Kas notiek pasaulē

▪ ”Okeāna dzīles ir visplašākā ekosistēma uz zemeslodes un arī viena no nemīlīgākajām.. Tomēr šajās dzīlēs it visur mājo dzīvība, turklāt neparastā daudzumā.” (NEW SCIENTIST, LIELBRITĀNIJA.)

▪ Nesen Harisburgā (ASV, Pensilvānijas štats) federālā tiesa pieņēma lēmumu, ka ”valsts skolās zinātnes stundās mācīt [saprātīgā pirmsākuma teoriju] kā alternatīvu evolūcijas teorijai ir nekonstitucionāli”. (NEW YORK TIMES, ASV.)

▪ Saskaņā ar kādu aptauju, kas tika veikta 2005. gadā, ”51 procents amerikāņu noraida evolūcijas teoriju”. (NEW YORK TIMES, ASV.)

▪ 150 kilogramus smagā Galapagu bruņurupuciene, vārdā Heriete, kas ir sasniegusi 175 gadu vecumu un mājo Brisbenas (Austrālija) zooloģiskajā dārzā, tiek uzskatīta par pasaules vecāko dzīvnieku. (RAIDSABIEDRĪBA ABC, AUSTRĀLIJA.)

▪ Šveiciešu zinātnieki ir atklājuši, ka dažu šķirņu kukurūza spēj sevi aizsargāt no kukurūzas vaboles uzbrukumiem. Kukurūza izdala augsnē specifiskas vielas, kas piesaista nematodes, kuras nogalina kukurūzas vaboles kāpurus. (DIE WELT, VĀCIJA.)

Nofotografēts milzu kalmārs

Netālu no Japānai piederošajām Ogasavaras salām zinātniekiem pirmo reizi ir izdevies dabiskā vidē nofotografēt milzu kalmāru. Viņi izlika ēsmu — nelielus kalmārus un izlobītas garneles — un virs tās iekarināja kameras. Milzu kalmārs, ko izdevās nofotografēt aptuveni 900 metru dziļumā, bija apmēram 8 metrus garš.

”Dinozauri ir ēduši graudzāles”

”Zinātnieki ir ļoti pārsteigti par atklājumu, ka dinozauri ir ēduši graudzāles,” teikts kādā Associated Press ziņojumā. Šo atklājumu izdarīja zinātnieku grupa, pētot Indijā atrastus pārakmeņojušos zauropodu mēslus. Kāpēc šis atklājums bija tik pārsteidzošs? Kā norādīts minētajā ziņojumā, līdz šim pastāvēja uzskats, ka ”graudzāles parādījās ilgu laiku pēc tam, kad dinozauri bija izmiruši”. Turklāt tika uzskatīts, ka zauropodu ”zobi nebija piemēroti, lai sakošļātu asu zāli”. Zinātnieku grupas vadītāja paleobotāniķe Karolīna Stremberga par savas grupas jaunatklājumu izteicās: ”Gandrīz neviens nevarēja pat iedomāties, ka [zauropodi] ir ēduši zāli.”

Kā bitēm izdodas lidot?

Dažreiz mēdz jokot: zinātnieki ir pierādījuši, ka bites nevar lidot. Aprēķini liecināja, ka tik ”smagi” kukaiņi, kuru spārnu vēziens ir tik īss, nevarētu radīt pietiekami lielu celtspēku. Kā rakstīts žurnālā New Scientist, lai noskaidrotu, kur slēpjas bišu noslēpums, zinātnieki ar kamerām, kuru ieraksta ātrums ir 6000 kadri sekundē, filmēja bites, kas lidojumā karājās gaisā uz vietas. Bišu lidojuma tehniku viņi atzina par ļoti neparastu. ”Spārni lokveidā vēzējas atpakaļ, aprakstot 90 grādu leņķi, un pēc tam apgriežas otrādi un virzās atpakaļ — sekundes laikā šīs kustības atkārtojas 230 reizes. [..] Tas ir kā propelleris, kam rotē arī lāpstiņas,” skaidroja viens no pētījuma organizētājiem. Šie jaunatklājumi inženierzinātņu speciālistiem noderēs, lai uzlabotu propellerus un konstruētu lidaparātus ar lielāku manevrētspēju.

Peļu serenādes

”Peles prot dziedāt, un.. serenādes, ko peļu tēviņi dzied savām iespējamajām partnerēm, ir gandrīz tikpat sarežģītas kā putnu dziesmas,” teikts žurnālā New Scientist. Peles dzied ultraskaņas diapazonā, ko cilvēka auss nespēj uztvert, droši vien tāpēc šis fakts līdz šim nebija konstatēts. Sentluisā (Misūri štats, ASV) zinātnieki ir atklājuši, ka peļu tēviņu vokalizācijas ”veido motīvus un frāzes, tāpēc tās var nosaukt par dziesmām”. Šo spēju dēļ peles ierindojas īpašā kategorijā. Citi zīdītāji, par kuriem ir zināms, ka tie prot dziedāt, ir vaļi, delfīni, sikspārņi un, protams, cilvēki.