Bībeles viedoklis

Vai zinātne ir pretrunā radīšanas aprakstam Pirmajā Mozus grāmatā?

DAUDZI cilvēki apgalvo, ka zinātne atspēko Bībelē lasāmo radīšanas aprakstu. Tomēr patiesībā pretrunas pastāv nevis starp zinātni un Bībeli, bet gan starp zinātni un kristīgo fundamentālistu uzskatiem. Dažas no šīm reliģiskajām grupām uzskata, ka visa materiālā pasaule tika radīta sešās 24 stundas garās dienās aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu.

Tomēr šādam viedoklim nav pamatojuma Bībelē. Ja Bībelē būtu runa par sešām 24 stundas garām radīšanas dienām, tad pēdējos simts gados izdarītie zinātniskie atklājumi tiešām liktu apšaubīt Bībeles ticamību. Taču rūpīga Bībeles teksta izpēte liecina, ka tajā nav pretrunu ar vispāratzītiem zinātniskiem atklājumiem, tāpēc Jehovas liecinieki nepiekrīt kristīgo fundamentālistu un daudzu kreacionistu uzskatiem. Izskatīsim sīkāk, kas Bībelē ir stāstīts par radīšanu.

 Kad bija ”iesākums”?

Pirmā Mozus grāmata sākas ar vienkāršiem, bet nozīmīgiem vārdiem: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1.) Daudzi Bībeles pētniecības speciālisti ir vienisprātis, ka pastāv atšķirība starp šajā pantā minētās darbības laiku un radīšanas ”dienām”, par kurām ir stāstīts, sākot no 3. panta. Šis fakts ir ļoti būtisks, jo tātad no Bībeles pirmajiem vārdiem izriet, ka Visums, arī mūsu planēta, pastāvēja jau nezināmi ilgu laiku, pirms sākās radīšanas ”dienas”.

Ģeologi uzskata, ka zeme pastāv aptuveni četrus miljardus gadu, un astronomi lēš, ka Visuma vecums varētu būt vismaz 15 miljardi gadu. Ne šie atklājumi, ne arī fakti, ko zinātnieki varētu noskaidrot nākotnē, nav pretrunā ar vārdiem no Pirmās Mozus grāmatas 1. nodaļas 1. panta. Bībelē nav konkrēti norādīts ”debesu un zemes” vecums. Tātad šajā jautājumā zinātne nav pretrunā radīšanas aprakstam Bībelē.

Cik garas bija radīšanas ”dienas”?

Kā var zināt, cik ilgi laika posmi bija radīšanas ”dienas”? Vai viena radīšanas ”diena” ilga tikai 24 stundas? Ņemot vērā, ka Pirmās Mozus grāmatas sarakstītājs Mozus vēlāk norādīja uz sešām radīšanas dienām sekojošo atpūtas dienu kā uz paraugu iknedēļas sabata ievērošanai, daži spriež, ka radīšanas ”dienas” acīmredzot ir ilgušas 24 stundas. (2. Mozus 20:11.) Vai Pirmā Mozus grāmata apstiprina šādu pieņēmumu?

Nē, Bībeles teksts to neapstiprina. Senebreju vārds, kas parasti tulkots ”diena” un ar kuru apzīmētas arī radīšanas ”dienas”, var attiekties uz dažādiem laika posmiem, ne tikai uz 24 stundām. Piemēram, Mozus ar šo pašu senebreju vārdu, kas latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā ir iztulkots ”laikā”, apzīmēja laika posmu, kas aptvēra visas sešas radīšanas ”dienas”. (1. Mozus 2:4.) Turklāt pirmās radīšanas ”dienas” gaitā ”Dievs nosauca gaismu par dienu, bet tumsu par nakti”. (1. Mozus 1:5.) Šeit par ”dienu” ir nosaukta tikai daļa no 24 stundas ilga laika posma. Tātad kategoriskais apgalvojums, ka radīšanas ”dienas” garums bija 24 stundas, nav pamatots uz Bībeli.

Bet cik gara tādā gadījumā bija radīšanas ”diena”? Izpētot Pirmās Mozus grāmatas 1. un 2. nodaļu, var secināt, ka tas bija ilgs laika posms.

Radītais parādās pakāpeniski

Mozus radīšanu aprakstīja senebreju valodā, turklāt viņš rakstīja no tāda cilvēka skata punkta, kurš vēro notikumus no zemes. Ja patur prātā šos divus faktus un ņem vērā, ka Visums pastāvēja jau pirms tam, kad sākās radīšanas ”dienas”, radīšanas apraksts vairs nešķiet pretrunīgs. Ko šie fakti palīdz saprast?

Rūpīgi izpētot Pirmās Mozus grāmatas pirmās nodaļas, var redzēt, ka notikumi, kas iesākās vienā ”dienā”, turpinājās arī nākamās ”dienas” laikā un varbūt pat vēl ilgāk. Piemēram, kamēr vēl nebija sākusies pirmā radīšanas ”diena”, saules gaisma nenonāca līdz zemei, jo to acīmredzot aizturēja biezi mākoņi. (Ījaba 38:9.) Pirmās radīšanas ”dienas” laikā mākoņu sega sāka izklīst un izkliedēta gaisma izkļuva cauri atmosfērai. *

 Otrajā radīšanas ”dienā”, pēc visa spriežot, atmosfēra turpināja skaidroties un izveidojās ”izplatījums” starp biezo mākoņu segu atmosfēras augšējos slāņos un okeāna virsmu. Ceturtajā radīšanas ”dienā” atmosfēra bija noskaidrojusies tādā mērā, ka saule un mēness parādījās ”debess izplatījumā”. (1. Mozus 1:14—16.) Citiem vārdiem runājot, ja šos notikumus vērotu no zemes, acīm pavērtos skats uz sauli un mēnesi. Visi šie notikumi risinājās pakāpeniski.

Kā var lasīt Pirmajā Mozus grāmatā, atmosfērai turpinot skaidroties, piektajā radīšanas ”dienā” sāka parādīties ”putni”. Senebreju vārds, kas tulkots ”putni”, apzīmēja ne tikai putnus, bet arī citus lidojošus radījumus, tātad šajā ”dienā” acīmredzot parādījās arī tādas būtnes kā kukaiņi un lidojošie rāpuļi. Tomēr Bībeles teksts liecina, ka arī sestās ”dienas” gaitā Dievs turpināja ”veidot no zemes visādus lauka zvērus un putnus gaisā”. (1. Mozus 2:19.)

Kā var redzēt, Bībeles teksts pieļauj iespēju, ka galvenie notikumi, kas risinājās katrā radīšanas ”dienā”, notika pakāpeniski, nevis vienā mirklī un varbūt pat turpinājās vairākas ”dienas” pēc kārtas.

Katru pēc savas kārtas

Vai tas, ka augi un dzīvnieki parādījās pakāpeniski, liecina, ka Dievs ir izmantojis evolūciju, lai radītu daudzveidīgos dzīvos organismus? Nē, tādam apgalvojumam nav pamatojuma Bībelē. Tajā ir nepārprotami norādīts, ka Dievs izveidoja visas augu un dzīvnieku ”kārtas”. (1. Mozus 1:11, 12, 20—25.) Bībelē nav teikts, vai šīm sākotnējām augu un dzīvnieku ”kārtām” bija piešķirta spēja pielāgoties mainīgai videi, un tajā arī nav paskaidrots, kas noteica šo ”kārtu” robežas. Tomēr Bībelē ir sacīts, ka dzīvās būtnes piepildīja zemi ”katra pēc savas kārtas”. (1. Mozus 1:21.) No šiem vārdiem var secināt, ka variācijām, kas var notikt ”kārtas” ietvaros, ir kaut kādas robežas. Gan fosilās liecības, gan mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka ilgstošos periodos galvenās augu un dzīvnieku grupas tikpat kā nav mainījušās.

Atšķirībā no daudzu fundamentālistu apgalvojumiem, Pirmajā Mozus grāmatā nav mācīts, ka Visums, arī zeme un dzīvība uz tās, būtu radīts īsā laika posmā diezgan nesenā pagātnē. Pretēji šim priekšstatam, Visuma radīšanas un pakāpeniskās dzīvo organismu parādīšanās apraksts, kas lasāms Pirmajā Mozus grāmatā, ir saskaņā ar daudziem mūsdienu zinātnes atklājumiem.

Sava materiālistiskā pasaules uzskata ietekmē daudzi zinātnieki noraida Bībeles skaidrojumu, ka Dievs ir radījis visas lietas. Tomēr Pirmajā Mozus grāmatā, kas sarakstīta tālā senatnē, ir minēti tādi ievērības cienīgi fakti kā tas, ka Visumam ir bijis sākums un ka dzīvības parādīšanās bija pakāpenisks process, kam bijuši noteikti etapi un kas risinājies ilgā laika posmā. Kā Mozum aptuveni pirms 3500 gadiem varēja būt pieejama šāda zinātniski precīza informācija? Uz šo jautājumu ir tikai viena loģiska atbilde. Tas, kuram piemīt tik liels spēks un tāda gudrība, lai radītu debesis un zemi, noteikti varēja sniegt Mozum šādas zināšanas. Ja mēs apdomājam šos faktus, Bībelē lasāmais apgalvojums, ka tā ir ”Dieva iedvesmota”, izskan daudz pārliecinošāk. (2. Timotejam 3:16.)

[Zemsvītras piezīme]

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš Dievs ir radījis Visumu? (1. Mozus 1:1.)

▪ Vai zeme tika radīta sešās 24 stundas garās dienās? (1. Mozus 2:4.)

▪ Kā Mozus varēja no zinātniskā viedokļa precīzi aprakstīt zemes un dzīvības rašanos? (2. Timotejam 3:16.)

[Izceltais teksts 19. lpp.]

Pirmajā Mozus grāmatā nav teikts, ka Visums tika radīts īsā laika posmā nesenā pagātnē

[Izceltais teksts 20. lpp.]

”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1.)

[Norāde par attēla autortiesībām 18. lpp.]

Visums: IAC/RGO/David Malin Images

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

NASA photo