Pats smagākais jautājums

”KĀPĒC?” Ir smagi sajust, kādu izmisumu un sāpes var paust viens vienīgs vienkāršs vārds. Daudzi uzdod šo jautājumu, kad notikusi kāda dabas katastrofa vai cita nelaime. Un nelaimju netrūkst: apvidum cauri brāžas viesuļvētra, atstājot aiz sevis nāvi un postu. Zemestrīce sagrauj drupās veselu pilsētu. Teroristu uzbrukums rāmu ikdienu pārvērš murgainā haosā, sējot šausmas cilvēku sirdīs. Nelaimes gadījumā tiek ievainots vai iet bojā tuvs un mīļš cilvēks.

Diemžēl bieži traģēdijas skar pašus nevainīgākos un neaizsargātākos no mums. Mūsdienās, kad šādi traģiski notikumi seko cits citam, daudzi savās sāpēs jautā Dievam: ”Kāpēc?” Pievērsīsim uzmanību dažu cilvēku teiktajiem vārdiem.

▪ ”Dievs, kāpēc tu mums to nodarīji? Ko mēs bijām pret tevi noziegušies?” Pēc aģentūras Reuters ziņām, tā izsaucās kāda padzīvojusi indiešu sieviete, kad cunami bija izpostījis viņas ciemu.

▪ ”Kur bija Dievs? Ja Dievs valda pār visu, kāpēc viņš ļāva tam notikt?” Šie jautājumi izskanēja kādā Teksasas laikrakstā (ASV) pēc tam, kad bruņots vīrietis bija atklājis uguni kādā baznīcā un nonāvējis un ievainojis vairākus cilvēkus, kas bija atnākuši uz dievkalpojumu.

▪ ”Kāpēc Dievs pieļāva, ka viņa nomirst?” Tā vaicāja kāda sieviete, kuras draudzene, piecu bērnu māte, bija mirusi ar vēzi.

Šie cilvēki nav vienīgie, kas domā, ka Dievs tieši vai netieši ir vainojams viņu nelaimēs. Piemēram, ja runa ir par dabas stihijām, nesen kādā interneta aptaujā gandrīz puse aptaujāto pauda viedokli, ka tādas katastrofas kā viesuļvētras nāk no Dieva. Kāpēc liela daļa cilvēku tā domā?

Atbildes, kas vairo neskaidrību

Atbildes, ko piedāvā reliģiskie vadītāji, bieži vien nevis palīdz saprast, kāpēc notiek šādas traģēdijas, bet gan rada vēl lielāku neskaidrību un pretrunas. Aplūkosim trīs no viņu parastajām atbildēm.

Pirmkārt, daudzi no viņiem sludina, ka Dievs sūta nelaimes, lai sodītu grēcīgus cilvēkus. Piemēram, ASV pēc viesuļvētras Katrīna, kas izpostīja Ņūorleānu, daži mācītāji apgalvoja, ka Dievs esot sodījis šo pilsētu, jo tajā valdījusi korupcija un amoralitāte un plaukušas azartspēles. Daži pat atsaucās uz Bībeli, lai pamatotu savus apgalvojumus, un norādīja uz gadījumiem, kad Dievs agrākos laikos ar plūdiem vai uguni ir iznīcinājis netaisnos cilvēkus. Taču izteikt šādus apgalvojumus nozīmē sagrozīt to, kas patiesībā teikts Bībelē. (Skat. ielogojumu ”Dieva sods?”.)

Otrkārt, daži garīdznieki saka, ka Dievam ir savi iemesli, kāpēc viņš cilvēkiem liek piedzīvot traģēdijas, taču mūsu prātam tie nav aptverami. Daudzus šāds skaidrojums nepavisam neapmierina. Viņi prasa: ”Vai tiešām ir iespējams, ka mīlošs Dievs izraisa tādu ļaunumu un pēc tam atsakās dot atbildi tiem, kas, alkdami pēc mierinājuma, izmisīgi vaicā: ”Kāpēc?”” Bībelē taču ir sacīts, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.)

Treškārt, reizēm izskan viedoklis, ka Dievs varbūt nemaz nav visvarens vai arī viņš mūs  nemīl. Arī šāds izskaidrojums izraisa nopietnus jautājumus. Vai tas, kurš ”radījis visas lietas”, ieskaitot neaptverami plašo Visumu, tiešām nav spējīgs novērst ciešanas uz vienas pašas planētas? (Atklāsmes 4:11.) Kā gan tas, kurš mums devis spēju mīlēt, kura Svētajos Rakstos stāstīts, ka viņa spilgtākā īpašība ir mīlestība, varētu palikt vienaldzīgs pret cilvēku ciešanām? (1. Mozus 1:27; 1. Jāņa 4:8.)

Šīs trīs ir tikai dažas no tām daudzajām atbildēm, ko piedāvā cilvēki, kas pūlas izskaidrot, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas, — tas ir jautājums, kas domājošus cilvēkus ir nodarbinājis gadsimtiem ilgi. Nākamajā rakstā aplūkots, kas par šo svarīgo un aktuālo jautājumu ir teikts Bībelē. Jūs varēsiet pārliecināties, ka Bībeles loģiskais izskaidrojums kliedē daudzās neskaidrības. Turklāt Bībele piedāvā mierinājumu visiem, kas dzīvē ir pieredzējuši sāpes un ciešanas.

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

Dieva sods?

Vai Bībele māca, ka Dievs izraisa tās dabas katastrofas, kas notiek mūsdienās? Nē, tas tā nav. Dieva spriedumu izpilde, kas aprakstīta Bībelē, būtiski atšķiras no stihiskām dabas katastrofām. Pirmkārt, Dievs nekad neiznīcina visus pēc kārtas: viņš ielūkojas cilvēku sirdī un liek iet bojā tikai tiem, kas ir pelnījuši iznīcību. (1. Mozus 18:23—32.) Otrkārt, Dievs vienmēr iepriekš brīdina, ka viņš gatavojas izpildīt spriedumu, tāpēc taisnīgiem cilvēkiem ir iespēja izglābties.

Turpretī dabas katastrofas vai nu izceļas vispār bez brīdinājuma, vai arī draudīgās pazīmes, kas liecina par to tuvošanos, ir grūti pamanāmas, un šīs stihiskās nelaimes nešķiro savus upurus. Turklāt zināmā mērā cilvēki paši ir padarījuši dabas katastrofas smagākas, postīdami vidi un izvērsdami celtniecību vietās, kur ir liels zemestrīču, plūdu un vētru risks.

[Norāde par autortiesībām]

SENA VIDANAGAMA/AFP/Getty Images

[Attēls 4. lpp.]

Reliģiskie vadītāji piedāvā dažādas pretrunīgas atbildes