Jauniešu jautājumi

Vai man ir ēšanas traucējumi?

”Reizēm, kad es apsēžos, lai paēstu, es kļūstu nervoza un mani sāk kratīt drebuļi. Man ir bail pieņemties svarā. Es saku sev: ”Man jānomet vēl pāris kilogrami.”” (Melisa *.)

”Es gribu būt pievilcīga, un mani šausmina doma, ka es varētu kļūt resna. Bet es negribu, lai kāds zinātu, ka pēc ēšanas es visu izvemju. Man ir briesmīgs kauns.” (Embera.)

”Es domāju: šodien gan es noturēšos. Bet dienas gaitā neizbēgami pienāk brīdis, kad es atkal pieēdos. Pēc tam es jūtos vainīga un gribu nomirt.” (Dženifera.)

TU VĒLIES labi izskatīties, un tas ir normāli. Tu vēlies saņemt mierinājumu, kad jūties satraukta vai nomākta, un arī tas ir pavisam dabiski. Bet, ja ar tevi notiek līdzīgi kā ar šīm meitenēm, kuru vārdi tikko citēti, visdrīzāk tev ir nopietna problēma. Tādi gadījumi nepavisam nav nekāds retums — pasaulē ir miljoniem jauniešu, lielākoties tieši meiteņu, kas cieš no ēšanas traucējumiem. *

Aplūkosim mazliet tuvāk tādus ēšanas traucējumu veidus kā anoreksiju, bulīmiju un pārēšanās lēkmes. Katram no tiem ir savas raksturīgās izpausmes, bet visos gadījumos kopīga pazīme ir neveselīga attieksme pret ēdienu. Ja tu saskati sevi kādā no tālāk minētajiem aprakstiem, atceries, ka ir iespējams saņemt palīdzību — no tavas situācijas noteikti ir izeja.

Īss pārskats

▪ ANOREKSIJA. Lai cik tieva viņa īstenībā būtu, meitene, kas cieš no anoreksijas, skatīdamās spogulī, pati sev šķiet pārāk resna. Lai zaudētu svaru, viņa ķeras pie galējiem līdzekļiem. ”Es kā apsēsta skaitīju kalorijas,” stāsta kāda jauniete, kam bija šī kaite. ”Es rūpīgi plānoju, ko ēdīšu nedēļas gaitā, un izlaidu ēdienreizes un nodzenāju sevi ar vingrinājumiem ikreiz, kad man likās, ka esmu uzņēmusi par daudz kaloriju. Es lietoju caurejas līdzekļus — līdz pat sešām reizēm dienā.”

 Anoreksijas sekas drīz sāk izpausties ārēji. Visbiežākā pazīme ir krišanās svarā, bet anoreksijas slimniecēm mēdz arī izkrist mati, āda kļūst sausa, parādās nogurums un samazinās kaulu blīvums. Menstruācijas var kļūt neregulāras vai pat uz ilgāku laiku vispār izzust.

Varbūt tas viss neizklausās pārāk bīstami, tomēr īstenībā situācija ir ļoti nopietna, jo anoreksija apdraud dzīvību. Saskaņā ar kāda pētījuma rezultātiem, gala iznākumā līdz pat desmit procentiem anoreksijas slimnieku mirst no šīs slimības sekām — parasti nāves cēlonis ir orgānu mazspēja vai citas ar nepietiekamu uzturu saistītas problēmas.

▪ BULĪMIJA. Meitene, kurai ir bulīmija, neatsakās no ēšanas, tieši otrādi — viņa mēdz ēst negausīgi, uzņemot pat 15 tūkstošus kaloriju divās stundās. Taču pēc tam viņa atbrīvojas no apēstā vai nu izraisīdama sev vemšanu, vai arī lietodama caurejas līdzekļus vai diurētiskus medikamentus.

Negausīgajai ēšanai viņa parasti nododas slepenībā. ”Ja es pārrados no skolas, kamēr citi vēl nebija mājās, parasti es gāju un pieēdos,” saka kāda meitene. ”Es rūpīgi slēpu visus pierādījumus.” Bet pēc šādas pārēšanās parasti uzmācas vainas sajūta. ”Es jutos drausmīgi,” stāsta tā pati meitene, ”bet es zināju, ka viegli varu visu atkal izlabot. Es uzkāpu otrā stāvā un izvēmu apēsto, un tas man deva ne tikai atvieglojumu, bet arī sajūtu, ka esmu savas dzīves noteicēja.”

Lai kādu šķietamu labumu dotu atbrīvošanās no apēstā, tomēr tāda rīcība ir bīstama. Pārmērīgi lietojot caurejas līdzekļus, tiek bojāta zarnu gļotāda un rodas iekaisumu un infekciju risks. Savukārt bieža vemšana var izraisīt organisma dehidratāciju, zobu bojāšanos, barības vada bojājumus un pat sirds mazspēju.

▪ PĀRĒŠANĀS LĒKMES. Arī bulīmijai ir raksturīgas negausīgas ēšanas lēkmes, taču atšķirībā no bulīmijas šajā gadījumā runa ir par pārēšanās epizodēm, kurām neseko atbrīvošanās no apēstā. Šī iemesla dēļ meitenes, kas cieš no šādām pārēšanās lēkmēm, mēdz pārmērīgi pieņemties svarā. Tomēr dažas no viņām pēc pārēšanās badojas vai pastiprināti nododas fiziskiem vingrinājumiem. Tā viņām reizēm izdodas noturēt svaru normas robežās, un draugi un tuvinieki var nepamanīt, ka ar meiteni kaut kas nav kārtībā.

Tāpat kā anoreksijas un bulīmijas slimniecēm, arī šīm meitenēm ir neveselīga attieksme pret ēdienu. Kāda jauniete par sevi un savām nelaimes biedrenēm saka: ”Ēdiens ir mūsu īpašais, slepenais draugs, varbūt pat mūsu vienīgais draugs.” Cita meitene atzīst: ”Negausīgās ēšanas brīdī nekas cits vairs neliekas svarīgs. Ēdiens šķiet pats galvenais, tas sniedz mierinājumu — bet pēc tam nāk vainas apziņa un nomāktība.”

Pat ja meitene neizraisa sev vemšanu un caureju, pārēšanās tik un tā kaitīgi ietekmē organismu. Gala iznākums var būt  diabēts, paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi un vēl daudzas citas kaites. Šie ēšanas traucējumi atstāj arī smagas emocionālas sekas.

Vai tas var notikt ar mani?

Protams, lielākajai daļai cilvēku, kas vēlas notievēt vai uzlabot savu fizisko formu, nav nekādu ēšanas traucējumu. Tomēr, apdomājot tikko lasīto, kādai meitenei varbūt rodas jautājums: vai manos paradumos nav parādījušās satraucošas tendences? Tādā gadījumā būtu lietderīgi pavaicāt sev:

▪ Vai man ir kauns par kaut kādiem paradumiem vai īpašiem rituāliem, ko es ievēroju saistībā ar ēšanu?

▪ Vai es slēpju no citiem savus ēšanas ieradumus?

▪ Vai ēdiens ir kļuvis par galveno manā dzīvē?

▪ Vai es sveros biežāk nekā reizi dienā?

▪ Vai es būtu ar mieru uzņemties risku, lai notievētu?

▪ Vai esmu mēģinājusi izraisīt sev vemšanu vai arī lietot caurejas līdzekļus vai diurētiskus līdzekļus?

▪ Vai mani ēšanas paradumi ietekmē manas attiecības ar cilvēkiem? Piemēram, vai man labāk patīk būt vienai, nevis citu sabiedrībā, lai es varētu, nevienam nezinot, pieēsties un pēc tam atbrīvoties no apēstā?

Ja atbildes uz šiem jautājumiem liek domāt, ka problēma tiešām pastāv, būtu labi uzdot sev vēl vienu jautājumu:

▪ Vai es jūtos laimīga, tā dzīvojot?

Ko varētu darīt, lai labotu situāciju?

Jārīkojas nekavējoties

Pirmais solis ir atzīt sev pašai, ka kaut kas nav kārtībā. ”Visu pārdomājusi, es sapratu, ka man ir tieši tādas izjūtas un paradumi kā tām meitenēm, kurām ir anoreksija,” stāsta jauniete, vārdā Daniela. ”Bija biedējoši nonākt pie secinājuma, ka es rīkojos tāpat kā viņas.”

Nākamais solis ir lūgšanās griezties pēc palīdzības pie Dieva Jehovas. * Lūdz, lai viņš palīdz saprast, kādi ir tavas problēmas dziļākie cēloņi, lai tu spētu to uzveikt. Tu vari lūgt viņu tāpat kā Dāvids: ”Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Psalms 139:23, 24.)

 Taču varbūt tu konstatē, ka sirds dziļumos tu nemaz tā īsti negribi atbrīvoties no ēšanas traucējumiem. Iespējams, neveselīgie ēšanas ieradumi ir kļuvuši par kaut ko līdzīgu atkarībai. Arī par to ir svarīgi lūgt Jehovu. Tieši tādā situācijā bija nonākusi Daniela, kas atzīst: ”Sākumā man nemaz negribējās atlabt. Tāpēc man bija jālūdz Dievs, lai viņš man palīdz attīstīt vēlēšanos pārvarēt savu problēmu.”

Trešais solis ir parunāt ar kādu no saviem vecākiem vai ar citu pieaugušo, kas tev var palīdzēt. Iejūtīgi pieaugušie nesāks tevi kaunināt. Viņi centīsies sekot Jehovas paraugam, par kuru Bībelē sacīts: ”Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca.” (Psalms 22:25.)

Tiesa, uzveikt ēšanas traucējumus nav viegli, un ir gadījumi, kad ir nepieciešama medicīniska palīdzība. * Svarīgi ir neturēt rokas klēpī, bet mērķtiecīgi rīkoties. Tieši tā nolēma darīt kāda meitene, kas cieta no bulīmijas. ”Kādu dienu es atskārtu, ka paradums atbrīvoties no apēstā ēdiena būtībā ir sācis pār mani valdīt,” viņa saka, ”tomēr es nebiju pārliecināta, ka man izdosies to atmest. Beigu beigās es izdarīju to, kas man nācās visgrūtāk, — es lūdzu palīdzību.”

Ja tev ir ēšanas traucējumi, tu vari rīkoties tāpat.

Interesantus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīmes]

PĀRDOMĀM

▪ Ja tev šķiet, ka tev varētu būt ēšanas traucējumi, pie kā tu vari griezties pēc palīdzības?

▪ Kā tu varētu palīdzēt draudzenei, kas cieš no ēšanas traucējumiem?

[Papildmateriāls 19. lpp.]

”Man liekas, ar tevi kaut kas nav kārtībā...”

Ja kāds ģimenes loceklis vai draugs tev kaut ko tādu saka, nepadodies tieksmei ieņemt aizsardzības pozīciju. Padomā: ja nu, piemēram, kāda draudzene būtu pamanījusi, ka tavai kleitai aizmugurē ir sākusi irt vīle, vai tu nebūtu pateicīga, ka viņa tevi ir pabrīdinājusi, pirms vīle ir atnākusi pavisam vaļā? Bībelē teikts: ”Ir draugi, kuri ir labāki nekā brālis.” (Salamana Pamācības 18:24.) Ja kāds nāk pie tevis, jo viņš uztraucas, ka tev varbūt ir radušās problēmas, šis cilvēks pierāda, ka viņš tev ir tieši tāds draugs.

[Papildmateriāls/Attēls 19. lpp.]

”Es par katru cenu gribēju būt tieva.”

”Es biju sākusi notievēt, un tad gadījās tā, ka man izrāva gudrības zobus un es nevarēju ēst. Ar to tad arī sākās mana anoreksija. Domas par izskatu un figūru man aizēnoja visu pārējo. Lai cik tieva es biju, tas nekad nebija pietiekami. Pats mazākais svars, ko man izdevās sasniegt, bija biedējošs. Es nodarīju savam organismam briesmīgu ļaunumu, un tagad mani nagi vairs neaug garāki, mani bioloģiskie ritmi ir izjaukti un es esmu piedzīvojusi četrus spontānos abortus. Man priekšlaicīgi ir iestājusies menopauze, man ir smagi vielmaiņas traucējumi, turklāt es ciešu no kolīta. Tā ir tā cena, ko es esmu samaksājusi par nepārvaramo vēlēšanos būt tievai.” (Nikola.)

[Papildmateriāls 20. lpp.]

Ja slimība atkārtojas

Var gadīties, ka slimība it kā ir jau uzveikta, bet dažas nedēļas vai mēnešus vēlāk tā atkārtojas no jauna. Tomēr, pat ja tā notiek, tas nav iemesls padoties. Bībelē ir teikts: ”Taisnais krīt septiņas reizes.” (Salamana Pamācības 24:16.) Tas vien, ka tev ir gadījies paklupt, nenozīmē, ka viss ir zaudēts. Tas tikai vēl skaidrāk parāda, ka ir jāstiprina sava apņēmība cīnīties ar slimību, jācenšas laikus pamanīt pazīmes, kas var liecināt par slimības atkārtošanās iespēju, un vēlreiz jāgriežas pēc atbalsta pie tiem, kas tev var palīdzēt.

[Papildmateriāls/Attēls 20. lpp.]

Izpēti informāciju

Ja tev ir ēšanas traucējumi, ir labi sameklēt un izpētīt informāciju par šo tematu. Jo vairāk tu zināsi par šo problēmu, jo vieglāk tev būs ar to cīnīties. Visticamāk, tev noderēs informācija, kas publicēta Atmostieties! 1999. gada 22. janvāra numurā, 3.—​12. lappusē, un 1999. gada 22. aprīļa numurā, 13.—​15. lappusē.

[Papildmateriāls 21. lpp.]

DAŽI VĀRDI VECĀKIEM

Ko jūs varētu darīt, ja jūsu meita cieš no ēšanas traucējumiem? Pirmkārt, rūpīgi izpētiet to, kas teikts šajā rakstā un citos avotos, kas minēti 20. lappusē. Mēģiniet saprast, kāpēc viņai ir radusies šī problēma.

Ir novērots, ka daudzām meitenēm, kurām ir ēšanas traucējumi, ir pazemināts pašnovērtējums un nosliece uz perfekcionismu — pārmērīgi augstām prasībām pret sevi. Esiet uzmanīgi, lai ar savu rīcību nepastiprinātu šīs tendences. Atbalstiet savu meitu un palīdziet vairot viņas pašcieņu. (Jesajas 50:4.) Lai stātos pretī perfekcionismam, centieties paši būt līdzsvaroti.

Nopietni izanalizējiet arī paši savu attieksmi pret ēdienu un svaru. Vai ar saviem vārdiem vai paraugu jūs neviļus neesat pārlieku uzsvēruši to nozīmi? Neaizmirstiet, ka jaunieši jautājumā par ārējo izskatu ir sevišķi jūtīgi. Pat gluži nevainīga pazobošanās par bērnišķīgu apaļīgumu vai pusaudža vecumam raksturīgo straujo augšanu var iesēt nemiera dīgļus nenobriedušajā prātā.

Lūgšanās vēršoties pie Dieva, nopietni pārdomājiet situāciju un pēc tam atklāti izrunājieties ar meitu.

▪ Rūpīgi izsveriet, ko teikt un kurā brīdī to teikt.

▪ Skaidri pasakiet, cik ļoti jūs par meitu uztraucaties un ka vēlaties palīdzēt.

▪ Nebrīnieties, ja sākumā meita uz jūsu centieniem reaģē, nostājoties aizsardzības pozīcijā.

▪ Esiet pacietīgi klausītāji.

Galvenais, esiet savam bērnam blakus un aktīvi atbalstiet viņa pūliņus pārvarēt ēšanas traucējumus. Ar šiem traucējumiem jācīnās visai ģimenei kopā.

[Attēls 21. lpp.]

Varbūt tev jālūdz Dievs, lai viņš tev palīdz attīstīt vēlēšanos pārvarēt savu problēmu