Kāpēc cilvēki noveco?

”Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera.” (ĪJABA 14:1.)

VARBŪT jums ir izveidojies priekšstats, ka viss dzīvais neizbēgami nolietojas. Automašīnas un putekļsūcēji, ko mēs izmantojam ikdienā, agri vai vēlu nolietojas un pārstāj darboties. Varētu domāt, ka tieši tāpat arī dzīvās būtnes noveco un mirst. Tomēr zooloģijas profesors Stīvens Ostads rakstīja: ”Dzīvie organismi ļoti atšķiras no mehānismiem. Pati būtiskākā dzīviem organismiem raksturīgā iezīme ir to spēja pašiem sevi salabot.”

Organisma spēja sadziedēt ievainojumus ir apbrīnojama, bet savā ziņā vēl neparastāka ir tā spēja nemitīgi atjaunoties. Padomāsim, piemēram, par kauliem. ”Aplūkojot kaulus no ārpuses, tie šķiet nedzīvi, tomēr tie ir dzīvi audi, kas cilvēka dzīves laikā nemitīgi iet bojā un atkal atjaunojas,” bija rakstīts žurnālā Scientific American. ”Šajā atjaunošanās procesā 10 gadu laikā nomainās praktiski viss skelets.” Citas organisma sistēmas atjaunojas ātrāk. Daļa ādas, aknu un zarnu trakta šūnu nomainās turpat vai katru dienu. Ik sekundi organisms saražo aptuveni 25 miljonus jaunu šūnu, kas aizstāj vecās. Ja tas nenotiktu un ķermeņa šūnas pastāvīgi neatjaunotos, cilvēks novecotu jau bērnībā.

Kad biologi sāka pētīt molekulas šūnu iekšienē, organisma spēja nenolietoties pārsteidza vēl vairāk. Kad jaunās šūnas aizstāj vecās, ikkatrai jaunajai šūnai ir vajadzīga sava DNS kopija, molekula, kas satur kodētu informāciju  par cilvēka organismu. Tikai padomājiet, cik daudz reižu DNS kopēšanās ir notikusi ne tikai jūsu dzīves, bet visas cilvēces pastāvēšanas laikā! Lai saprastu, cik apbrīnojams ir šis process, iedomājieties, kas notiktu, ja jūs ar fotokopētāju nokopētu kādu dokumentu un pēc tam ņemtu šo kopiju, lai izgatavotu vēl vienu kopiju. Ja jūs šo procesu turpinātu, kopijas kļūtu arvien nekvalitatīvākas, līdz beigu beigās tekstu vispār vairs nevarētu salasīt. Par laimi, mūsu šūnām atkārtoti daloties, DNS kvalitāte saglabājas. Tas ir iespējams tāpēc, ka šūnās pastāv daudzi mehānismi, kā labot DNS kopēšanās kļūdas. Ja tādu nebūtu, cilvēce jau sen būtu pārvērtusies pīšļu kaudzē.

Tā kā elementi, no kuriem veidots organisms, sākot ar lielākām struktūrām un beidzot ar sīkākajām molekulām, pastāvīgi nomainās vai tiek salaboti, novecošanu nevar pilnībā izskaidrot ar nolietošanās procesu. Gadiem ilgi organisma daudzās sistēmas atšķirīgā veidā un ātrumā ir pašas sevi labojušas un aizstājušas. Kāpēc tādā gadījumā visas šīs sistēmas aptuveni vienlaicīgi sāk sabrukt?

Vai novecošana ir ieprogrammēta gēnos?

Kāpēc mājas kaķis var nodzīvot 20 gadus, bet Ziemeļamerikā sastopamais oposums, kas izmēra ziņā līdzinās kaķim, dzīvo tikai trīs gadus? Kāpēc sikspārnis dzīvo 20 līdz 30 gadus, turpretī pele tikai trīs? Kāpēc Galapagu bruņurupucis var nodzīvot līdz 150 gadiem, bet zilonis nedzīvo ilgāk par 70 gadiem? Tādi faktori kā uzturs, ķermeņa svars, smadzeņu lielums un vielmaiņas ātrums neizskaidro, kāpēc šo dzīvnieku mūža ilgums tik krasi atšķiras. Britu enciklopēdijā ir teikts: ”Ģenētiskajā materiālā ir iekodēta informācija, kas nosaka, cik ilgs var būt konkrētās sugas maksimālais  mūža garums.” Maksimālais mūža garums ir jau ieprogrammēts gēnos. Bet kas, tuvojoties mūža beigām, izraisa to, ka sākas visu organisma funkciju sabrukums?

Molekulārbiologs Džons Medina rakstīja: ”Liekas, ka noteiktā laikā parādās neizprotami signāli, kas sūta šūnām komandu pārstāt normāli funkcionēt.” Viņš arī atzīmēja: ”Gēni satur informāciju, kas liek šūnām un visam organismam novecot un nomirt.”

Mūsu organismu varētu salīdzināt ar uzņēmumu, kas gadu desmitiem ir zēlis un plaucis. Taču negaidīti uzņēmuma vadība pārstāj pieņemt darbā un apmācīt jaunus darbiniekus, vairs neliek labot un nomainīt vecās iekārtas un pārstāj uzturēt kārtībā ēkas. Drīz vien uzņēmums sāk izputēt. Bet kāpēc vadība nolēma atteikties no veiksmīgās biznesa stratēģijas? Līdzīgs jautājums nodarbina biologus, kas cenšas noskaidrot novecošanas cēloņus. Grāmatā The Clock of Ages rakstīts: ”Viena no lielākajām mīklām, ar ko saskaras zinātnieki, kas cenšas noskaidrot novecošanas cēloņus, ir jautājums, kāpēc šūnas pārstāj dalīties un iet bojā.”

Vai ir kāds līdzeklis pret novecošanu?

Novecošana ir nosaukta par ”vissarežģītāko no visām bioloģijas problēmām”. Zinātniski pētījumi šajā jomā ir turpinājušies jau gadu desmitiem, tomēr zinātnieki nav atklājuši pat novecošanas cēloni, kur nu vēl līdzekli pret to. 2004. gadā žurnālā Scientific American bija publicēts brīdinājums, ko laida klajā zinātnieku grupa, kurā ietilpa 51 speciālists novecošanas jomā. Tur bija teikts: ”Itin neviens no šobrīd tirgū piedāvātajiem līdzekļiem nespēj ne palēnināt, ne apturēt, ne pavērst atpakaļ cilvēku novecošanas procesu.” Kaut gan saprātīga diēta un fiziski vingrinājumi var uzlabot veselības stāvokli un samazināt risku, ka cilvēks nomirs priekšlaicīgā nāvē no kādas slimības, novecošanu nekas nevar novērst. Šie secinājumi atsauc prātā Bībelē lasāmos Jēzus vārdus: ”Kuŗš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” (Mateja 6:27.)

Apkopojot rezultātus, kas gūti pretnovecošanas līdzekļa meklējumos, molekulārbiologs Dž. Medina rakstīja: ”Mēs pat nezinām, kāpēc mēs vispār novecojam.. Gadu desmitiem mēs esam cīnījušies ar vēzi, bet tā arī neesam atklājuši līdzekli pret šo slimību. Taču novecošanas mehānismi ir nesalīdzināmi sarežģītāki nekā faktori, kas izraisa vēzi.”

Pētījumi liek izdarīt svarīgu secinājumu

Pētījumi par to, kā funkcionē dzīvie organismi un kāpēc tie noveco, nav sagrāvuši visas cerības uz ilgāku mūžu. Daži zinātnieki pētījumu ceļā ir nonākuši pie neizbēgama secinājuma, kas ir ļoti būtisks, lai izprastu novecošanas cēloni. Bioķīmiķis Maikls Bīhijs rakstīja: ”Pēdējos četros gadu desmitos bioķīmija ir atklājusi daudzus šūnas noslēpumus.. Rezultāti, ko devuši centieni rūpīgi izpētīt šūnu — izpētīt dzīvību molekulārajā līmenī —, skaidri un nepārprotami liecina, ka tā ir konstruēta!” Kāds, kas ir apveltīts ar saprātu, ir izveidojis dzīvos organismus. Protams, M. Bīhijs nav pirmais, kas ir nonācis pie šāda secinājuma. Senos laikos kāds psalmu sacerētājs, pārdomājis, kā ir veidots cilvēka ķermenis, rakstīja: ”Es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 139:14.)

Ja dzīvie organismi ir radīti, rodas svarīgs jautājums: vai Dievs, mūsu Radītājs, ir iecerējis, lai mūsu dzīves garums būtu aptuveni tāds pats kā daudziem dzīvniekiem, vai arī viņš vēlas, lai mēs dzīvotu ilgāk?

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Mēs esam tik brīnišķi radīti

[Attēls 4., 5. lpp.]

Vai novecošanu izraisa nolietošanās?

[Norāde par attēla autortiesībām 6. lpp.]

DNS: Photo: www.comstock.com