Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?

Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?

Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?

REIZĒM cilvēki, kas vaicā: ”Kāpēc?”, meklē ne tikai atbildi, bet arī mierinājumu, jo tad, ja šis jautājums ir radies sāpīga zaudējuma dēļ, tieši mierinājums ir tas, kas visvairāk ir vajadzīgs. Vai Bībele sniedz šādu mierinājumu? Aplūkosim trīs svarīgas Bībeles patiesības, kas saistītas ar šo jautājumu.

Pirmkārt, nav nepareizi jautāt, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Dažkārt cilvēki baidās, ka, uzdodami šo jautājumu, viņi izrāda ticības trūkumu vai necieņu pret Dievu. Taču īstenībā ir tieši otrādi: ja mēs to vaicājam no tīras sirds, mēs rīkojamies tāpat, kā ir darījuši daudzi dievbijīgi cilvēki pirms mums. Piemēram, uzticamais pravietis Habakuks griezās pie Dieva ar vārdiem: ”Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta, un kādēļ Tu liec man noskatīties mokās?” (Habakuka 1:3.) Dievs Jehova nevis norāja Habakuku par viņa uzdoto jautājumu, bet parūpējās, lai šī dievbijīgā vīra vārdi tiktu pierakstīti un mēs visi tos varētu lasīt. (Romiešiem 15:4.)

Otrkārt, ir svarīgi saprast, ka Dievs jūt mums līdzi mūsu ciešanās. Dievs nav tāls un noslēpumains, viņš ”mīl taisnu tiesu” un ienīst jebkādu ļaunumu un ciešanas, ko tas izraisa. (Psalms 37:28; Salamana Pamācības 6:16—19.) Noas dienās Dievs ”savā sirdī ļoti noskuma”, redzēdams, ka pasaulē izplatās vardarbība. (1. Mozus 6:5, 6.) Dievs nav mainījies — viņam nav vienalga, kas šodien notiek uz zemes. (Maleahija 3:6.)

Treškārt, Dievs nekad nav ļaunuma avots. Bībelē tas ir pateikts ļoti skaidri. Apgalvot, ka no Dieva nāk tādas nekrietnības kā slepkavības un terorisms, nozīmē viņu apmelot. Ījaba 34:10 ir uzsvērts: ”Nekad Dievs nedomā darīt ļaunu nedz tas Visuvarenais — viltu!” Savukārt Jēkaba 1:13 ir teikts: ”Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” Tātad, ja mūs ir piemeklējušas ciešanas, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tās nav izraisījis Dievs.

Kas valda pār pasauli?

Tomēr paliek jautājums: ja Dievs ir mīlošs, taisnīgs un varens, kāpēc tad visapkārt ir tik daudz ļaunuma? Pirms noskaidrojam atbildi, ir jāizkliedē kāds izplatīts pārpratums. Daudzi domā, ka Visvarenais Dievs ir šīs pasaules valdnieks, ka viņš ir tas, kurš tieši kontrolē visu notiekošo. ”Neviens atoms un neviena molekula šajā Visumā neatrodas ārpus viņa aktīvās kontroles,” izteicās kāda teoloģiskā semināra vadītājs. Bet vai Bībele tiešām apstiprina šādu priekšstatu?

Nē, tā nepavisam nav. Daudzi ir pārsteigti, kad uzzina, kas Bībelē ir sacīts par to, kurš īstenībā valda pār pasauli. Piemēram, 2. Korintiešiem 4:4 ir runāts par ”šās pasaules dievu”, kurš ir ”apstulbojis neticīgās sirdis”. Kas ir šī ļaunā būtne, kam ir tāda vara pār pasauli? Jēzus Kristus norādīja, ka tas ir Sātans, ko viņš nosauca par ”šīs pasaules valdnieku”. (Jāņa 14:30.) Vai tas nav loģisks izskaidrojums tam, kāpēc pastāv ciešanas? Sātans ir nežēlīgs, viltīgs un ļauns — un tieši šo īpašību izpausmes visbiežāk ir dziļākais cēlonis tām ciešanām, kas cilvēkiem jāpiedzīvo. Bet kāpēc Dievs ļauj Sātanam valdīt?

Strīdus jautājums, kas radās Ēdenē

Kā justos mīlošs un gādīgs tēvs, ja viņu publiski apsūdzētu, ka viņš melo saviem bērniem, ļaunprātīgi izmanto savu varu pār tiem un slēpj no tiem kaut ko labu? Vai viņš varētu atspēkot šos apmelojumus, mezdamies virsū apsūdzētājam, lai fiziski ar viņu izrēķinātos? Protams, nē! Ja viņš tā reaģētu, varbūt pat varētu likties, ka apsūdzības ir pamatotas.

Šī ilustrācija palīdz saprast Dieva Jehovas reakciju uz izaicinājumu, kas viņam tika mests pašos cilvēces vēstures pirmsākumos vietā, ko sauca par Ēdeni. Tur Dievs pirmajiem diviem cilvēkiem, Ādamam un Ievai, bija darījis zināmu, cik brīnišķīgu nākotni viņš ir paredzējis saviem bērniem uz zemes. Viņiem bija jāpiepilda zeme, jāpakļauj sev tā un jāpārvērš tā par paradīzi. (1. Mozus 1:28.) Miljoniem eņģeļu, Dieva garīgo dēlu, ar dziļu interesi gaidīja, kā tiks īstenots šis aizraujošais nodoms. (Ījaba 38:4, 7; Daniēla 7:10.)

Dievs Jehova savā dāsnumā Ādamam un Ievai bija devis par mājvietu skaistu dārzu ar visiem tā gardajiem augļiem. Tikai viena koka augļus viņiem nebija atļauts ņemt — tas bija ”laba un ļauna atzīšanas koks”. Neēzdami augļus no šī koka, Ādams un Ieva varēja apliecināt, ka viņi pilnībā paļaujas uz savu Tēvu un atzīst viņa tiesības izlemt, kas viņa bērniem ir labs un kas — slikts. (1. Mozus 2:16, 17.)

Diemžēl viens no Dieva garīgajiem dēliem, vēlēdamies saņemt pielūgsmi, iestāstīja Ievai, ka viņa nemirs vis, ja ēdīs aizliegto augli. (1. Mozus 2:17; 3:1—5.) Šis ļaunais eņģelis, kas vēlāk kļuva pazīstams ar vārdu Sātans, apgalvoja tieši pretējo tam, ko bija teicis Dievs, — tas nozīmē, ka būtībā viņš nosauca Dievu par meli. Sātans arī apsūdzēja Dievu, ka viņš slēpj no Ādama un Ievas svarīgas zināšanas. Sātans deva mājienu, ka cilvēkiem pašiem būtu jāizlemj, kas ir labs un kas — slikts. Vienkārši sakot, šī garīgā būtne apsūdzēja Dievu, ka viņš ir nederīgs Valdnieks un Tēvs, un lika saprast, ka viņš pats, proti, Sātans, būtu labāks valdnieks un labāks tēvs.

Stāstīdams šos viltīgos un ļaunprātīgos melus, šis eņģelis kļuva par Sātanu Velnu. Oriģinālvalodu vārdi, kas tulkoti ”Sātans” un ”Velns”, nozīmē ”pretinieks” un ”apmelotājs”. Ko darīja Ādams un Ieva? Viņi pievienojās Sātanam un novērsās no Dieva. (1. Mozus 3:6.)

Jehova būtu varējis tajā pašā brīdī iznīcināt dumpiniekus. Bet, kā jau bija minēts ilustrācijā, šādus jautājumus nevar atrisināt, ar rupju spēku atmaksājot pretiniekam. Jāņem vērā arī, ka tad, kad Sātans izaicināja Dievu, miljoniem eņģeļu vēroja notiekošo. Konkrēti nenorādīts, bet ievērojams skaits eņģeļu vēlāk pat sacēlās pret Dievu un nostājās Sātana pusē, kļūdami par ļaunajiem gariem jeb dēmoniem. (Marka 1:34; 2. Pētera 2:4; Jūdas 6.)

Kāpēc Dievs nav iejaucies?

Kad Sātans panāca, ka Ādams un Ieva izvēlas neatkarību no sava Radītāja, būtībā viņš lika pamatu cilvēku sabiedrībai, kas īstenībā bija nevis neatkarīga, bet gan pakļauta viņa varai. Bija sagaidāms, ka, apzināti vai neapzināti pakļaudamies sava ”tēva” Velna ietekmei, šī sabiedrība izvēlēsies pati savus mērķus un uzvedības normas. (Jāņa 8:44.) Bet vai šāda dzīve viņiem nesīs patiesu brīvību un laimi? Jehova labi zināja, ka tā nebūs. Tomēr viņš ļāva, lai dumpinieki veido savu dzīvi neatkarīgi no viņa, jo vienīgi tā varēja uz visiem laikiem pilnībā atrisināt strīdus jautājumus, kas bija radušies Ēdenē.

Jau vairāk nekā seštūkstoš gadu cilvēki ir veidojuši savu pasaules iekārtu, izmēģinādami visdažādākās varas formas un uzvedības normas. Vai jūs apmierina šo pūliņu rezultāti? Vai cilvēku sabiedrība ir patiesi laimīga un vienota, un vai tajā valda miers? Atbilde ir skaidra: protams, tas tā nav! Gluži pretēji: kari, bads, dabas katastrofas, slimības un nāve nemitīgi sagādā cilvēcei ciešanas, izraisot iznīcību, sāpes un nopūtas — tieši tā, kā sacīts Bībelē. (Romiešiem 8:19—22; Salamans Mācītājs 8:9.)

Tomēr kāds varbūt jautās: ”Kāpēc Dievs nav novērsis šādas traģēdijas?” Tāda rīcība nebūtu taisnīga, un tā neļautu skaidri saprast, kāda ir reālā situācija, jo radītu iespaidu, ka sacelšanās pret Dievu var palikt bez sliktām sekām. Tāpēc Jehova nav darbojies aizkulisēs un novērsis visus noziegumus un nelaimes, ko tieši vai netieši izraisa nepaklausība viņam. * Jehova nekad un nekādā veidā neatbalsta melīgo apgalvojumu, ka Sātana sistēma var būt sekmīga un ka tā ir atradusi veidu, kā nodrošināt laimīgu dzīvi. Tomēr Jehova nav arī vienaldzīgi noskatījies visā notiekošajā. Viņš ir ļoti aktīvi rīkojies. Pievērsīsim uzmanību tam, ko viņš ir darījis.

”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas”

Šie Jēzus vārdi liecina, ka Dievs nav pasīvi vērojis, kā attīstīsies notikumi. (Jāņa 5:17.) Kopš sacelšanās Ēdenē viņš ir paveicis ļoti daudz: piemēram, Dievs ir licis pierakstīt Bībelē savu solījumu, ka nāks ”dzimums”, kas iznīcinās Sātanu un visus tā piekritējus. (1. Mozus 3:15.) Tāpat viņš arī ir darījis zināmu savu nodomu ar šī Dzimuma starpniecību izveidot valdību — debesu Valstību —, kas nesīs svētības visiem paklausīgajiem cilvēkiem un likvidēs visus ciešanu cēloņus, arī nāvi. (1. Mozus 22:18; Psalms 46:10; 72:16; Jesajas 25:8; 33:24; Daniēla 7:13, 14.)

Lai piepildītu šos brīnišķīgos apsolījumus, Dievs Jehova sūtīja uz zemi to, kam bija jākļūst par šīs Valstības galveno Valdnieku, — savu Dēlu Jēzu Kristu. (Galatiešiem 3:16.) Rīkodamies saskaņā ar Dieva nodomu attiecībā uz viņu, Jēzus pirmām kārtām mācīja cilvēkiem par Dieva Valstību. (Lūkas 4:43.) Ar tiem darbiem, kurus Jēzus veica uz zemes, viņš nelielā mērogā parādīja, ko viņš paveiks, kad būs šīs Valstības Ķēniņš. Jēzus paēdināja tūkstošiem izsalkušu cilvēku, dziedināja slimos, cēla augšā mirušos un pat apklusināja spēcīgu vētru, tā pierādīdams savu varu pār dabas stihijām. (Mateja 14:14—21; Marka 4:37—39; Jāņa 11:43, 44.) Uzsverot Jēzus nozīmi Dieva solījumu īstenošanā, Bībelē par Jēzu ir sacīts: ”Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā jā.” (2. Korintiešiem 1:20.)

Tie, kas paklausa Jēzum un iziet ”no pasaules” — no Sātana pārvaldītās sistēmas, kas ir atsvešinājusies no Dieva —, tiek uzņemti Jehovas saimē. (Jāņa 15:19.) Tā ir pasaules mēroga brālība, ko veido patiesi kristieši, un tajā valda mīlestība, miers un apņēmība atbrīvoties no jebkādas neiecietības, aizspriedumiem un rasisma. (Maleahija 3:17, 18; Jāņa 13:34, 35.)

Patiesie kristieši atbalsta nevis šo tagadējo pasauli, bet gan Dieva Valstību, un, paklausīdami Jēzus pavēlei, kas lasāma Mateja 24:14, sludina labo vēsti par šo Valstību. Padomājiet: kas visā pasaulē sludina ”valstības evaņģēliju”? Kura pasaules mēroga brālība atsakās iet karot un iesaistīties jebkādos nacionālos un cilšu konfliktos? Kas savā dzīvē cieši turas pie Bībeles augstajām normām, vienalga, vai sabiedrībā tās ir populāras vai ne? (1. Jāņa 5:3.) Daudzi atzīst, ka to visu var teikt par Jehovas lieciniekiem, un arī jūs varat izpētīt faktus, kas to apstiprina.

Nostāsimies Dieva pusē

No Dieva atsvešinātā cilvēce, Sātana maldināta, pasaulē ir izveidojusi savu sistēmu, kas nes aizvien lielākas nelaimes un bezcerību. Mūsdienās jau pati zeme nesaudzīgi tiek postīta. Turpretī Jehova ir izveidojis debesu valdību, kas miljoniem cilvēku ir palīdzējusi mainīt savu dzīvi uz labo pusi un kas visiem dod drošu nākotnes cerību. (1. Timotejam 4:10.) Kurā pusē jūs nostāsieties?

Šobrīd ir īstais laiks izlemt, kā rīkoties, jo Dievs neļaus Sātanam un viņa ļaunajai pasaulei pastāvēt mūžīgi. Dieva sākotnējais nodoms — padarīt zemi par paradīzi — nav mainījies. Lai to īstenotu, viņa Valstība un tās atbalstītāji aizvien pieaugs spēkā, turpretī pasaule, kas atrodas Sātana varā, pieredzēs aizvien lielākas bēdas, līdz Dievs tai pilnīgi darīs galu. (Mateja 24:3, 7, 8.) Ja arī jūs esat vaicājis Dievam: ”Kāpēc?”, uzklausiet viņa atbildi, pievēršot nopietnu uzmanību Bībeles vēstij, kas sniedz mierinājumu un cerību un kas sāpju asaras spēj pārvērst priekā. (Mateja 5:4; Atklāsmes 21:3, 4.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 19. rk. Reizēm Dievs ir iejaucies cilvēku lietās, tomēr viņš to nekad nav darījis, lai atbalstītu pašreizējo sistēmu. Viņa iejaukšanās vienmēr ir bijusi saistīta ar viņa nodoma īstenošanu. (Lūkas 17:26—30; Romiešiem 9:17—24.)

[Attēli 7. lpp.]

Vai jūs apmierina cilvēku valdīšanas rezultāti?

[Norādes par autortiesībām]

Bērns: © J. B. Russell/Panos Pictures; raudošā sieviete: © Paul Lowe/Panos Pictures

[Attēls 8., 9. lpp.]

Jēzus atjaunos paradīzi un pat cels augšā mirušos