Bībeles viedoklis

Vai Bībele aizliedz lietot alkoholu?

”VĪNS ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.” Vai šie vārdi, kas lasāmi Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 20. nodaļas 1. pantā, nozīmē, ka saskaņā ar Bībeli lietot alkoholiskus dzērienus ir nepareizi? Daži domā, ka tas tā ir. Viņuprāt, šo viedokli vēl jo vairāk apstiprina Bībelē minētie gadījumi, kad dzeršana ir pamudinājusi cilvēkus uz sliktu rīcību. (1. Mozus 9:20—25.)

Turklāt pārmērīgai alkohola lietošanai var būt arī tādas bēdīgas sekas kā aknu ciroze un citas slimības, reibumā notiek traģiski nelaimes gadījumi, dzeršanas dēļ cilvēks var pieredzēt finansiālu krahu vai slikti izturēties pret ģimenes locekļiem, un alkohols arī kaitē augļa attīstībai mātes miesās. Iespējams, tieši tādēļ ”daudzas reliģiskās konfesijas ir mācījušas, ka alkoholu nedrīkst lietot”, teikts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia. Bet vai tiešām dzert alkoholiskus dzērienus ir nepareizi? Vai Bībele patiešām kategoriski aizliedz lietot jebkādu alkoholu — vienalga, daudz vai maz?

Kas teikts Bībelē?

Bībelē tiešām ir izteikti brīdinājumi par pārmērīgas dzeršanas sliktajām sekām. Efeziešiem 5:18 sacīts: ”Neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve,” — un Salamana Pamācībās 23:20, 21 izskan aicinājums: ”Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi.” Savukārt Jesajas 5:11 teikts: ”Bēdas lai ir tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinātājiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu!”

Tomēr Bībelē ir pieminēts arī tas, ka alkohols var sniegt prieku un pat iedarboties labvēlīgi, ja to lieto, ievērojot mērenību. Piemēram, Psalmā 104:15 teikts, ka viena no Dieva dāvanām ir ”vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi”. Un atalgojums par labiem darbiem, kā sacīts Salamana Mācītāja 9:7, ir ”ēst savu maizi ar prieku un dzert savu vīnu ar priecīgu sirdi”.  Zinādams vīna dziednieciskās īpašības, Pāvils rakstīja Timotejam: ”Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna tava kuņģa un tavas biežās neveselības dēļ.” (1. Timotejam 5:23.) Bībelē ir pieminēts arī fakts, ka alkohols spēj izmainīt cilvēka noskaņojumu bēdās. (Salamana Pamācības 31:6, 7.)

Kā redzams, Bībele neaizliedz lietot alkoholu. Tomēr pārmērīga dzeršana un piedzeršanās tajā ir stingri nosodīta. Tāpēc Pāvils kristiešu draudzes vecākajiem, kalpošanas palīgiem un vecākām sievietēm norādīja, lai tie nenododas ”pārmērīgai vīna dzeršanai”, un Timotejam viņš ieteica lietot tikai ”mazliet vīna”. (1. Timotejam 3:2, 3, 8; Titam 2:2, 3.) Bībelē visiem kristiešiem izteikts atgādinājums, ka ”dzērāji.. neiemantos Dieva valstību”. (1. Korintiešiem 6:9, 10.)

Interesanti, ka Bībelē dzeršana minēta līdztekus rijībai, norādot, ka ir jāvairās kā no vienas, tā no otras. (5. Mozus 21:20.) Ja tas būtu jāsaprot tā, ka alkoholu vispār nedrīkst lietot, vai tādā gadījumā nebūtu jāsecina, ka vispār nedrīkst arī ēst? Skaidrs, ka Bībelē ir nosodītas pārmērības — piedzeršanās un rijība —, nevis mērena ēšana un dzeršana.

Ko darīja Jēzus?

Kristus mums ir ”atstājis priekšzīmi, lai [mēs] sekotu viņa pēdām”, rakstīja apustulis Pēteris. ”Tas grēku nedarīja.” (1. Pētera 2:21, 22.) Kāda bija Jēzus attieksme pret alkoholiskajiem dzērieniem? Pirmais brīnums, ko Jēzus veica, bija ūdens pārvēršana vīnā. Kāds bija tas vīns, ko Jēzus brīnumainā veidā sagādāja? ”Galda uzraugs”, uzrunādams līgavaini, uzteica šo vīnu un sacīja: ”Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.” (Jāņa 2:9, 10.)

Vīns piederēja pie Pasā svētku maltītes, un Jēzus lietoja vīnu, kad viņš iedibināja Kunga vakarēdienu. Viņš sniedza mācekļiem vīna kausu un teica: ”Dzeriet visi no tā.” Zinādams, ka viņam drīz jāmirst, Jēzus piebilda: ”Es no šī laika vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to ar jums no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.” (Mateja 26:27, 29.) Nevienam nebija noslēpums, ka Jēzus mēdza dzert vīnu. (Lūkas 7:34.)

Kā jārīkojas mums?

Kaut arī Bībele neaizliedz dzert alkoholiskos dzērienus, tas nenozīmē, ka mums tie noteikti ir jādzer. Ir daudz situāciju, kad ir pamats atsacīties no alkohola lietošanas. Piemēram, kādreizējais alkoholiķis droši vien apzinās, cik bīstami ir iedzert kaut vai vienu glāzīti. Sievietei, kas gaida bērnu, jāatturas no alkohola, lai nekaitētu jaunajai dzīvībai. Tā kā alkohols var ietekmēt spriestspēju un reakciju, autovadītājam jāvairās no rīcības, kas var apdraudēt viņa paša un citu dzīvību.

Kristieši negrib kļūt par klupšanas iemeslu nevienam, kura sirdsapziņa nosoda alkohola lietošanu. (Romiešiem 14:21.) Viņiem jāatturas no alkohola, kad viņi dodas sludināt. Interesanti atzīmēt, ka Mozus bauslībā, ko Dievs bija devis senajiem izraēliešiem, priesteriem bija aizliegts dzert ”vīnu un stipru dzērienu”, kad viņi devās pildīt savus kalpošanas pienākumus. (3. Mozus 10:9.) Ja valstī alkohola lietošana ir aizliegta vai ierobežota, kristieši pakļaujas valsts likumiem. (Romiešiem 13:1.)

Katram pašam jāizlemj, vai viņš lietos alkoholu un, ja lietos, tad cik lielā daudzumā, taču jebkurā gadījumā Bībelē ir uzsvērta mērenība. Tajā ir sacīts: ”Vai ēdat, vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:31.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Kāds brīdinājums par alkohola lietošanu izskan Bībelē? (1. Korintiešiem 6:9, 10.)

▪ Vai Jēzus dzēra alkoholiskus dzērienus? (Lūkas 7:34.)

▪ Pēc kāda principa kristiešiem jāvadās ēšanā un dzeršanā? (1. Korintiešiem 10:31.)