Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kuram ticēt?

Kuram ticēt?

Kuram ticēt?

”Katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” (EBREJIEM 3:4.)

VAI jums šie Bībeles vārdi šķiet loģiski? Kopš tie tika uzrakstīti, ir pagājuši aptuveni 2000 gadi, un šajā laikā cilvēce ir pieredzējusi ievērojamu zinātnes attīstību. Vai mūsdienās kāds joprojām domā, ka dabā vērojamie sarežģīto konstrukciju piemēri liek mums ticēt kādam Konstruktoram jeb Radītājam — proti, Dievam?

Pat industriāli attīstītās zemēs daudzi cilvēki dabā saskata pierādījumus Radītāja pastāvēšanai. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs kādā aptaujā, ko 2005. gadā veica žurnāls Newsweek, noskaidrojās, ka 80 procenti iedzīvotāju ”tic, ka Visumu ir radījis Dievs”. Saskaņā ar pētījumu centra SKDS 2005. gada aptauju, Latvijā viedoklim, ka dzīvību uz zemes ir radījis Dievs, piekrīt 45 procenti iedzīvotāju. Vai tas ir izskaidrojams ar izglītības trūkumu? Vai kāds zinātnieks arī tic Dievam? 1997. gadā žurnālā Nature bija rakstīts, ka gandrīz 40 procenti aptaujāto biologu, fiziķu un matemātiķu tic tādam Dievam, kas ne tikai reāli eksistē, bet arī uzklausa lūgšanas un atbild uz tām.

Tomēr citi zinātnieki kategoriski noraida šādu uzskatu. Nobela prēmijas laureāts Herberts Hauptmanis nesen kādā zinātniskā konferencē izteicās, ka ticība pārdabiskajam, jo īpaši Dievam, nav savienojama ar īstu zinātni. Viņš sacīja: ”Šāda ticība grauj cilvēces labklājību.” Pat tie zinātnieki, kas ir ticīgi, bieži vien izvairās mācīt citiem, ka augu un dzīvnieku sarežģītā un mērķtiecīgā uzbūve skaidri liecina par Radītāju. Bet kāpēc viņiem ir tāda attieksme? Paskaidrodams vienu no iemesliem, paleobiologs Duglass Ērvins no Smitsona institūta (ASV) teica: ”Viens no zinātnes likumiem ir tāds, ka nekādi brīnumi nav atļauti.”

Protams, mēs varam ļaut, lai citi mums diktē, ko mēs drīkstam domāt un kam ticēt. Tomēr labāk būtu pašiem izpētīt faktus un izdarīt savus secinājumus. Lasot par mūsdienu zinātniskajiem atklājumiem, par kuriem būs stāstīts tālāk, pajautājiet sev: ”Vai ir loģiski secināt, ka pastāv Radītājs?”

[Izceltais teksts 3. lpp.]

Izpētiet faktus paši

[Papildmateriāls 3. lpp.]

VAI JEHOVAS LIECINIEKI IR KREACIONISTI?

Jehovas liecinieki tic radīšanas aprakstam, kas atrodams Bībelē, 1. Mozus grāmatā. Tomēr viņi nav kreacionisti tādā izpratnē, kādā šis vārds bieži tiek lietots. Kreacionisti lielākoties tic, ka Visums, zemeslode un visa dzīvība uz tās ir radīti sešās 24 stundas garās dienās aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu, taču šāds uzskats nesaskan ar to, kas teikts Bībelē. * Turklāt tie, kurus parasti dēvē par kreacionistiem, atzīst daudzas mācības, kurām nav pamatojuma Bībelē, turpretī Jehovas liecinieki savas reliģiskās mācības balsta vienīgi uz Bībeli — Dieva Svētajiem Rakstiem.

Dažās zemēs vārds ”kreacionists” asociējas ar fundamentālistu grupām, kas aktīvi darbojas politikā. Tās pūlas ietekmēt politiķus, tiesnešus un izglītības darbiniekus, lai panāktu, ka tiktu pieņemti tādi likumi un ieviestas tādas izmaiņas mācību programmās, kas būtu saskaņā ar viņu reliģiskajiem uzskatiem.

Jehovas liecinieki, atšķirībā no šādām grupām, ir politiski neitrāli. Viņi respektē varas iestāžu tiesības izdot likumus un pieprasīt to ievērošanu. (Romiešiem 13:1—7.) Tomēr viņi nopietni ņem vērā Jēzus vārdus, ka viņa sekotāji ”nav no pasaules”. (Jāņa 17:14—16.) Jehovas liecinieki piedāvā cilvēkiem iespēju uzzināt, kādu labumu dod Dieva normu ievērošana. Bet viņi nepārkāpj kristīgās neitralitātes principu un neatbalsta grupas, kas cenšas panākt, lai tiktu izdoti likumi, kas spiestu citus ievērot Bībeles normas. (Jāņa 18:36.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 11. rk. Skat. rakstu ”Bībeles viedoklis. Vai zinātne ir pretrunā radīšanas aprakstam Pirmajā Mozus grāmatā?” žurnāla 18. lappusē.