No mūsu lasītājiem

Kas noticis ar mīlestību? (2006. gada marts.) Pasaule izkropļo priekšstatu par mīlestību, un Sātans grib mīlestību pilnīgi iznīcināt. Tādi raksti kā šie mums palīdz aktīvi un nesavtīgi paust mīlestību pret citiem. Paldies, ka palīdzējāt man labāk saprast, kā Jehova vēlas, lai mēs liekam lietā šo vareno spēku.

Ī. B., ASV

Es sajutos ļoti vientuļa, kad divas manas tuvas draudzenes pārcēlās uz citurieni, lai kalpotu kādā svešvalodas draudzē. Bet tieši tad, kad vientulības sajūta bija vissmagākā, es saņēmu šo žurnālu. Paldies, ka atgādinājāt: ”Ja mēs gribam, lai mūs mīlētu, mums jāparāda mīlestība pret citiem.” Esmu apņēmusies ”atdarīt” savu sirdi un parādīt mīlestību citiem, lai varētu atrast jaunus draugus. (2. Korintiešiem 6:12, 13.)

M. T., Japāna

Vecums. Kā nepadoties grūtībām (2006. gada februāris.) Reizēm mani pārņem sajūta, ka veci cilvēki tiek atstāti novārtā. Es jau 11 gadus aprūpēju savu vīru, kas ir invalīds, un laiku pa laikam es jūtos vientuļa. Es daudzas reizes pārlasīju rakstus, kas bija publicēti šajā Atmostieties! numurā, un vairākkārt tos noklausījos arī audioierakstā. Šis žurnāls bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Liels jums paldies!

S. T., Japāna

Protēzes (2006. gada februāris.) Gribu no sirds jums pateikties par rakstu, kurā bija stāstīts par protēzēm. Kad es biju ceturtajā grūtniecības mēnesī, mums pateica, ka mūsu bērniņš piedzims bez roku delmiem un kājām un ka tad, kad viņš sasniegs gada vecumu, viņam varēs izgatavot kāju protēzes. Šo rakstu mēs saņēmām tieši tajā mēnesī, kad Derilam apritēja gadiņš. Tagad viņš mācās stāvēt un staigāt. Mēs ar vīru neizsakāmi gaidām to laiku, kad Derils varēs ”lēkāt kā briedis”. (Jesajas 35:6.)

J. A., Francija

Dzīvot ir vērts (2001. gada 22. oktobris.) Atmostieties! 2001. gada 22. oktobra numuru es pārlasu atkal un atkal, jo īpaši tajos brīžos, kad jūtos nomākta. Šī informācija man ir kā zāles, turklāt atšķirībā no zālēm tai nekad nebeidzas derīguma termiņš. Padomi, kas doti šajos rakstos, tiešām palīdz risināt problēmas. Atmostieties! uzlabo manu noskaņojumu, ļaujot man sajust, ka jums rūp tādi cilvēki kā es. Esmu laimīga un pateicīga, ka jūs man atgādināt — dzīvot ir vērts!

P. T., Madagaskara

Puritāņu kolonisti Amerikā. Patiesie kristieši? (2006. gada februāris.) Esmu sašutis par sagrozītajiem faktiem šajā rakstā. Pastāv ļoti nopietns iemesls, kāpēc Ziemeļamerikas indiāņi nesvin Pateicības dienu, bet jūs tikai notušējat nepatīkamos faktus.

Vārds nav minēts, ASV

”Atmostieties!” atbilde. Lūdzam pievērst uzmanību, ka šī raksta mērķis nebija sīki izklāstīt Pateicības dienas vēsturi. Vairākos uzziņu avotos, arī ”Britu enciklopēdijā”, pieminēts, ka 1621. gada rudenī puritāņu kolonisti trīs dienas svinēja svētkus kopā ar indiāņiem, ar kuriem viņi bija draudzīgās attiecībās. Šis gadījums ir aprakstīts kādā Edvarda Vinslova vēstulē, kas datēta ar 1621. gada 11. decembri. Taču vēlākajos gados pateicības svētki tika rīkoti, atzīmējot ne tikai ražas novākšanu, bet arī dažādus citus notikumus. Visbēdīgāko slavu iemantojusi tā ”pateicība”, ko 1637. gadā izsludināja Masačūsetsas līča kolonijas gubernators Džons Vintrops, lai atzīmētu simtiem pekotu cilts indiāņu noslaktēšanu. Ņemot to vērā, mēs labi varam saprast, kāpēc dažos lasītājos Pateicības dienas svinēšana izraisa sašutumu.