No mūsu lasītājiem

Atmostieties! jaunais stils Vakar es beidzu lasīt 2006. gada janvāra Atmostieties!, un varu teikt, ka man tiešām patīk žurnāla jaunais stils. Tagad Atmostieties! ir vairāk piemērots studēšanai, un tas ir veidots tā, lai liktu lasītājam nopietni padomāt. Visā žurnālā — no pirmās lappuses līdz pēdējai — es redzu, kā Jehova veicina mūsu garīgo izaugsmi.

B. N., Kanāda

Man ir 16 gadi. Izmaiņas, kas ieviestas Atmostieties!, mums ļoti palīdzēs studēt Bībeli. Dažos rakstos ir iekļauti jautājumi, kas palīdz pārdomāt izlasīto. Man patīk izmantot Atmostieties!, lai pildītu skolas uzdevumus, un es ceru, ka jūs arī turpmāk publicēsiet šādu brīnišķīgu un noderīgu informāciju.

S. N., Namībija

Smeļos spēku ticībā, cīnoties ar ALS (2006. gada janvāris.) Kad es izlasīju par Džeisonu Stjuartu, visas manas problēmas man sāka likties pavisam nenozīmīgas. Es sapratu, ka Jehova augstu novērtē, ka mēs kalpojam viņam tik, cik ļauj mūsu apstākļi. Varu tikai apbrīnot Džeisona sievu par viņas pašuzupurēšanos un paļāvību uz Jehovu. Es vienmēr paturēšu prātā Džeisona dzīvesstāstu, un tas man palīdzēs pārvarēt problēmas, ar kurām nāksies sastapties nākotnē.

S. R. S., Peru

Izlasījusi Džeisona dzīvesstāstu, es raudāju — ne tikai tāpēc, ka mani aizkustināja stāsts par viņa ciešanām, bet arī aiz lepnuma, ka man ir tāds garīgais brālis. Šis raksts man skaidri parādīja, cik svarīgi ir sagatavoties pārbaudījumiem, jo ”laiks un apstākļi” var piemeklēt ikvienu no mums. (Salamans Mācītājs 9:11.)

T. A., Ungārija

Mana māte nomira ar ALS, un Džeisona pieredzētais mani saviļņoja līdz sirds dziļumiem. Viņa paraugs man dod spēku arī turpmāk darīt visu iespējamo kalpošanā Jehovam. Es lūdzu Jehovu, lai viņš stiprina šo brāli un viņa sievu.

L. S. G., Paragvaja

Fakts, ka Džeisons bija nodevies personiskajām Bībeles studijām, kamēr viņš vēl bija vesels, un tāpēc viņam bija garīgas rezerves, no kurām smelties spēku grūtā dzīves posmā, lika man padomāt. Mana apņēmība vēl cītīgāk iedziļināties Bībelē tagad ir kļuvusi vēl ciešāka.

J. M., Japāna

Jauniešu jautājumi. Kāpēc es nodaru sev fiziskas sāpes? (2006. gada janvāris.) Pusaudzes gados man bija problēmas ar narkotikām un alkoholu, tomēr vissmagākā problēma, ar ko man ir bijis jācīnās, ir tieksme sevi savainot. Tā ir nepārtraukta cīņa, bet tādi raksti kā šis man dod spēku nepadoties. Grūti pat izteikt, cik pateicīga es esmu.

E. K., ASV

Paradums sevi savainot man ir jau kopš pusaudzes vecuma. Tagad man ir 56 gadi. Pirms četriem gadiem es pārtraucu tīši nodarīt sev sāpes, bet reizēm problēmas ir tik lielas, ka rodas milzīgs kārdinājums izdarīt to atkal. Šis raksts dziļi skāra manu sirdi. Tas palīdzēs tādiem cilvēkiem kā es dzīvot daudzmaz normālu dzīvi.

Vārds nav minēts, Nīderlande

Man ir 17 gadi, un es gribu jums pateikties par šo rakstu. Man ir paradums  nodarīt sev sāpes, un nesen es atkal sev iegriezu. Pēc tam es gāju pie mammas un lūdzu, lai viņa lūdz Dievu kopā ar mani. Par spīti šai problēmai, es esmu sapratusi, ka Jehova tomēr mani mīl. Jūsu raksts man ļoti palīdzēja, un es esmu par to pateicīga Dievam.

N. M., Čehija

”Nespēju noticēt savām acīm!” Tāda bija mana reakcija, kad pamanīju žurnālā šo rakstu. Man ir 18 gadi, un es mēdzu tīšām sevi savainot. Sāpes man palīdz noslāpēt emocijas. Man bieži rodas vēlēšanās sevi mocīt, un es nezinu, kā ar to cīnīties. Es biju ļoti pārsteigta, kad ieraudzīju, ka ir publicēts šāds raksts. Acīs saskrēja asaras, un es lūgšanā pateicos Jehovam. Vienīgi Jehovas organizācijā ir iespējams saņemt šādu mierinājumu.

A. P., Krievija

14 gadu vecumā es sāku nodarīt sev fiziskas sāpes, lai mazinātu sāpīgas emocijas. Reiz šī paraduma dēļ es pat nonācu slimnīcā. Kontrolēt savu uzvedību man lielā mērā ir palīdzējis tas, ka es rakstu dienasgrāmatu. Turklāt, kad uzmācas kārdinājums sevi savainot, es mēdzu zvanīt kādai iejūtīgai draudzenei, un man ļoti palīdz arī lūgšanas. Brīžos, kad esmu jutusies necienīga lūgt Dievu, kristiešu draudzes vecākie un citi ticības biedri ir lūguši kopā ar mani. Tā ir smaga cīņa, bet es esmu iemācījusies tikt galā ar savu problēmu, un es izmantoju visu palīdzību, kas vien ir pieejama, lai man nebūtu jāpadodas tieksmei uz pašsavainošanos.

N. V., Vācija

Ilustrācijā šī raksta pirmajā lappusē bija attēlota meitene, kas plēš sevi aiz matiem, un pašā rakstā bija pieminēta Sāra, kas sevi sodīja, raudama matus. Mana meita cieš no traucējumiem, ko sauc par trihotillomāniju un kam raksturīga tieksme raut sev matus. Šie traucējumi ir saistīti ar uzmācību neirozi. Tos izraisa nepārvarama, uzmācīga tieksme, nevis vēlēšanās nodarīt sev sāpes. Matu raušana nav solis uz sevis sagraizīšanu.

M. H., ASV

”Atmostieties!” atbilde. Ar terminu ”trihotillomānija”, kas izveidots 19. gadsimta beigās, apzīmē uzvedības traucējumus, kas izpaužas nepārvaramā tieksmē raut sev matus. Reizēm cilvēki plēš sev matus pašsavainošanās nolūkā, un minētais attēls bija mēģinājums taktiski to ilustrēt. Taču tas nenozīmē, ka visiem, kas, pakļaudamies spēcīgam impulsam, rauj sev matus, ir nosliece uz sevis savainošanu tāpat kā rakstā pieminētajai meitenei. Kā savā vēstulē norāda mūsu lasītāja, reizēm šāda rīcība drīzāk ir saistīta ar uzmācību neirozi.

Tomēr daudzi speciālisti atzīst, ka jebkurā gadījumā ir jāizsver patoloģiskās matu raušanas cēloņi, lai noskaidrotu, kāda ārstēšana nepieciešama konkrētajam pacientam. Tas nozīmē, ka ikvienam, kam ir šādi traucējumi, ir ieteicams griezties pie ārsta, kas noteiks diagnozi un nodrošinās ārstēšanu.

Kā jūs atbildētu? (2006. gada janvāris.) Man tik ļoti patīk šī jaunā rubrika! Mēs mājās mācām savus mazbērnus, un tas būs lielisks papildinājums viņu Bībeles lasījumam un Atmostieties! rakstiem, kurus mēs viņiem uzdodam lasīt. Paldies, ka jūs tā rūpējaties par bērniem.

B. E., ASV

Jautājumi ne vienmēr ir viegli, bet es ļoti priecājos, kad man izdodas atrast pareizo atbildi. Vakar es visu vakaru nosēdēju, pētīdams šo lappusi, un tas bija tik aizraujoši! Kad es izaugšu, es arī gribu piedalīties šī žurnāla veidošanā, lai palīdzētu citiem uzzināt par Jehovu.

D. H., ASV

bMan ir astoņi gadi, un mēs izmantojām šo lappusi ģimenes studijā. Mums ļoti patīk meklēt atbildes. Jautājums ”Kas es esmu?” reizēm ir grūts, bet mums patīk palauzīt galvu. Turpiniet savu labo darbu!

K. V., ASV