Vai laulība izturēs spiedienu?

”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (MATEJA 19:6.)

ĀRĒJI izturīgas mājas bieži izkustas no pamatiem un sagrūst, kad tām pāri brāžas niknas vētras. Pēdējā laikā, kad vētras ir plosījušās daudzās pasaules malās, neskaitāmu ēku kvalitāte un izturība ir pārbaudīta līdz galējai robežai.

Arī laulību mūsdienās varētu salīdzināt ar māju, kuras pamatus grauj nežēlīgi vēji. Kā raksta ģimenes vēstures speciāliste Stefānija Kunca, ”laulība zaudē savu būtisko vietu privātajā un sabiedriskajā dzīvē”.

Vai arī jūs redzat šādas tendences? Vai jūs novērojat, ka sabiedrībā zūd cieņa pret laulības institūtu? Ar ko tas ir izskaidrojams? Un vai ir iespējams izveidot un saglabāt laimīgu laulību? Pirms mēs aplūkojam šos jautājumus, padomāsim, kādu iemeslu dēļ laulības grūst.

Kas grauj laulību

Faktori, kas grauj laulību, ir meklējami jau pašos cilvēces vēstures pirmsākumos. Pirmajiem cilvēkiem izveidojās īpašības un prāta ievirze, kas ir radījušas postošas sekas un galu galā novedušas pie mūsdienu laulības krīzes. Ādams un Ieva padevās savtīgām vēlmēm, un tā ”pasaulē ienācis grēks”. (Romiešiem 5:12.) Bībelē ir stāstīts, ka drīz pēc tam cilvēku ”sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu”. (1. Mozus 6:5.)

Kopš tiem laikiem nekas daudz nav mainījies. Cilvēki joprojām padodas tieksmēm, kas posta laulību, piemēram, neremdināmai kārei pēc savu iegribu apmierināšanas. Mūsdienu sabiedrībā, kur valda sagrozītas morāles normas, pats laulības institūts tiek uzskatīts par novecojušu, nepraktisku iekārtojumu. Turklāt likumi, kas nosaka, kuros gadījumos ir pieļaujama laulības šķiršana, vairs nav tik stingri kā agrāk, un šķiršanās tikpat kā vairs netiek uzskatīta par apkaunojumu.

Cilvēki bieži vien gaida tūlītējus rezultātus un dzenas pēc nepārejošas baudas, tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņi tikpat kā nedomā par šķiršanās sekām. Viņiem šķiet vilinoša doma par brīvību un neatkarību no dzīvesbiedra, un viņi ir pārliecināti, ka šķiršanās ir ceļš uz laimi.

Citi, saskārušies ar nopietnām problēmām attiecībās ar dzīvesbiedru, meklē padomus pie psihologiem un laulības konsultantiem vai lasa grāmatas, ko sarakstījuši šie speciālisti. Diemžēl daži no mūsdienu ”ekspertiem” nevis palīdz saglabāt laulību, bet mudina to šķirt. Grāmatā The Case for Marriage (Laulības aizstāvība) ir teikts: ”Iespējams, pirmo reizi cilvēces vēsturē pastāvīgi un ar neticamiem panākumiem tiek grauts priekšstats, ka laulība ir ideāla sabiedrības pamatvienība. Dažkārt uzbrukumi ir ļoti tieši un mērķtiecīgi, un tie nāk no ”ekspertiem”, kas uzskata, ka solījums visu mūžu būt uzticīgiem ir nereāls un apspiež cilvēka personību.”

 Pārmaiņas priekšstatos

Mainījušies ir arī sabiedrības priekšstati par laulības būtību un mērķi. Visticamāk, jūs esat ievērojuši, ka laulība vairs netiek uzskatīta par savienību, kurā galvenais ir savstarpēja uzticība un atbalsts. Mūsdienās cilvēki pirmām kārtām no laulības gaida personisku piepildījuma sajūtu, turklāt bieži vien uz dzīvesbiedra rēķina. Izdevumā Journal of Marriage and Family norādīts, ka šāds egocentrisks viedoklis par laulību ”ir sācis izplatīties 20. gadsimta 60. gados un 70. gados kļuvis ļoti populārs”. Arvien retāk cilvēki veido laulību tādu tradicionālu iemeslu dēļ kā ilgas pēc mīlestības, tuvības, uzticības, bērniem un savstarpēja piepildījuma.

Daudzās zemēs ģimenes dzīvi ir ietekmējušas arī citas pārmaiņas. Pirmkārt, ir notikušas pārmaiņas dzīvesbiedru tradicionālajās lomās — agrāk vīrietis bija iztikas pelnītājs un sieva nodarbojās ar mājsaimniecību, taču mūsdienās daudzās zemēs situācija ir mainījusies. Tā kā sievietes ir sākušas strādāt algotu darbu, ievērojami ir palielinājies tādu ģimeņu skaits, kur abi dzīvesbiedri ir naudas pelnītāji. Otrkārt, sabiedrības attieksme pret ārlaulības bērniem kļūst arvien pielaidīgāka un līdz ar to pieaug nepilno ģimeņu skaits. Treškārt, aizvien biežāk cilvēki izvēlas vienkārši dzīvot kopā, nevis oficiāli reģistrēt laulību. (Skat. ielogojumu ”Vēl nestabilākas nekā laulība”.) Ceturtkārt, arvien lielāka sabiedrības daļa par pieņemamām sāk uzskatīt viendzimuma savienības un biežāk tiek aizstāvēts viedoklis par šādu attiecību oficiālu reģistrāciju. Vai šīs pārmaiņas sabiedrībā ietekmē arī jūsu viedokli par laulību?

Pieaug šķirto laulību skaits

Vēl vairāk par laulības krīzi var pārliecināties, pievēršot uzmanību faktiem, kas liecina, cik populāra daudzās valstīs ir kļuvusi laulības šķiršana. Kā nesen  bija teikts kādā izdevumā, ASV ”laikā no 1970. līdz 1996. gadam šķirto laulību skaits ir četrkāršojies”. Aptuveni piektā daļa pieaugušo šajā valstī ir šķīrušies. Kuras laulības ir visnenoturīgākās? Statistika liecina, ka aptuveni 60 procenti no šķirtajām laulībām ir izirušas pirmajos desmit gados pēc kāzām.

Arī citās zemēs cilvēki šķiras biežāk nekā agrāk. 2004. gadā Anglijā un Velsā tika šķirtas 153 490 laulības. Austrālijā aptuveni 40 procenti laulību beidzas ar šķiršanos. Korejas Republikā 2003. gadā izšķīrās par 21 800 pāriem vairāk nekā 2002. gadā, kopumā 2003. gadā izšķīrās 167 100 laulāto pāru. Japānā šķiras jau gandrīz tikpat daudz cilvēku kā Eiropas valstīs — ceturtā daļa laulību šajā zemē tiek šķirtas. Kāds ģimenes izpētes speciālists no Japānas Sarkanā Krusta universitātes izteicās: ”Agrāk izjuka tikai pašas sliktākās ģimenes. Mūsdienās šķiršanās tiek uzskatīta vienkārši par personiskās izvēles jautājumu.”

Daudzās zemēs laulības stabilitāti ilgus gadus ir veicinājusi reliģija un sabiedrībā pieņemtās tradicionālās vērtības. Tomēr tās neiztur sabiedrības spiedienu — arvien plašāk izplatās viedoklis, ka šķiršanās ir normāla parādība. Atliek padomāt kaut vai par Romas katoļu baznīcu, kas pasludina, ka uzskata laulību par svētu. Kopš 1983. gada katoļu baznīca savus likumus attiecībā uz laulību ir padarījusi pielaidīgākus, un līdz ar to katoļiem ir vieglāk panākt, ka viņu laulība  tiek anulēta. Kopš tā laika katoļu vidū anulēto laulību skaits ir pieaudzis.

Nav šaubu, ka laulības saites sabiedrībā ir kļuvušas visai neizturīgas. Taču ne visi laulības iziršanas cēloņi ir skaidri redzami. Patiesībā laulības krīze ir izskaidrojama ne vien ar sabiedrības lejupslīdi, bet arī ar kādu lielākajai cilvēku daļai nezināmu, būtisku cēloni.

Kas vēl grauj laulību

Bībelē ir stāstīts, ka, paliekot cilvēku acīm nepamanīts, arvien postošāk sabiedrību ietekmē Sātans Velns, pats egoisma iemiesojums. Īpaši spēcīga šī ietekme ir tādēļ, ka viņš ir izdzīts no debesīm un nomests uz zemes, kur viņš plosās lielās dusmās. Sātans cenšas nodarīt pēc iespējas lielāku postu, un laulība, kas ir Dieva iedibināts institūts, ir tikai viens no Sātana mežonīgo dusmu mērķiem. (Atklāsmes 12:9, 12.)

Runājot par apstākļiem, kādi valdīs pēc Sātana padzīšanas no debesīm, Jēzus sacīja: ”Tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja 24:12.) Arī apustulis Pāvils rakstīja: ”Cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, nemīļi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu.” (2. Timotejam 3:2—4.) Kaut gan šīs nepatīkamās īpašības ir izpaudušās arī agrākos laikos, lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka mūsdienās tās ir redzamas tik spilgti kā vēl nekad.

Kā mēs varam pasargāt sevi no spēcīgā spiediena, kas grauj ģimenes dzīvi, un izveidot laimīgu, noturīgu laulību? Par to būs stāstīts nākamajā rakstā.

[Izceltais teksts 5. lpp.]

”Sabiedrībā, kas radusi dzīvot pēc principa ”izlieto un izmet”, cilvēki bieži vien vadās pēc tā paša principa arī savstarpējās attiecībās.” (SANDRA DEIVISA, ĢIMENES TIESĪBU EKSPERTE.)

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

”Vēl nestabilākas nekā laulība”

Daudzi pāri dzīvo kopā, neuzņēmušies laulības saistības. Tomēr šādas savienības ir ”vēl nestabilākas nekā laulība”, teikts kādā ASV Slimību kontroles un profilakses centra ziņojumā. Daļa no šiem pāriem dzīvo kopā, jo vēlas pirms laulībām pārbaudīt savu saderību. Vai neprecējušos cilvēku kopdzīve novērš nesaderīgas laulības un sekmē ģimenes stabilitāti? Kā atzīmēts izdevumā Journal of Marriage and Family, fakti liecina par pretējo. ”Pāriem, kas pirms stāšanās laulībā ir dzīvojuši kopā, ir raksturīgs mazāks gandarījums par laulību.., vairāk problēmu laulībā.. Arī risks, ka laulība izjuks, ir lielāks,” teikts Journal of Marriage and Family.

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Mūža ilgums un laulība

Mūsdienās ir pieaudzis cilvēka mūža ilgums. Protams, pats par sevi šis fakts ir vērtējams pozitīvi, tomēr tas ir saistīts ar kādu tendenci, kas palielina stresu laulībā. Mūsdienās daudzas laulības tiek šķirtas, kad laulātie ir sasnieguši tik lielu vecumu, līdz kuram agrāk viņi nebūtu nodzīvojuši. Piemēram, Japānā sievietes, kas ilgus gadus ir nodzīvojušas laulībā, pieredz kādu problēmu, kuru varētu nosaukt par visai dīvainu. Kā teikts The Washington Post, speciālisti to dēvē par ”pensionētā vīra sindromu”. Kāda sieviete, kas bija precējusies 40 gadus, atceroties laiku, kad vīrs aizgāja pensijā, stāsta, kādas tolaik bija viņas izjūtas: ”Es vēlējos šķirties no viņa. Ar to vien jau pietika, ka man agrāk bija jāsagaida viņš mājās no darba un jāapkalpo. Bet izturēt viņu mājās caurām dienām bija pāri maniem spēkiem.”