Jauniešu jautājumi

Kā es varu palīdzēt citiem?

”Es ceru, ka pēc skolas beigšanas varēšu strādāt par elektriķi. Es gribu piedalīties Valstības zāļu celtniecībā.” (Tristans, 14 gadi.)

”Es jums nosūtu 20 dolārus jaunajai iespiedmašīnai. Tā ir mana kabatas nauda, bet es gribu to dot jums.” (Ebija, 9 gadi.)

MŪSU laikos, kad varētu rasties iespaids, ka jaunieši visvairāk domā paši par sevi, daudzi gados jauni cilvēki, tāpat kā Tristans un Ebija, rīkojas pilnīgi pretēji. Jehovas liecinieku vidū ir ne mazums jauniešu un bērnu, kas ir gatavi ziedot laiku, spēkus un līdzekļus, lai palīdzētu citiem. (Psalms 110:3.) Tālāk minētie piemēri skaidri liecina par daudzu jauniešu nesavtīgumu.

Kādam septiņus gadus vecam austrāliešu zēnam, kuru sauc Džira, nomira vecmāmiņa, un neilgi pēc tam vecaistēvs viņam uzdāvināja 50 Austrālijas dolārus (apmēram 20 latus). Ko Džira iesāka ar šo naudu? Draudzes sapulcē viņš to iemeta ziedojumu kastītē. Kāpēc Džira izlēma tā rīkoties? ”Mantiņu man ir daudz, bet vecmāmiņa bija tikai viena,” Džira paskaidroja mammai. ”Es zinu, ka vecmāmiņa gribētu, lai es šo naudu ziedoju, jo viņa ļoti mīlēja Jehovu.”

Piecgadīgajai Hannai no ASV ļoti patīk zirgi. Viņa gribēja nopirkt rotaļu zirdziņu, kas maksā 75 dolārus (apmēram 40 latus). Vēlēdamies iemācīt meitai prātīgi rīkoties ar naudu, Hannas vecāki laiku pa laikam viņai iedeva naudu, lai meitene to iemestu savā krājkasītē. Pēc kāda laiciņa Hannai bija izdevies iekrāt lielāku summu, nekā maksāja kārotais rotaļu zirgs.

Taču ap to laiku Meksikas līča piekrastē plosījās viesuļvētra Katrīna un nodarīja tur milzīgus postījumus. Hanna juta līdzi cilvēkiem, kas cieta šajā viesuļvētrā, tāpēc viņa izlēma ziedot visus savus iekrājumus — vairāk nekā 100 dolārus (55 latus) —, lai atbalstītu katastrofas upurus. Hanna vēstulē Jehovas liecinieku galvenajai  pārvaldei rakstīja: ”Es ziedoju šo naudu, jo mīlu Jehovu un vēlos palīdzēt citiem.” Vai Jehova ievēro šādu devīgu rīcību? Bībelē ir lasāma atbilde: ”Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.” (Ebrejiem 13:16.)

Kāda cita amerikāņu meitene, vārdā Tifānija, pēc divām viesuļvētrām, kas 2004. gadā bija plosījušās Floridā, nosūtīja vēstuli Jehovas liecinieku galvenajai pārvaldei. ”Mans brālis Timotejs un es vēlamies ziedot 110 dolārus [apmēram 60 latus],” rakstīja Tifānija. ”Mūsu māja viesuļvētrā cieta tikai nedaudz, bet mēs redzējām, kā tika izpostītas citas mājas. Mēs ar brāli gribējām kaut ko darīt citu labā, tāpēc sākām krāt naudu. Timotejs kādā mājā palīdzēja vākt ārā bojātās reģipša plāksnes un dabūja par to 10 dolārus, un man izdevās sakrāt 100 dolārus.” Tifānijai ir 13 gadi, bet viņas brālim Timotejam — tikai septiņi. Kāds iznākums ir tam, ja citu vajadzības cilvēkam ir svarīgākas nekā pašam savējās? Salamana Pamācībās 11:25 ir lasāma atbilde: ”Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.”

ASV grupiņa bērnu un jauniešu vecumā no četriem līdz piecpadsmit gadiem bija dzirdējuši, ka ticības biedriem Āfrikā ir vajadzīgas Valstības zāles. Šie bērni, kas pieder pie Jehovas liecinieku draudzes, izlēma, ka kaut kas ir jādara ticības biedru labā. ”Kādā izpārdošanā, kas tika rīkota privātmājas pagalmā, mēs pārdevām cepumus un kūciņas un tā nopelnījām 106 dolārus un 54 centus [apmēram  60 latus]. Mēs cilvēkiem teicām, ka nauda tiks izmantota, lai uzceltu pulcēšanās vietas, kur cilvēki Āfrikā varēs mācīties Bībeli. Daudzi bija gatavi mūs atbalstīt. Pagāja veselas deviņas stundas, kamēr viss bija iztirgots, bet tas bija to vērts — mēs taču strādājām Jehovas labā!”

Iespējas palīdzēt

Jaunieši un bērni, par kuriem tikko bija stāstīts, savā dzīvē pārliecinājās, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Prieku, ko sagādā citu atbalstīšana, var izjust ikviens. Kādas ir iespējas palīdzēt citiem?

Varbūt tev ir gadījies dzirdēt par ticības biedriem, kas ir nonākuši grūtībās. Kādā zemē, piemēram, varbūt ir notikusi kāda dabas katastrofa. Tu vari mēģināt iztēloties, kā tu justos, ja būtu zaudējis mājvietu, savas mantas vai pat mīļu cilvēku. Apustulis Pāvils mudināja kristiešus ”neraudzīties katram uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filipiešiem 2:4.) Arī tad, ja tu dzīvo tālu no vietas, kur ir notikusi dabas katastrofa, tu vari ziedot līdzekļus, lai atbalstītu palīdzības darbus, ko organizē Jehovas liecinieki. *

Pastāv arī citas iespējas, kā tu vari atbalstīt apkārtējos. Piemēram, ja tu esi Jehovas liecinieks, tu vari padomāt, kam jūsu draudzē ir nepieciešama palīdzība. Varbūt tie ir gados veci cilvēki vai kāds cits, kuram tu varētu palīdzēt mājas darbos vai kā citādi? Apustulis Pāvils savulaik rakstīja ticības biedriem Romā: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12:10.) Ja tu redzi kādu, kam ir vajadzīga palīdzība, uzņemies iniciatīvu un ej talkā. Esi gatavs veikt vienkāršus darbus un paturi prātā, ka šāda rīcība ir cieši saistīta ar kalpošanu Dievam. Bībelē teikts: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Salamana Pamācības 19:17.)

Protams, vislielākajā mērā apkārtējiem tu vari palīdzēt, stāstot viņiem par to, ko tu esi uzzinājis no Dieva Rakstiem, Bībeles. Jēzus sacīja: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Mūsdienās ir īpaši svarīgi, lai cilvēki dzirdētu Bībeles vēsti, kas var glābt dzīvību. Tāpēc turpini regulāri un dedzīgi stāstīt cilvēkiem Bībeles patiesību, un tu vari būt drošs, ka tavs ”darbs ..nav veltīgs”. (1. Korintiešiem 15:58.)

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīme]

PĀRDOMĀM

▪ Varbūt tu vari iedomāties kādu, kam būtu nepieciešama palīdzība?

▪ Ko tu varētu darīt, lai palīdzētu?

[Izceltais teksts 25. lpp.]

”Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.” (Ebrejiem 13:16.)

[Papildmateriāls/Attēli 24., 25. lpp.]

KĀPĒC MĀCĪTIES BŪT NESAVTĪGIEM?

”Redzot, kā mani vecāki veltī laiku un spēkus, lai kalpotu Jehovam un palīdzētu cilvēkiem, arī man radās vēlēšanās dzīvot tāpat. Atceros tēva vārdus: ”Neatkarīgi no tā, cik mazu lietu tu būtu darījis Jehovas labā, tam ir nozīme uz mūžīgiem laikiem. Jehova ir mūžīgs, un viņš nekad neaizmirsīs, ko tu esi paveicis. Turpretī dzīvot pašam priekš sevis ir tukša vēja ķeršana. Līdz ar tavu nāvi viss, ko tu esi darījis, pazūd kā nebijis.”” (Kentaro, 24 gadi, Japāna.)

”Ja godīgi, sirds man nemaz nenesās sestdienas pēcpusdienā doties pie veciem cilvēkiem, lai palīdzētu viņiem mājas darbos. Es vēlējos izklaidēties, būt kopā ar vienaudžiem. Tomēr, kad es pavadīju laiku ar padzīvojušiem cilvēkiem, man tas iepatikās. Es sapratu, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā es, kas arī kādreiz ir bijuši jauni. Tas mani pamudināja viņus atbalstīt.” (Džons, 27 gadi, Anglija.)

”Tad, kad es vēl biju mazs, es jau piedalījos Valstības zāles uzkopšanā un darīju dažādus citus darbus. Man arī patika darīt kaut ko savām rokām, lai palīdzētu draudzes locekļiem. Palīdzot citiem, tu redzi, cik viņi ir pateicīgi par to. Reiz, piemēram, mēs kopā ar vairākiem ticības biedriem palīdzējām kādai padzīvojušai māsai līmēt tapetes. Cik viņa bija priecīga! Ja tu vari darīt laimīgu kādu citu, tu esi laimīgs arī pats.” (Ermans, 23 gadi, Francija.)

[Attēls 24. lpp.]

Daudzi jaunieši un bērni ziedo naudu, lai atbalstītu tos, kas cietuši kādā katastrofā