Eksotisks dārzs, kas glabā senas tradīcijas

NO MŪSU KORESPONDENTA GVADELUPĀ

VIŅI dzīvoja vietā, kas bija skaista kā pasaka, bet viņiem bija liegts baudīt tās jaukumu. Kas bija šie nelaimīgie ļaudis? Tie bija afrikāņu vergi, kas kopš 17. gadsimta lielā daudzumā tika ievesti Gvadelupā un Martinikā. Atrauti no dzimtajām mājām, viņi bija spiesti līdz mūža galam vergot šo Karību jūras salu cukurniedru plantācijās.

Daudzi plantatori lika vergiem pašiem gādāt sev pārtiku, tāpēc vergi iekopa dārzus. Protams, darba slogs jau tāpat bija pārmērīgi smags, tomēr tā viņiem vismaz radās iespēja tikt pie tādas pārtikas, kas pašiem garšoja. Vergi audzēja manioku, jamsu un citus produktus, kas bija garšīgāki un barojošāki nekā tie, ko viņiem būtu devuši saimnieki, turklāt viņi kultivēja arī ārstniecības augus un garšaugus.

1848. gadā Francijas valdība salās atcēla verdzību, bet kādreizējie vergi, arī kļuvuši par brīviem pilsoņiem, turpināja kopt un ierīkot dārzus. Mūsdienās Gvadelupas un Martinikas iedzīvotāji, starp kuriem ir ne mazums šo čaklo afrikāņu pēcteču, joprojām glabā senās dārzkopības tradīcijas, un šie tradicionālie dārzi tagad tiek dēvēti par kreolu dārziem.

Džungļi miniatūrā

Vergi mēdza stādīt divus dārzus: viens bija sakņu dārzs, ko parasti ierīkoja pa gabalu no mājas, bet otrs — ”mājas dārzs” jeb jardin de case — atradās pie mājām. Tieši no šī otra dārzu veida pamatā ir cēlies tipiskais kreolu dārzs, kam raksturīga neparasti liela puķu, graudzāļu, koku un krūmu bagātība. Visi šie daudzveidīgie augi, kas aizpilda gandrīz vai katru brīvo stūrīti,  kuplo tik blīvi kā džungļu pamežs, tā ka, ieejot kreolu dārzā, pirmajā brīdī var rasties valdzinošas nekārtības iespaids. Tomēr īstenībā visi stādījumi ir rūpīgi plānoti un dārzs ir sadalīts vairākās daļās. Pa šaurām taciņām dārznieks brīvi var piekļūt visiem augiem, kas zaļo krāšņajā biezoknī.

Dārzs ieskauj māju un tās priekšā veido jauku vietu ciemiņu uzņemšanai. Kad ierodas viesi, saimnieki tos laipni sagaida augu ielokā, kur greznojas raibās kodijas un zelta trompetes un acis priecē bugenvileju un iksoru košās lapas.

Citās dārza daļās, jo īpaši tajās vietās, ko noēno māja, aug ārstniecības augi. Salinieku tradicionālajā ārstniecības augu klāstā ietilpst gan baziliks un kanēļkoks, gan kaprārija, ķekarainā pimenta un smaržīgās krastkaņepes. Visbiežāk dārzā audzē arī citronzāli, ko mēdz izžāvēt un dedzināt, jo tās dūmi atbaida odus.

Daudzi salu iedzīvotāji tur cieņā no senčiem mantotās zināšanas par augu dziednieciskajām īpašībām. Savā laikā, ja kāds saslima vai tika ievainots, ārsta tuvumā parasti nebija, tāpēc salinieki ņēma talkā augus no sava dārza. Lielu daļu no tiem tautas medicīnā izmanto vēl šodien, tomēr jāatceras, ka pašārstēšanās var būt bīstama. Ja ārstniecības augus lieto nepareizi, tie var nevis palīdzēt, bet pat kaitēt. Ņemot to vērā, mūsdienās vairākums salu iemītnieku savu veselību uztic profesionāliem mediķiem.

Kreolu dārza lielākā daļa, kas atrodas aiz mājas, ir atvēlēta augļiem un dārzeņiem. Tur var ieraudzīt jamsu, baklažānus, kukurūzu, dārza salātus un citus pārtikas augus, un turpat blakus aug salinieku iecienītie garšaugi. Šajā dārza daļā mēdz audzēt arī banānkokus, maizeskokus, avokado, gvajaves un mango.

Dārza valdzinājums

Ja gadās iet garām kreolu dārzam, augu krāšņums vilināt vilina iegriezties iekšā un aplūkot to tuvāk. Saules pieliets, dārzs neatvairāmi apbur ciemiņu ar savām košajām ziedu krāsām un lapu neparastajiem rakstiem. Uzpūš viegls vējiņš, un gaisā uzvirmo smaržu mākonis, kam neviens cilvēku ražots parfīms nevar līdzināties. Pat nejaušs garāmgājējs nespēj pretoties kreolu dārza valdzinājumam, bet iedomājieties, cik daudz prieka tas sagādā savam kopējam, kas stādījis šo dārzu un bauda tā skaistumu katru dienu!

Kāda nākotne gaida kreolu dārzus? Daži salinieki sūrojas, ka jauniešiem zūd interese par senajām dārzkopības tradīcijām. Tomēr joprojām ir daudz cilvēku, kā jaunu, tā vecu, kas augstu vērtē šo dārzu skaistumu un kultūrvēsturisko vērtību. Katrs kreolu dārzs ir mēma liecība, kas atgādina, kā senatnē afrikāņu vergi, par spīti smagajam liktenim, nenolaida rokas, bet stādīja dārzus.

[Papildmateriāls 27. lpp.]

KO NOZĪMĒ VĀRDS ”KREOLS”?

Par kreoliem sākotnēji dēvēja pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcnācējus, kas bija dzimuši Jaunajā pasaulē, bet ar laiku šim vārdam izveidojās daudz dažādu nozīmju. Piemēram, Haiti to lieto, lai raksturotu kaut ko ļoti pievilcīgu vai augstvērtīgu. Dažas valodas, ko lieto Jamaikā, Haiti un citās vietās, sauc par kreolu jeb kreoliskajām valodām. Tās ir tādas valodas, kas attīstījušās no pidžiniem (vienkāršotām valodām, kas veidojušās dažādu valodu kontakta vietā un nav dzimtās nevienam no to lietotājiem), tiem kļūstot par kādas runātāju grupas dzimto valodu.

Par kreolisku sauc arī īpašu dzīves stilu, vietējo kultūru, kas izveidojusies daudzās Karību salās. Tāda ir viena no spāņu vārda criollo (”kreols”) nozīmēm Puertoriko, Dominikānas Republikā un citur. Gadsimtu gaitā Karību reģionā vietējo cilšu, afrikāņu un eiropiešu pēcnācēji aizvien vairāk ir sajaukušies savā starpā, un, saplūstot dažādajām ciltīm un tautībām, ir izveidojušās interesantas tradīcijas un savdabīgs etniskais tips, kam raksturīgs eksotisks skaistums. Visu šo tradīciju gaisotnē savu nosaukumu ir ieguvis arī Gvadelupas un Martinikas kreolu dārzs.

 [Attēli 26. lpp.]

Attēli pa labi (no augšas): alpīnija, piparkrūms, ananass, kakao, kafijkoks