Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai svētais gars ir persona?

Vai svētais gars ir persona?

Bībeles viedoklis

Vai svētais gars ir persona?

KAS ir Dieva svētais gars? Pašā Bībeles sākumā ir sacīts, ka svētais gars ”lidinājās pār ūdeņiem”. (1. Mozus 1:2.) Aprakstot Jēzus kristīšanos, Bībelē stāstīts, ka tad, kad tas notika, Dievs bija ”debesīs”, bet svētais gars bija redzams ”kā balodis nolaižamies” un uz Jēzu nākam. (Mateja 3:16, 17.) Pats Jēzus reiz nosauca svēto garu par ”Aizstāvi”. (Jāņa 14:16.)

Balstoties uz šiem un citiem Bībeles pantiem, daži ir nonākuši pie secinājuma, ka svētais gars ir persona, gluži tāpat kā Dievs, Jēzus un eņģeļi ir garīgas personas. Turklāt daudzu gadsimtu garumā uzskatu, ka svētais gars ir persona, ir mācījušas vairākas no pašām ietekmīgākajām kristīgās pasaules reliģijām. Tomēr daudziem ticīgiem cilvēkiem jautājums par svēto garu tik un tā ir neskaidrs, un daži no viņiem pat nepiekrīt tam, ko māca viņu baznīcas vadītāji. Piemēram, nesen kādā aptaujā 61 procents aptaujāto pauda uzskatu, ka Dieva gars ir Dieva klātbūtnes vai varas simbols, nevis dzīva būtne. Bet kas par šo jautājumu teikts Bībelē?

Ko saka Bībele

Godīgs Bībeles lasītājs nevar nepamanīt, ka tas, kas šajā grāmatā teikts par svēto garu, nesaskan ar baznīcas oficiālo doktrīnu, kas atzīst svēto garu par personu. Aplūkosim dažas Bībeles vietas.

1. Saskaņā ar Bībeles tekstu, kad Jēzus māte Marija apciemoja savu radinieci Elizabeti, vēl nedzimušais bērniņš Elizabetes miesās sāka lēkāt un ”Elizabete tapa Svēta Gara pilna”. (Lūkas 1:41.) Vai ir saprātīgi domāt, ka persona varētu ”tapt pilna” ar citu personu?

2. Kad Jānis Kristītājs stāstīja saviem mācekļiem par Jēzu, kas nāks pēc viņa, Jānis teica: ”Es jūs gan kristīju ar ūdeni.., bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.” (Mateja 3:11.) Jānis noteikti nerunāja par svēto garu kā par personu, kad viņš teica, ka Jēzus ar to kristīs cilvēkus.

3. Ieradies kāda romiešu virsnieka mājās, apustulis Pēteris minēja, ka Dievs ir svaidījis Jēzu ”ar Svēto Garu un spēku”. (Apustuļu darbi 10:38.) Drīz pēc tam ”Svētais Gars nāca” pār virsnieku un viņa saimi. Bībelē sacīts, ka daudzi brīnījās, redzēdami, ka ”Svēta Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem”. (Apustuļu darbi 10:44, 45.) Arī šajā Bībeles vietā svētā gara raksturojums nesaskan ar priekšstatu, ka svētais gars ir persona.

Bībelē diezgan bieži ir personificētas dažādas lietas un parādības, kas īstenībā nav personas, piemēram, atziņa, gudrība, grēks, nāve un žēlastība. (Salamana Pamācības 8:1—9:6; Romiešiem 5:14, 17, 21; 6:12.) Pats Jēzus sacīja, ka ”gudrību attaisnojuši visi viņas bērni” jeb labie rezultāti. (Lūkas 7:35.) Gudrība, protams, nav persona, kam vārda tiešā nozīmē varētu būt bērni. Tāpat arī tas vien, ka dažās Bībeles vietās svētais gars ir personificēts, nepavisam nenozīmē, ka šis gars tiešām ir persona.

Kas ir svētais gars?

No Bībeles redzams, ka svētais gars ir Dieva spēks darbībā. Tāpēc Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojumā (NW), kas precīzi turas pie oriģināltekstu jēgas, 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 2. pantā Dieva gars ir saukts par ”Dieva aktīvo spēku”. Šo priekšstatu par svēto garu apstiprina daudzi Bībeles panti. (Mihas 3:8; Lūkas 1:35; Apustuļu darbi 10:38.)

Pretēji izplatītam uzskatam, Dievs neatrodas vienlaikus visās vietās. Viņš dzīvo garīgajā pasaulē, ”savā dzīvojamā mājoklī”. (1. Ķēniņu 8:39; 2. Laiku 6:39.) Bībelē runāts arī par konkrētu Dieva mājvietu, kur atrodas viņa ”tronis” jeb ”goda krēsls”. (1. Ķēniņu 22:19; Jesajas 6:1; Daniēla 7:9; Atklāsmes 4:1—3.) Taču no sava ”dzīvojamā mājokļa” Dievs, izmantodams savu aktīvo spēku, var sasniegt jebkuru vietu kā materiālajā, tā garīgajā pasaulē. (Psalms 139:7.)

1879. gadā Bībeles zinātnieks Čārlzs Aivss trāpīgi ilustrēja Dieva spēju visur īstenot savu varu, nemainot atrašanās vietu. Č. Aivss rakstīja: ”Piemēram, mēs mēdzam teikt: ”Atveriet slēģus un ielaidiet sauli istabā.” Mēs nedomājam, ka istabā jāielaiž pats šis debess ķermenis, mēs runājam par saules stariem, par to, kas nāk no saules.” Tāpat arī Dievam nav nepieciešams doties uz tām vietām, kur viņš vēlas likt lietā savu aktīvo spēku. Viņš izmanto savu svēto garu, lai ar tā starpniecību sasniegtu vistālākos radītās pasaules nostūrus. Pareiza izpratne par svēto garu — apziņa, ka tas ir Dieva varenais aktīvais spēks, — mums var sniegt pārliecību, ka Dievs Jehova noteikti izpildīs savus solījumus.

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Vai Bībele māca, ka svētais gars ir persona? (Apustuļu darbi 10:44, 45.)

▪ Kas ir svētais gars? (1. Mozus 1:2NW.)

▪ Cik plašas ir Dieva svētā gara darbības robežas? (Psalms 139:7.)