Kā sagatavot meitu menstruācijām

Pubertāte ir daudzu pārmaiņu laiks. Meitenēm viena no lielākajām pārmaiņām ir mēnešreižu sākšanās.

MĒNEŠREIŽU sākums meitenēm ir satraucošs laiks, kas parasti ir saistīts ar pretrunīgām emocijām. Tāpat kā daudzas citas izmaiņas, kas notiek pubertātes gaitā, tās var radīt apjukumu. Daudzām meitenēm pirmās mēnešreizes izraisa bailes, jo viņām ir nepareiza informācija vai vēl biežāk vispār nav nekādas informācijas.

Ja meitenes ir pienācīgi sagatavotas, pirmās mēnešreizes rada daudz mazāku satraukumu. Diemžēl pētījumi liecina, ka ļoti bieži meitenes nav sagatavotas. Kādā aptaujā, kurā piedalījās sievietes no 23 valstīm, noskaidrojās, ka gandrīz trešajai daļai no aptaujas dalībniecēm neviens nebija stāstījis par mēnešreizēm, pirms tās sākās. Pārsteigtas nesagatavotas, meitenes nezina, ko darīt.

Parasti visnegatīvākās izjūtas ir sievietēm, kurām vispār nav bijis nekādas informācijas par mēnešreizēm. Kā liecina kāda aptauja, šādas sievietes, raksturojot savas izjūtas pirmo mēnešreižu laikā, teica, ka viņas pārņēma panika, viņas jutās satriektas, pārbijušās un izjuta kaunu.

 Ieraugot asinis, lielākā daļa cilvēku izbīstas, jo asiņošana saistās ar sāpēm vai ievainojumu. Ja nav pareizas informācijas un sagatavošanās, kultūras stereotipu, aplamu priekšstatu un vienkārši nezināšanas iespaidā meitene var secināt, ka menstruālo asiņošanu ir izraisījusi kāda slimība vai trauma vai arī ka no tās jākaunas.

Meitenei ir jāzina, ka mēnešreizes ir dabisks process, ko pieredz visas veselas meitenes. Vecāki var palīdzēt savām meitām, lai viņām nebūtu jāpiedzīvo tādas bailes un satraukums. Kā viņiem būtu jārīkojas?

Vecāki — galvenie palīgi

Faktus par menstruācijām var uzzināt no dažādiem avotiem: tos var iegūt no skolotājiem, ārstiem, speciālās literatūras un pat izglītojošām filmām. Kā ir pārliecinājušies daudzi vecāki, šie avoti sniedz vērtīgu informāciju par mēnešreižu fizioloģiskajiem mehānismiem un higiēnu. Tomēr ir arī tādi jautājumi, uz kuriem šie avoti neatbild. Pat ja meitenes zina, kas ir jādara, kad sākas mēnešreizes, viņām bieži nav skaidrs, kā tikt galā ar dažādām emocijām un izjūtām, kas saistās ar šo notikumu.

Vecmāmiņas, vecākās māsas un jo īpaši mātes var sniegt emocionālu atbalstu un vajadzības gadījumā kaut ko paskaidrot sīkāk. Parasti informāciju par mēnešreizēm meitenes pirmām kārtām gaida no mātes.

Bet ko var teikt par tēviem? Daudzas meitenes kautrējas runāt ar tēvu par menstruācijām. Dažas meitenes vēlas, lai tēvs vienkārši ir saprotošs, savukārt citas vispār negrib, lai tēvs interesētos par šiem jautājumiem.

Tomēr daudzās valstīs pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis nepilno ģimeņu skaits, kurās bērnus audzina tikai tēvs. Tāpēc arvien biežāk tēviem būs jāuzņemas pienākums runāt ar savām meitām par mēnešreizēm. Šādiem tēviem ir jānoskaidro galvenie fakti par mēnešreizēm, kā arī jāuzzina, kādas vēl fiziskas un emocionālas pārmaiņas gaida viņu meitas. Pēc praktiskiem padomiem un palīdzības šajos jautājumos viņi var griezties pie savām mātēm vai māsām.

Kad sākt runāt

Tādās industriālās valstīs kā ASV, Dienvidkoreja un daudzas Rietumeiropas zemes meitenēm mēnešreizes vidēji sākas 12 līdz 13 gadu vecumā, tomēr dažreiz tas notiek jau 8 vai arī tikai 16 vai 17 gadu vecumā. Salīdzinot ar šīm zemēm, Āfrikā un Āzijā vidējais vecums, kad sākas mēnešreizes, mēdz būt lielāks. Piemēram, Nigērijā mēnešreizes meitenēm vidēji sākas, kad viņas ir sasniegušas 15 gadu vecumu. Laiku, kad sākas mēnešreizes, var ietekmēt iedzimtība, uzturs, fiziskā slodze, dzīvesvietas augstums virs jūras līmeņa un citi faktori.

Vislabāk ir runāt ar meitu par mēnešreizēm, pirms tās ir sākušās. Sarunas par ķermeņa attīstību un mēnešreizēm ir jāsāk agri, varbūt jau tad, kad meitenei ir kādi astoņi gadi. Varbūt mātei šķiet, ka tas ir par agru, bet, ja meitai ir apmēram 8 līdz 10 gadi, visticamāk, viņas organisms, reaģējot uz hormonālām izmaiņām, jau ir sācis  nobriest. Iespējams, ir jau pamanāmas ārējas izmaiņas, ko izraisa pubertāte: sāk briest krūtis un parādās apmatojums. Lielākā daļa meiteņu pirms menstruāciju sākuma strauji aug un pieņemas svarā.

Kā runāt

Meitenes, kam tuvojas pubertātes vecums, parasti vēlas uzzināt, kādas pārmaiņas viņas gaida. Ļoti iespējams, viņas jau ir dzirdējušas, kā skolā citas meitenes runā par mēnešreizēm. Meitenēm ir jautājumi, bet viņām ir grūti tos noformulēt. Varbūt viņas kautrējas runāt par šo tematu.

To pašu var teikt par vecākiem. Lai gan mātes lielākoties ir tās, kas runā ar meitām par mēnešreizēm, daudzos gadījumos viņas jūtas neērti un uzskata, ka ir slikti sagatavotas šīm sarunām. Kā varētu iesākt sarunu?

Ar meitenēm, kas ir pirmspubertātes vecumā, vislabāk ir runāt vienkārši un konkrēti. Būtu labi paskaidrot, cik bieži ir gaidāmas mēnešreizes, cik dienas tās turpinās un cik stipra var būt asiņošana. Sākumā vēlams pievērst uzmanību praktiskajiem un aktuālākajiem aspektiem. Varbūt ir jāatbild arī uz tādiem jautājumiem kā, piemēram: kādas tad būs sajūtas? Ar ko man vēl ir jārēķinās?

Vēlāk var pārrunāt menstruāciju fizioloģisko pusi. Izglītojošus materiālus var palūgt ārstiem vai sameklēt bibliotēkās vai grāmatnīcās. Šī literatūra palīdzēs visu sīki izpētīt un noskaidrot. Dažas meitenes, iespējams, gribēs lasīt vienatnē, savukārt citas vēlēsies izskatīt šos materiālus kopā ar māti.

Vēlams izraudzīties mierīgu vietu, kur aprunāties, un sākt sarunu ar to, kā meitenes aug un attīstās. Varētu iesākt, piemēram, ar šādiem vārdiem: ”Drīz tu būsi tajā vecumā, kad visām meitenēm sākas mēnešreizes. Vai tu jau kaut ko esi par tām dzirdējusi?” Vai arī māte varētu teikt: ”Kad es biju tavā vecumā, es dzirdēju par mēnešreizēm un sāku domāt, kas tās īsti ir. Mēs ar draudzenēm apspriedām to skolā. Vai arī tavas draudzenes runā par mēnešreizēm?” Ir svarīgi noskaidrot, ko meita jau zina, un, ja viņai ir radušies kādi nepareizi priekšstati,  tie ir jākliedē. Mātei ir jābūt gatavai, ka pirmajā reizē viņa būs galvenā, ja ne vienīgā runātāja.

Māte, kas droši vien pati ir izjutusi raizes un stresu saistībā ar mēnešreižu sākšanos, var izmantot savu pieredzi, apspriežot šo jautājumu. Viņa var mēģināt atcerēties: ko man pašai bija svarīgi uzzināt? Kas mani interesēja? Kāda informācija bija nepieciešama? Centieties runāt līdzsvaroti, pieminot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus, un iedrošiniet uzdot jautājumus.

Ar vienu sarunu nepietiek

Lai pastāstītu par mēnešreizēm, ar vienu sarunu vien nepietiks. Nav jācenšas uzreiz izskaidrot visas detaļas. Ja informācijas būs pārāk daudz, meita nespēs to visu uztvert. Jāatceras, ka bērni visu mācās pakāpeniski. Nenāks par sliktu arī laiku pa laikam atkārtot jau izrunātos jautājumus. Ar laiku meitenes saprot arvien sīkākas nianses.

Meitai augot lielākai, viņas attieksme pret mēnešreizēm var mainīties. Viņa iegūs lielāku pieredzi, un, visticamāk, viņai radīsies jaunas bažas un jauni jautājumi. Tāpēc turpiniet sarunas par mēnešreizēm un atbildiet uz meitas jautājumiem. Galveno uzmanību pievērsiet tiem aspektiem, kas meitai attiecīgajā vecumā interesē visvairāk un ir visaktuālākie.

Uzņemieties iniciatīvu

Bet ko darīt tad, ja meita, šķiet, nevēlas apspriest mēnešreizes? Varbūt viņai ir grūti runāt par intīmiem jautājumiem. Varbūt vienkārši ir vajadzīgs kāds laiks, lai viņa justos tik brīvi, ka sāktu uzdot jautājumus. Iespējams, meita pat saka, ka viņa jau visu zina.

Kā noskaidrojās kādā ASV veiktā aptaujā, kuras ietvaros tika aptaujātas 6. klases skolnieces, lielākā daļa meiteņu uzskatīja, ka ir gatavas mēnešreižu sākumam. Taču, kad viņas tika iztaujātas sīkāk, atklājās, ka viņu zināšanas bija nepilnīgas un ka viņas bija noticējušas dažnedažādiem nepareiziem priekšstatiem, kas ir izplatīti viņu kultūrā. Tāpēc, pat ja meita apgalvo, ka viņa ir gatava mēnešreizēm, mātei tik un tā ir jārunā ar viņu par šo jautājumu.

Vecākiem ir jāuzņemas iniciatīva un ne vienreiz vien jārunā ar meitām par mēnešreizēm. Tas ir vecāku pienākums. Vai nu meitene to atzīst, vai ne, viņai ir nepieciešama vecāku palīdzība. Varbūt jūs jūtaties neveikli un nepiemēroti, lai risinātu šādas sarunas, taču nepadodieties un esiet pacietīgi. Pienāks laiks, kad meita noteikti sapratīs, cik neatsverams ir bijis jūsu atbalsts.

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Vislabāk ir runāt ar meitu par mēnešreizēm, pirms tās ir sākušās

[Papildmateriāls 13. lpp.]

KĀ RUNĀT AR MEITU PAR MĒNEŠREIZĒM

❖ Noskaidrojiet, kas meitai jau ir zināms. Izkliedējiet visus kļūdainos priekšstatus, bet pirms tam pārliecinieties, ka jūsu rīcībā ir precīza informācija.

❖ Dalieties pieredzē. Pārdomājot pašas pieredzēto un daloties pieredzē ar meitu, jūs sniegsiet meitai tik ļoti nepieciešamo emocionālo atbalstu.

❖ Dodiet praktiskus padomus. Meitenes bieži vēlas zināt, kādas paketes vai tamponus lietot, kā tos lietot un ko darīt, ja mēnešreizes sākas skolā.

❖ Runājiet vienkārši. Izvēloties par ko un kā runāt, ņemiet vērā meitas vecumu un zināšanas.

❖ Runājiet atkārtoti. Runājiet ar meitu par mēnešreizēm, kamēr viņai tās vēl nav sākušās, un dariet to ne vienreiz vien, ja nepieciešams, arī tad, kad meitai tās jau ir sākušās.

[Attēls 12., 13. lpp.]

Esiet saprotoši. Varbūt meitai ir grūti runāt par intīmiem jautājumiem