Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Tauera tilts — Londonas vārti

Tauera tilts — Londonas vārti

Tauera tilts — Londonas vārti

NO MŪSU KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

TAUERA TILTU labi pazīst pat ārzemnieki, kas nekad nav viesojušies Anglijā, un ik gadus to apmeklē tūkstošiem tūristu. Varbūt pat nepakavēdamies pie tā ar skatienu un īpaši nedomādami par tilta vēsturi, katru dienu to šķērso daudzi londonieši. Tā ir viena no slavenākajām Londonas vēsturiskajām celtnēm.

Tauera tilts — tikai nejauciet to ar tā slaveno kaimiņu Londonas tiltu — iekļaujas vienotā ansamblī ar blakus esošo Londonas Taueru. Kad 1872. gadā Anglijas parlaments lēma, vai dot atļauju būvēt jaunu tiltu pār Temzu, Tauera komandants cēla iebildumus, tomēr parlaments nosprieda, ka tilts ir jābūvē, vienīgi ir jāievēro nosacījums, ka tilta arhitektoniskajam risinājumam jāsaskan ar Tauera ārējo veidolu. Tagadējais Tauera tilts ir šī oficiālā lēmuma īstenošanas rezultāts.

18. un 19. gadsimtā Temzas krastus savienoja daudzi tilti, no kuriem pats slavenākais bija Vecais Londonas tilts. Taču līdz 18. gadsimta vidum vecais tilts jau bija kļuvis nedrošs, un tas vairs nespēja apmierināt augošās satiksmes prasības, tāpēc tilta galos veidojās sastrēgumi. Pie tilta drūzmējās kuģi no visām pasaules malām, sacenzdamies par vietu pārpildītajā ostā. Tolaik kuģu satiksme Temzā bija ārkārtīgi dzīva — ļaudis pat mēdza teikt, ka pa cieši cits citam līdzās pietauvoto kuģu klājiem varot nostaigāt jūdzēm garu ceļu.

Pēc Londonas korporācijas pieprasījuma pilsētas arhitekts Horass Džonss nāca klajā ar piedāvājumu lejpus Londonas tilta celt paceļamo tiltu gotiskā stilā. Šāds tilts dotu brīvu ceļu kuģiem, kas dodas augšup pa Temzu uz dokiem. Jaunā tilta konstrukciju daudzi atzina par novatorisku.

Tilta konstrukcija

Horass Džonss bija daudz ceļojis, un no nelielajiem paceļamajiem tiltiem, kurus viņš bija redzējis pār Nīderlandes kanāliem, Džonss smēlās ideju būvēt paceļamo tiltu ar pretsvariem. Realizējot Džonsa un viņa kolēģu izstrādāto projektu, kas savam laikam bija visai moderns, jaunais tilts tika būvēts no tērauda un apšūts ar akmeni, un tagad šī tilta siluets ir pazīstams gandrīz visā pasaulē.

Tauera tiltam ir divi galvenie torņi, kurus augšdaļā savieno divas gājēju pārejas, kas atrodas 34 metrus virs brauktuves un aptuveni 42 metrus virs upes augstā ūdens līmeņa atzīmes. Tilta apakšējai daļai ir divi paceļami laidumi, katrs vairāk nekā 1000 tonnu smags, kurus var pacelt 86 grādu leņķī. Zem paceltā tilta netraucēti var izbraukt līdz 10 tūkstošiem tonnu smagi kuģi.

Pacelšanas mehānisms

Tilta pacelšanas mehānismu, kā arī kājāmgājēju liftus, kas no brauktuves līmeņa ved cilvēkus augšā uz gājēju pārejām, un pat brīdinājuma signālu sistēmu darbināja hidrauliskas iekārtas. Tātad tilta mehānismu darbināšanai tika izmantots ūdens, turklāt dzinēju kopējā jauda bija divreiz lielāka par nepieciešamo.

Zem tilta dienvidu gala bija iebūvēti četri ar oglēm kurināmi tvaika katli, kas ražoja tvaiku ar vairāk nekā piecu atmosfēru spiedienu, lai darbinātu divus milzīgus sūkņus. Sūkņi padeva sistēmā ūdeni, kura spiediens sasniedza gandrīz 60 atmosfēras. Lai jebkurā brīdī būtu pieejams pietiekami daudz enerģijas tilta pacelšanai, ūdeni zem spiediena uzkrāja sešos lielos hidrauliskajos akumulatoros. Akumulatori piegādāja enerģiju astoņiem dzinējiem, kas darbināja pacelšanas mehānismu. Kad mehānismu iedarbināja, tilta kustīgie laidumi, griežoties ap pusmetru resnām asīm, sāka vērties vaļā. Lai tos paceltu pilnā augstumā, bija vajadzīga tikai viena minūte.

Tauera tilts mūsdienās

Tagad tvaika hidrauliskais pārvads ir nomainīts pret elektrohidraulisko. Tomēr, gluži tāpat kā senajās dienās, kad Tauera tilts paceļas, sauszemes transportlīdzekļu plūsma apstājas. Kājāmgājēji, starp kuriem parasti ir ne mazums tūristu, apstājas, lai pavērotu saistošo skatu.

Atskan brīdinājuma signāls, barjeras aizveras un aptur satiksmi, pēdējais automobilis beidz šķērsot tiltu, un dežurants dod zīmi, ka tilts ir tukšs. Bez trokšņa attaisās četras bultas, kas savieno kustīgos laidumus, un tie sāk vērties vaļā. Pēc brīža visu acis pievēršas upei, kur starp paceltajiem tilta posmiem slīd kāds tvaikonis, izpriecu kuģis vai pat burinieks. Jau pēc nedaudzām minūtēm signāli mainās. Tilts atkal aizveras, bet barjeras atveras, un velosipēdisti šaujas uz priekšu, lai paspētu izbraukt uz nolaistā tilta pirms automašīnām. Tauera tilts atkal ir sastindzis un gaida nākamo signālu, kas no jauna to aicinās mosties.

Zinātkārs apmeklētājs neapmierinās tikai ar to, ka noskatās šo ierasto notikumu virkni. Viņš piebiedrojas citiem, kas ar liftu brauc augšā tilta ziemeļu tornī, kur iekārtots Tauera tilta muzejs. Ekspozīcijā iekļauta kustīga figūra — senā tilta strādnieka modelis —, kas iepazīstina apmeklētājus ar saistošām tilta vēstures detaļām. Te var vērot arī gleznas, kurās mākslinieki iemūžinājuši tilta cēlēju inženiertehniskos sasniegumus un tilta grandiozo atklāšanu, kā arī vecas, graudainas fotogrāfijas un informatīvus stendus, kas atklāj aizraujošo Tauera tilta dzīvesstāstu.

No augstajām gājēju pārejām paveras brīnišķīga Londonas panorāma. Rietumu pusē iezīmējas Svētā Pāvila katedrāle un banku ēkas, kas izvietojušās pilsētas finanšu centrā, un tālumā vīd Pasta tornis. Austrumos skatiens varbūt neviļus sāk meklēt dokus, taču tie ir pārcelti tālu pa straumi uz leju, nostāk no modernās metropoles. Veco doku vietā plešas Doklenda — modernizēts pilsētas rajons, kur saules gaismā žilbinoši mirdz jaunas, mūsdienīgas ēkas. Iespaidīgs, apbrīnojams, aizraujošs — slavenais Tauera tilts godam ir pelnījis visus šos epitetus.

Ja viesosieties Londonā, izmantojiet izdevību tuvāk iepazīt šo vēsturisko būvi. Jūs noteikti uzzināsiet daudz interesanta un gūsiet daudz vērtīgu iespaidu.

[Attēls 16. lpp.]

Viens no diviem tvaika sūkņiem, kas savulaik darbināja dzinējus

[Norāde par autortiesībām]

Copyright Tower Bridge Exhibition

[Attēls 16., 17. lpp.]

Tilts paceļas nepilnā minūtē

[Norāde par autortiesībām]

©Alan Copson/Agency Jon Arnold Images/age fotostock

[Norāde par attēla autortiesībām 15. lpp.]

© Brian Lawrence/SuperStock