura īpašībām, kas veicina fizisko un garīgo veselību”, teikts žurnālā Time. To rezultāti daudzus ir pārsteiguši. Pierādījumi atkal un atkal apstiprina, ka cilvēki, kas turas pie uzskata, ka laimīgus viņus padarīs nauda, popularitāte vai skaistums, maldina paši sevi. Viņi būvē savu dzīvi uz pamata, kas var izrādīties postošs emocionālajai veselībai un pat novest viņus līdz depresijai.

Daudzi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji mūsdienās ir bagātāki nekā jebkad. Bet, kā atzīts žurnālā Time, tas viņus nav padarījis laimīgākus. To pašu var teikt par cilvēkiem arī citās zemēs. Lai gan Ķīna ir pieredzējusi strauju ekonomisku uzplaukumu, tās iedzīvotāju vidū satraucošos apmēros ir pieaudzis nelaimīgu cilvēku skaits. Pašnāvības šajā valstī ir kļuvušas par ”galveno nāves cēloni vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem”, ziņo ceturkšņa izdevums Access Asia. Viens no šīs tendences iemesliem acīmredzot ir tas, ka jaunieši izjūt arvien lielāku spiedienu, kas liek viņiem tiekties pēc panākumiem materiālistiski noskaņotā vidē, kur valda sīva konkurence.

Nav šaubu, ka, pieaugot materiālajai labklājībai, raižu un stresa nekļūst mazāk, drīzāk gan notiek tieši otrādi. ”Mūsu dzīvesveids ir kļuvis par galveno cēloni, kāpēc sabiedrībā trūkst emocionālas un garīgas stabilitātes,” secināts kādas universitātes pētījumā. Kā norāda sociālo procesu analītiķis Vens Višards, ”daudzos uzņēmumos no visiem veselības apdrošināšanas veidiem visstraujāk pieaug darbinieku garīgās un emocionālās veselības apdrošināšana”.

Mūsdienu mainīgā pasaule ietekmē pat bērnus. Astoņgadīgiem bērniem paredzētās grāmatās tagad var atrast padomus, ”kā pazīt stresa simptomus un kā pārvarēt stresu”, atzīmē Vens Višards. Kādā informatīvā biļetenā par depresiju bija minēts, ka vairākās rietumu zemēs bērnu skaits, kuriem tiek diagnosticēta depresija, pieaug par veseliem 23 procentiem gadā un ka ”pirmsskolas vecuma bērni ir visstraujāk augošā antidepresantu lietotāju grupa”.

Vairojas arī bailes, un baiļu iemesls nav tikai ekonomiskā nestabilitāte. Līdz ar politiskā un reliģiskā ekstrēmisma pieaugumu daudzi cilvēki baidās no tā, kas varētu notikt nākotnē. Vai šajā situācijā ir pieejama palīdzība?

Aptuveni pirms diviem tūkstošiem gadu Jēzus Kristus mācīja cilvēkiem dzīvesveidu, kas lielā mērā spēj pasargāt no stresa. Viņa mācības balstījās uz vienkāršu, bet dziļu patiesību: ”Laimīgi ir tie,” viņš sacīja, ”kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3, NW.) Jēzus mudināja savus klausītājus galveno uzmanību veltīt tam, kas cilvēkiem ir vajadzīgs visvairāk, — nepieciešamībai uzzināt patiesību par mūsu Radītāju un viņa nodomu attiecībā uz cilvēci.

Kā mēs redzēsim nākamajos rakstos, zināšanas par Dievu un viņa nodomiem palīdz saprast, kas dzīvē ir patiešām svarīgs, un ļauj padarīt savu dzīvi laimīgāku un jēgpilnāku. Turklāt tās palīdz iegūt brīnišķīgu cerību uz nākotni.

[Izceltais teksts 3. lpp.]

Vai laime ir atkarīga no mantas?