Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

”Aptuveni puse no visiem pāriem atzīst, ka viņi mēdz būt ”finansiāli neuzticīgi” — proti, viņi melo dzīvesbiedram par saviem izdevumiem.” (THE WALL STREET JOURNAL, ASV.)

”Veseliem 84 procentiem Grieķijas zemes draud pārtuksnešošanās, un 8 procenti jau ir izkaltuši un neauglīgi.” (KATHIMERINI [ANGĻU VALODAS IZDEVUMS], GRIEĶIJA.)

Lateu ciems Teguas salā, kas atrodas Okeānijas valstī Vanuatu, iespējams, ir pirmais ciems, kas ir pamests vai, precīzāk sakot, pārcelts uz citurieni klimata izmaiņu dēļ. Cieminiekiem nācās pārcelties, jo viņu mājas regulāri applūdināja vētras un spēcīgi viļņi. (VANUATU NEWS, VANUATU.)

Aug simtgadnieku skaits

Žurnālā New Scientist sacīts, ka mūsdienās gadījumi, kad cilvēks nodzīvo līdz simt gadiem, vairs nemaz nav tik reti. Patlaban pasaulē ir aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, kam ir simt un vairāk gadu. Turklāt, kā teikts žurnālā, 66 no viņiem ir piedzīvojuši jau savu 110. dzimšanas dienu, kļūdami, žurnāla vārdiem runājot, par ”supersimtgadniekiem”. New Scientist atzīst, ka reizēm pārbaudīt datus par ilgdzīvotāju vecumu ir grūti, bet ”drošu reģistru trūkums nozīmē arī to, ka patiesais šobrīd dzīvojošo ”supersimtgadnieku” skaits varētu būt pat veseli 450”.

Identificēts nezināmais ”slepkava”

DNS, kas iegūta no senā Atēnu apbedījumu vietā atrastiem zobiem, ir palīdzējusi identificēt kādu antīku ”slepkavu”, teikts Kanādas žurnālā Maclean’s. Sengrieķu vēsturnieks Tukidīds savā darbā Vēsture, kurā aprakstīts Peloponēsas karš, ir pieminējis sērgu, kas ap 430. gadu p.m.ē plosījusies Atēnās un devusi Atēnu sāncensei Spartai priekšrocības karā starp abām pilsētvalstīm. Tukidīds nav devis pietiekami sīku sērgas aprakstu, lai būtu iespējams precīzi pateikt, kas tā bija par slimību. Taču, kā tiek ziņots, analizējot zobu pulpu, kurā patogēni var saglabāties gadsimtiem ilgi, zinātniekiem ir izdevies identificēt noslēpumaino ”slepkavu” — tas esot bijis vēdertīfs.

Roboti — kamieļu žokeji

Persijas līča valstīs populārs sporta veids ir kamieļu skriešanās sacīkstes, taču cilvēktiesību organizācijas kritizē bērnu izmantošanu par kamieļu žokejiem. Speciālisti apgalvo, ka, lai kamieļi skrietu maksimāli ātri, žokejs nedrīkst svērt vairāk par 27 kilogramiem, un tas nozīmē, ka par kamieļu žokejiem neder pat pusaudži. Kāds ir risinājums? Tie varētu būt žokeji roboti. Šveiciešu zinātnieki ir konstruējuši nepilnus 27 kilogramus smagu tālvadāmu robotu, ko var iesprādzēt speciālos kamieļu seglos. Lai neizbiedētu kamieli, robotam ir cilvēka forma un balss. Robots spēj noliekties uz priekšu, turēt līdzsvaru, lietot pātagu un likt kamielim mainīt virzienu. Kamieļu īpašnieki liek uz to lielas cerības.

Sēkla uzdīgst pēc divtūkstoš gadiem

Senās Jūdejas dateļpalmas, kas bija izslavētas ar savu skaistumu, spirdzinošo paēnu un dziednieciskajām īpašībām, viduslaikos iznīcināja krusta karotāji. Taču, kā var lasīt The New York Times, tagad Izraēlas zinātniekiem ir izdevies uzdiedzēt kādu dateļpalmas sēklu, kas ir gandrīz divtūkstoš gadu veca. Šī sēkla, kas iesaukta par Metuzālu, tika atrasta arheoloģiskajos izrakumos klinšu cietoksnī Masadā, ko romieši iekaroja mūsu ēras 73. gadā. Sauso apgabalu lauksaimniecības speciāliste doktore Eleina Soloveja, kas uzdiedzēja sēklu, atzīmē, ka paies gadi, līdz jaunais kociņš nesīs augļus, turklāt tas notiks tikai tādā gadījumā, ja šis stāds ir sievišķais augs. ”Ja tas ir vīrišķais koks,” sacīja E. Soloveja, ”tas būs tikai interesants retums un nekas vairāk.”