Galilejas laiva — dārgums no Bībeles laikiem

NO MŪSU KORESPONDENTA IZRAĒLĀ

AR GALILEJAS jūru ir saistīti vairāki spilgti notikumi Jēzus kalpošanā. Tieši šajā jūrā Dieva Dēls gāja pa ūdens virsu, apklusināja vētru, un tās krastos viņš brīnumainā veidā paēdināja vairākus tūkstošus cilvēku un dziedināja slimos.

1986. gadā netālu no vietas, kur senatnē atradās Kapernauma, Galilejas jūrā tika izdarīts pārsteidzošs atklājums. Šis atklājums bija laiva, ar ko zvejnieki ir braukuši pa Galilejas jūru laikā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes. Kā šī laiva tika atrasta? Kādu vēsturisku informāciju tā mums var sniegt?

Laivu atsedz sausums

Vairākus gadus pirms laivas atklāšanas Galilejas jūras apkārtnē nokrišņu bija mazāk nekā parasti, un 1985. gada vasara bija sevišķi karsta. Turklāt no Galilejas jūras, kas patiesībā ir saldūdens ezers, pastāvīgi tiek ņemts ūdens lauku apūdeņošanai. Visu šo faktoru ietekmē ūdens līmenis ezerā bija ievērojami krities, atklājot lielas platības, kas pirms tam bija zem ūdens. Šajā laikā divi brāļi no kāda netāla kibuca nolēma izmantot izdevību un doties senlietu meklējumos. Staigādami pa izžuvušo ezera dibenu, viņi atrada pāris bronzas monētas un vecas naglas. Bet tad viņu uzmanību piesaistīja kaut kas neparasts. Zemē vīdēja ovāla kontūra, kas liecināja, ka tur atrodas kāda sena laiva. Viņi patiešām bija atraduši īstu dārgumu.

Arheologi nebija domājuši, ka Galilejas jūrā vispār ir iespējams atrast 2000 gadus vecu laivu, jo viņi uzskatīja, ka mikroorganismi jau sen būtu saēduši koku. Taču, pārbaudot laivu ar radioaktīvā oglekļa metodi un spriežot pēc laivas tuvumā atrastajām monētām, arheologi nonāca pie secinājuma, ka laiva varētu būt no pirmā gadsimta pirms mūsu ēras vai no pirmā gadsimta mūsu ērā. Tās korpuss neticamā kārtā bija diezgan labi saglabājies. Kā tas bija iespējams?

Cik varēja spriest, laiva bija pamesta mierīgā jūras vietā, un tāpēc tās apakšējo daļu ar laiku bija ieskāvušas smalkas nogulsnes, kas vēlāk bija sacietējušas. Tādā veidā šī vēstures liecība bija saglabājusies apmēram 20 gadsimtus.

Kad izplatījās ziņas par interesanto atradumu, to iesauca par Jēzus laivu. Protams, neviens nopietni nedomāja, ka tieši ar šo laivu ir braucis Jēzus vai viņa mācekļi. Tomēr laivas vecums un līdzība ar tām laivām, kas aprakstītas evaņģēlijos, radīja dzīvu interesi gan vēsturnieku, gan Bībeles pētnieku vidū.

Atrastā laiva bija 8,2 metrus gara un 2,3 metrus plata. Tā bija būvēta ”no ārpuses”, t.i., laivas būve nav sākta ar karkasu, bet vispirms ir veidots apšuvums un karkass tajā iebūvēts pēc tam. Šādi tradicionāli tika būvētas laivas, kas bija domātas burāšanai pa Vidusjūru. Taču Galilejas laiva, visticamāk, bija pielāgota braukšanai pa ezeru.

Spriežot pēc laivas uzbūves, tai ir bijusi viena taisnstūra bura. Laivai ir bijuši četri airi, kas nozīmē, ka laivas apkalpē bija jābūt vismaz pieciem cilvēkiem — četriem airētājiem un stūrmanim. Tomēr laivā varēja braukt vismaz divreiz vairāk cilvēku. Nav grūti iztēloties, ka līdzīgā laivā bija devušies zvejā septiņi mācekļi, kad viņi ieraudzīja augšāmcelto Jēzu. (Jāņa 21:2—8.)

 Galilejas laivai noteikti ir bijis stūresgala klājs, kur glabāja zvejas tīklus. Zem tā zvejnieki, kad bija noguruši, varēja atrast mierīgu atpūtas vietu. Iespējams, Jēzus atpūtās zem šāda klāja, kad viņš vētras laikā ”gulēja stūres galā uz spilvena”. (Marka 4:38.) Vairāki vēsturnieki domā, ka evaņģēlijā pieminētais ”spilvens” varētu būt smilšu maiss, ko izmantoja balastam. *

Galilejas jūras zvejnieki

Varam iedomāties sevi kā pasažieri kādā no šādām laivām, kas burā pa Galilejas jūru mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Mūsu acīm pavērtos zvejnieki, kas ir aizņemti savā darbā. Daži no viņiem izmet tīklus no savām laivām, citi to dara, iebriduši ūdenī. Meistarīgi, ar vienu roku, zvejnieki izmet apaļus tīklus, kas ir 6 līdz 8 metrus diametrā. Kad tīkls vienmērīgi ir izmests ūdenī, gremdes to novelk lejā un zivis ieķeras tīklā. Pēc tam zvejnieks izvelk tīklu krastā vai arī pats ienirst tam pakaļ, lai to izceltu kopā ar noķerto lomu. Iespējams, ka šādi zvejoja Sīmanis un Andrejs, par kuriem Bībelē ir stāstīts, ka viņi meta jūrā tīklus. (Marka 1:16.)

Netālu var ievērot zvejniekus, kas dzīvi sarunājas, gatavodamies doties zvejā ar velkamo vadu. Šis tīkls, kura garums var sasniegt 300 metrus, ūdenī atrodas vertikāli, izveidojot barjeru, kas vidusdaļā var būt 8 metrus augsta. Abos tīkla galos ir velkamās virves. Kad zvejnieki ir izvēlējušies zvejas vietu, puse no viņiem izkāpj krastā ar vienu no velkamajām virvēm. Pārējie ar laivu dodas taisni ezerā, līdz tīkls ir izlaists visā garumā, un tad pagriežas un brauc krasta virzienā, veidojot slaidu pusloku. Sasnieguši krastu, viņi izkāpj no laivas ar otru velkamo virvi. Tad abas grupas, velkot tīklu, iet viena otrai pretī un tādā veidā izvelk savu lomu. (Mateja 13:47, 48.)

Tālumā var ieraudzīt kādu vientuļu zvejnieku, kas zivis ķer ar makšķeri. Reiz Jēzus teica Pēterim izmest makšķeri šajā pašā ezerā. Varam iedomāties, cik pārsteigts bija Pēteris, kad viņš noķertās zivs mutē atrada sudraba monētu — tieši tik daudz, cik vajadzēja, lai samaksātu tempļa nodokli. (Mateja 17:27.)

Krēslai iestājoties, ezeru pārņem klusums. Pēkšņi mieru pāršķeļ troksnis. Zvejnieki ar kājām rībina laivas dibenu un ar airiem sit pa ūdeni, cenzdamies trokšņot pēc iespējas skaļāk. Viņi ūdenī ir izlikuši stāvvadu, kurā, trokšņa izbiedētas, iepeld zivis. Šis vertikālais tīkls, kas tumsā ir tikpat kā neredzams, ir izveidots tā, lai zivis tajā viegli iepītos. Nakts laikā stāvvadu ielaiž ūdenī vairākas reizes. No rīta tīklus izmazgā un izkar žāvēties. Varbūt brīnumaino lomu, par kuru ir rakstīts Lūkas 5:1—7, noķēra tieši ar stāvvadu?

Laivas restaurācija

Tagad varam atgriezties mūsdienās un uzzināt, kā noritēja laivas atjaunošana. Lai gan laiva bija labi saglabājusies, koks bija kļuvis tik neizturīgs kā slapjš kartons. Laivu nedrīkstēja vienkārši izrakt. Tas būtu milzīgs zaudējums, ja pēc visiem šiem gadsimtiem laiva sairtu, kad to mēģinātu celt laukā. Baidoties, ka ūdens līmenis var atkal celties, arheologi apkārt laivai izveidoja dambi. Zem laivas korpusa tika izrakti nelieli tuneļi, kuros pēc tam tika ievietoti stiklšķiedras balsti. Tad, laivu pamazām atbrīvojot no nogulsnēm, tās korpusu no ārpuses un no iekšpuses pārklāja ar poliuretāna putām, kas izveidoja izturīgu ietvaru.

Nākamais sarežģītais jautājums bija tas, kā aiztransportēt šo trauslo kravu uz 300 metrus attālo konservācijas vietu. Poliuretāna ietvars bija izturīgs, bet negaidīts grūdiens varēja sagraut trauslo koku, ko tas sargāja. Arheologi izdomāja atjautīgu paņēmienu: viņi vienā vietā nojauca dambi un ielaida ūdeni. Senā laiva, ieslēgta moderna materiāla apvalkā, pirmo reizi pēc daudziem gadsimtiem atkal peldēja pa Galilejas jūru.

Visu konservēšanas laiku, kas ilga 14 gadus, laiva tika turēta šim nolūkam uzbūvētā betona tvertnē. Pēc kāda laika tvertnē savairojās odu kāpuri, kas ļoti apgrūtināja dzīvi restauratoriem,  kuriem tur bija jāstrādā. Bet zinātnieki šo problēmu atrisināja ar kādu metodi, kas ir tikpat sena, cik oriģināla. Viņi tvertnē ielaida Svētā Pētera zivis, kas apēda odu kāpurus un attīrīja ūdeni.

Pienāca laiks laivu izžāvēt, bet tā joprojām bija pārāk trausla, lai to žāvētu dabiskā veidā. Ūdeni, ar ko bija piesūcies koks, vajadzēja aizstāt ar kādu citu vielu. Zinātnieki ūdens aizvietošanai izmantoja ūdenī šķīstošu vasku, un tā viņi panāca, lai koks žūstot nemainītu formu.

Kad konservācija bija pabeigta, atklājās samērā vienkārša laiva. Tā bija izgatavota no 12 dažādām koku sugām. Viens no šādas dažādības iemesliem varētu būt tas, ka tajā laikā, kad laiva tika būvēta, kokmateriāli bija grūti pieejami, bet ticamāks izskaidrojums ir tāds, ka laivas īpašnieks bija trūcīgs. Laiva daudzas reizes bija labota, pirms saimnieks to atstāja ezerā.

Iespējams, ka Galilejas laivai nav bijis nekas kopīgs ar pašu Jēzu, taču daudzu acīs šī laiva ir īsts dārgums. Tā palīdz ieskatīties tālā pagātnē un iztēloties, kāda bija dzīve pie Galilejas jūras tajā nozīmīgajā laikā, kad Jēzus kalpoja uz zemes.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 15. lpp.]

Laivas iekšiene ar milzīgu rūpību tika attīrīta no nogulsnēm

[Attēls 15. lpp.]

Poliuretāna putu ietvarā

[Attēls 15. lpp.]

Gandrīz pēc 2000 gadiem laiva atkal peldēja

[Attēls 15. lpp.]

Laivas modelis, kas atveido, kāda tā varēja izskatīties pirmajā gadsimtā

[Attēls 15. lpp.]

Galilejas laiva izstādīta — konservācija pabeigta

[Norāde par attēla autortiesībām 15. lpp.]

Visas fotogrāfijas, izņemot modeli un ezeru: Israel Antiquities Authority - The Yigal Allon Center, Ginosar