Kas notiek pasaulē

▪ Visā pasaulē katru dienu internetā notiek 5,7 miljoni krāpšanas mēģinājumu. (MAGAZINE, SPĀNIJA.)

▪ ”Japānā astoņus gadus pēc kārtas pašnāvību skaits ir pārsniedzis 30 tūkstošus.” Šajā valstī pašnāvību skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir viens no augstākajiem pasaulē. (MAINICHI DAILY NEWS, JAPĀNA.)

▪ ”Pēdējo 500 gadu laikā cilvēku darbības rezultātā ir izmirušas (vai izzudušas savvaļā) 844 sugas.” (STARPTAUTISKĀ DABAS AIZSARDZĪBAS SAVIENĪBA (IUCN), ŠVEICE.)

▪ Saskaņā ar Lielbritānijas valdības datiem, 6 procenti britu (vīriešu un sieviešu) ir homoseksuālisti. 2005. gadā pieņemtie likumi ”atļauj viena dzimuma partneriem ”precēties”” un nodrošina šiem pāriem tiesības, kas ir līdzīgas heteroseksuālu precētu pāru tiesībām. (THE DAILY TELEGRAPH, LIELBRITĀNIJA.)

Šļūdoņu kustība paātrinās

”Vairāku lielu šļūdoņu kustība Grenlandē paātrinās, un tāpēc Grenlandes ledus vairogs sarūk,” ziņots žurnālā Science. Novērojumi no satelītiem atklāj, ka vairāku šļūdoņu ātrums pēdējos piecos gados ir pieaudzis apmēram divas reizes, un tagad tas sasniedzis 12 kilometrus gadā. Pēdējo desmit gadu laikā ledus daudzums, kas Grenlandē ik gadu tiek zaudēts, ir pieaudzis no nepilniem 100 kubikkilometriem līdz 220 kubikkilometriem. Tāpēc zinātnieki domā, ka ”jūras līmenis celsies ātrāk, nekā tagad tiek prognozēts”.

Baznīcas godina Darvinu

Gandrīz 450 ”kristīgās” baznīcas Amerikas Savienotajās Valstīs 2006. gada februārī atzīmēja Čārlza Darvina 197. dzimšanas dienu. Par godu šim notikumam tika teikti ”sprediķi, kuru mērķis bija uzsvērt, ka Darvina bioloģiskās evolūcijas teorija nav pretrunā ar ticību un ka kristiešiem nav jāizdara izvēle starp reliģiju un zinātni”. Kā ziņoja laikraksts Chicago Tribune, šīs idejas autors, biologs un Viskonsinas universitātes (Oškoša) Literatūras un dabaszinātņu koledžas dekāns Maikls Zimmermens norādīja: ”Nav jānopūlas ar izvēles izdarīšanu. Var piekrist abiem pasaules uzskatiem.”

Nepieklājība darbavietā

”Citu nepieklājības dēļ darbinieki neizmanto darba laiku lietderīgi, viņu darba spējas samazinās, un uzņēmums var pat zaudēt talantīgus darbiniekus,” bija teikts laikrakstā The Wall Street Journal. Aptaujā, kurā piedalījās gandrīz 3000 cilvēki, noskaidrojās, ka vairāk nekā 90 procenti strādājošo darba vietā ir pieredzējuši nepieklājīgu un rupju izturēšanos. Puse no aptaujātajiem teica, ka viņi ”kādu laiku pēc incidenta nevarēja pastrādāt”, un ”25 procenti nestrādāja ar tik lielu atdevi kā iepriekš”, bet astotā daļa no darba aizgāja. Iepriekšminētajā laikrakstā bija citēti Dienvidkalifornijas universitātes (ASV) uzņēmumu vadības pasniedzējas Kristīnes Poratas vārdi: ”Slinkošana darbavietā, darba kavēšana un pat zagšana var liecināt par to, ka darbavietā valda nepieklājība.”

Peldošā izgāztuve

2006. gada sākumā Klusajā okeānā milzīgs atkritumu daudzums ”virzījās uz dienvidiem un iepeldēja Havaju salu ūdeņos. Pludmales bija pilnas ar veciem zvejniecības rīkiem un plastmasas atkritumiem,” bija ziņots laikrakstā The Honolulu Advertiser. Parasti Klusā okeāna ziemeļu daļas straumes atkritumus aiznes kādā okeāna reģionā, kur nav salu, bet, pastāvot noteiktiem laika apstākļiem, atkritumi nonāk pie Havaju salām. 2005. gadā ”tika atrasti vairāk nekā 2000 atkritumu gabalu”, kā arī vairāk nekā 100 zvejas tīklu. Šie atkritumi rada nopietnus draudus jūras faunai. Algalitas jūras pētniecības fonda (ASV) dibinātājs Čārlzs Mūrs izteicās: ”Var teikt, ka okeānā vairs nav zivju, kas ir pilnīgi dabiskas. Visas zivis ar barību uzņem plastmasu.”