Kurš ir visvērtīgākais šķidrums?

”Asinis medicīnai ir tas pats, kas nafta transporta nozarei.” (Arturs Kaplans, Pensilvānijas universitātes Bioētikas centra direktors, ASV.)

NAFTA — varbūt tas ir pats vērtīgākais šķidrums? Mūsdienās, kad degvielas cenas nemitīgi kāpj, iespējams, daudziem tā šķiet. Tomēr katram no mums ir vairāki litri kāda cita šķidruma, kas ir daudz vērtīgāks par naftu. Salīdzinājumam var padomāt par šādu faktu: katru gadu pasaulē iegūst miljardiem barelu naftas, lai apmierinātu cilvēku vajadzību pēc degvielas, savukārt cerībā palīdzēt slimajiem ik gadus no donoriem tiek iegūti aptuveni 90 miljoni asins vienību. * Šis milzīgais asins daudzums līdzinās apmēram 8 miljonu cilvēku kopējam asins tilpumam.

Tomēr izskatās, ka asinis, tāpat kā nafta, ir kļuvušas par deficītu. Daudzviet pasaulē mediķi izsaka brīdinājumus, ka asiņu rezerves nav pietiekamas. (Skat. ielogojumu ”Asins deficīts”.) Bet kāpēc asinis ir tik vērtīgas?

Unikāls ”orgāns”

Asinis ir šķidri audi, kas organismā veic tik sarežģītas un daudzveidīgas funkcijas, ka bieži vien tās pat dēvē par orgānu. Ārsts Brūss Leness intervijā Atmostieties! izteicās: ”Asinis ir viens no daudzajiem orgāniem — neticami apbrīnojamas un unikālas.” Asinis tiešām ir unikāls šķidrums. Kādā medicīnas grāmatā tās nosauktas par ”vienīgo šķidro orgānu” un ”dzīvu transporta sistēmu”. Kāpēc asinīm ir dots šāds raksturojums?

”Asinsrites sistēma ir kā Venēcijas kanālu tīkls,” saka molekulārbiologs Lī Andersons. ”Tā transportē visādas labas lietas, bet tā transportē arī krietni daudz atkritumu.” Plūstot pa neskaitāmajiem asinsvadiem, kuru kopgarums sasniedz 100 tūkstošus kilometru, asinis nonāk saskarē praktiski ar visiem mūsu audiem un orgāniem, ieskaitot tādus dzīvībai svarīgus orgānus kā sirds, nieres, aknas un plaušas, kas piedalās asins pārstrādē un asinsrites uzturēšanā.

Asinis piegādā organisma šūnām tādas ”labas lietas” kā skābekli, barības vielas un imūnšūnas un antivielas, kas nodrošina organisma aizsardzību pret infekcijām, bet vienlaikus tās nes projām tādus ”atkritumus” kā kaitīgo oglekļa dioksīdu, bojātu un atmirstošu šūnu saturu un citus nederīgus produktus. Fakts, ka asinis transportē atkritumvielas, palīdz saprast, kāpēc ir riskanti nonākt saskarē ar asinīm, kas izplūdušas no organisma. Neviens nevar garantēt, ka visas nederīgās un kaitīgās vielas asinīs ir identificētas un likvidētas, pirms šīs asinis kādam tiek pārlietas.

 Asinis nenoliedzami pilda daudzas dzīvībai svarīgas funkcijas. Tieši tāpēc liela asins zuduma gadījumā un citos gadījumos medicīnā tiek izmantota asins pārliešana. Daudzi mediķi droši vien sacītu, ka tieši šis medicīniskais izmantojums ir tas iemesls, kāpēc asinis ir tik vērtīgas. Tomēr medicīnas jomā notiek būtiskas, kaut arī pirmajā brīdī varbūt ne tik viegli pamanāmas pārmaiņas. Šobrīd liela daļa ārstu izturas pret asins pārliešanu daudz piesardzīgāk nekā agrāk un izmanto to daudz retāk. Kas ir izraisījis šādu piesardzību?

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

Asins deficīts

Medicīnas speciālisti lēš, ka pasaulē papildus būtu nepieciešami 200 miljoni asins vienību gadā. Attīstības zemēs dzīvo 82 procenti no zemeslodes iedzīvotājiem, bet šajās zemēs iegūtās donoru asinis veido nepilnus 40 procentus no visām asinīm, kas tiek nodotas pasaulē kopumā. Daudzas attīstības valstu slimnīcas, apstākļu spiestas, iztiek bez asinīm. Kenijas laikrakstā The Nation par kādu slimnīcu bija stāstīts, ka ”ik dienas gandrīz puse procedūru, kas prasa asins pārliešanu, ir jāatliek vai jāatceļ asins trūkuma dēļ”.

Arī bagātajās zemēs ir jūtams asins deficīts. Pieaugot mūža garumam un attīstoties medicīnas tehnoloģijām, ir vairojies ķirurģisko operāciju skaits. Turklāt mūsdienās arvien vairāk potenciālo donoru tiek noraidīti, jo riskantā dzīvesveida vai ceļojumu dēļ pastāv varbūtība, ka viņu asinis ir inficētas vai tajās ir iekļuvuši parazīti.

Iestādes, kas nodarbojas ar asins savākšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu, ir nopietni noraizējušās par radušos situāciju. Lai iegūtu neinficētas asinis, reizēm šīs iestādes mēģina vērsties pie jauniešiem, kuru dzīvesveids retāk ir saistīts ar paaugstināta riska faktoriem, un mudina viņus kļūt par donoriem. Piemēram, Zimbabvē šobrīd 70 procentus no visām asinīm nodod skolēni. Dažviet asinsdonoru centriem ir pagarināts darbalaiks, un vairākās zemēs ir atļauts piedāvāt donoriem atalgojumu. Čehijā tika organizēta kampaņa, kuras laikā iedzīvotāji tika aicināti nodot asinis un par atlīdzību veldzēt slāpes ar alu. Nesen kādā Indijas apvidū oficiālo iestāžu darbinieki pat staigāja pa mājām, meklējot donorus, kas palīdzētu papildināt izsīkušos asins krājumus.