VAI tev šķiet, ka vecāki tevi pārāk stingri ierobežo? Vai tev kādreiz rodas kārdinājums nepamanītam izzagties no mājas vai samelot vecākiem par to, ko tu esi darījis? Varbūt tu jūties tāpat kā kāda pusaugu meitene, kas, uzskatīdama savu vecāku centienus viņu pasargāt par pārspīlētiem, teica: ”Kaut viņi vienreiz ļautu man brīvi ievilkt elpu!”

Vecāki vai aizbildņi parasti izvirza bērniem noteiktas prasības un nosaka tiem zināmus aizliegumus. Šie noteikumi var attiekties uz dažādām jomām — skolā uzdoto mājasdarbu pildīšanu, palīdzību mājas darbos, laiku, cikos vakarā jābūt mājās, telefona sarunām, televīzijas skatīšanos, datora lietošanu utt. Ļoti iespējams, tie attiecas ne tikai uz mājas dzīvi, bet arī uz uzvedību skolā un draugu izvēli.

Daudzi jaunieši nereti pārkāpj vecāku izvirzītos noteikumus. Gandrīz divas trešdaļas jauniešu, kas tika aptaujāti kādā pētījumā, sacīja, ka viņiem ir nācies saņemt sodu tieši šī iemesla dēļ. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vecāku prasību un aizliegumu neievērošana bija visbiežākais iemesls, kāpēc jaunieši tiek sodīti.

Tomēr liela daļa jauniešu paši atzīst, ka kaut kādi noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu pilnīgu haosu. Bet, ja noteikumi ir vajadzīgi, kāpēc tie reizēm ir tik kaitinoši? Un ko darīt, ja vecāku aizliegumi šķiet tik stingri, ka tos vispār nav iespējams izturēt?

”Kā lai es lieku saviem vecākiem saprast, ka es vairs neesmu nekāds bērns un ka viņiem jāļauj man kļūt pieaugušai?” jautā pusaudze, vārdā Emīlija. Vai arī tev kādreiz ir gribējies tā jautāt? Varbūt arī tevi kaitina vecāku ierobežojumi, jo tev šķiet, ka viņi izturas pret tevi kā pret nevarīgu bērnu. Protams, no vecāku viedokļa viss varbūt izskatās citādi. Visticamāk, viņi ir pārliecināti, ka viņu prasības un aizliegumi ir svarīgi, jo  tie tevi pasargā un palīdz tev sagatavoties pieauguša cilvēka pienākumiem.

Pat ja tev ir dota zināma brīvība, varbūt tu uzskati, ka esi jau pietiekami pieaudzis, lai būtu pelnījis vēl lielāku brīvību. Šī sajūta ir īpaši sāpīga, ja liekas, ka pret taviem brāļiem un māsām vecākiem ir pielaidīgāka attieksme. Piemēram, kāda meitene, ko sauc par Mārsiju, saka: ”Man ir 17 gadu, un man katru vakaru jau agri ir jābūt mājās. Tiklīdz esmu izdarījusi kaut mazāko pārkāpumu, man nekur vairs neļauj iet, bet tad, kad mans brālis bija manā vecumā, viņam gan neviens nenoteica, cikos jānāk mājās, un mājas arestu viņam arī nekad neuzlika.” Cits jaunietis, vārdā Metjū, atcerēdamies savus pusaudža gadus, par savu jaunāko māsu un māsīcām saka: ”Meitenes vienmēr tika sveikā cauri — vienalga, ko viņas bija sastrādājušas!”

Ir saprotams, ka tu varbūt ilgojies pēc patstāvīgas dzīves, ko vecāki vairs nekontrolētu. Bet vai tev tiešām būtu labāk, ja viņi tevi vispār neierobežotu? Droši vien tu pazīsti sava vecuma jauniešus, kas var nenākt mājās, cik ilgi vien grib, vilkt mugurā, ko vien vēlas, un kopā ar draugiem doties, vienalga, uz kurieni, kad vien ienāk prātā. Varbūt viņu vecāki vienkārši ir pārāk aizņemti, lai redzētu, ko bērni dara. Tomēr pieredze liecina, ka tāda pieeja bērnu audzināšanai neko labu nedod. (Salamana Pamācības 29:15.) Mīlestības trūkums, kas vērojams pasaulē, lielā mērā ceļas no tā, ka pasaulē ir papilnam savtīgu cilvēku, no kuriem daudzi ir auguši ģimenēs, kurās bērni nekādi nav ierobežoti. (2. Timotejam 3:1—5.)

Varbūt kādu dienu tu pats nonāksi pie secinājuma, ka bez vecāku ierobežojumiem tomēr nepavisam nav labāk. Padomā, piemēram, vēl par kāda pētījuma rezultātiem. Šajā pētījumā piedalījās jaunas sievietes, kurām bērnībā nebija jāievēro tikpat kā nekādi aizliegumi un kuras vecāki tikpat kā nebija kontrolējuši. Atskatoties pagātnē, neviena no viņām šo stingrības trūkumu nevērtēja pozitīvi. Tieši otrādi: viņas to uzskatīja par pierādījumu tam, ka vecāki par viņām pietiekami neinteresējās vai arī neprata pietiekami labi tikt galā ar saviem vecāku pienākumiem.

Neapskaud jauniešus, kuriem viss tiek atļauts, — labāk centies saskatīt vecāku prasībās viņu rūpes un mīlestību pret tevi. Noteikdami saprātīgus ierobežojumus, viņi rīkojas līdzīgi Dievam Jehovam, kurš saviem kalpiem saka: ”Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es par tevi turēšu nomodā savu aci.” (Psalms 32:8.)

 Tomēr pagaidām ierobežojumi tev, iespējams, liekas pārāk stingri. Pievērs uzmanību dažiem praktiskiem ieteikumiem, kas var padarīt tavu mājas dzīvi patīkamāku.

Ja tu vēlies lielāku brīvību vai gribi vismaz justies mazāk neapmierināts ar to, cik liela brīvība tev ir pašlaik, ļoti būtiski ir atklāti runāt ar vecākiem. ”Bet es esmu mēģinājis aprunāties ar vecākiem, un tas neko nav devis!” kāds varbūt teiks. Ja tā ir gadījies arī tev, apdomā, vai tu nevarētu uzlabot savu prasmi panākt savstarpēju sapratni ar citiem. Šī prasme ir svarīga — tā var palīdzēt tev, pirmkārt, iegūt to, ko vēlies, un, otrkārt, labāk saprast, kāpēc tev kaut kas tiek liegts. Ja tu gribi saņemt tās priekšrocības, kādas ir pieaugušajiem, tev, dabiski, būtu jāiemācās runāt ar citiem kā pieaugušam.

Mācies kontrolēt savas emocijas. Bībelē teikts: ”Ģeķis izgāž savas dusmas, gudrais tās savalda.” (Salamana Pamācības 29:11, VDP.) Mēģināt panākt sapratni nenozīmē nepārtraukti sūdzēties. Ja tu tikai izklāstīsi savas sūdzības, varbūt nesaņemsi pretī neko vairāk kā kārtējās pamācības un aizrādījumus. Tāpēc nečīksti un neīgņojies, un vairies no bērnišķīgiem dusmu uzplūdiem. Lai cik ļoti tev gribētos aizcirst durvis vai staigāt pa māju, dusmīgi piecērtot kājas, ja vecāki tev kaut ko aizlieguši, šādas rīcības iznākums drīzāk būs vēl stingrāki ierobežojumi, nevis lielāka brīvība.

Centies saprast vecāku viedokli. Jauna kristiete, vārdā Treisija, kas dzīvo kopā ar māti, kura viņu ir audzinājusi viena, atzīst, ka šis padoms viņai ir ļoti noderējis. Treisija stāsta: ”Es domāju par to, ko mamma ar savām prasībām grib panākt. Viņa cenšas palīdzēt man kļūt labākai.” (Salamana Pamācības 3:1, 2.) Ja tu spēsi saprast vecākus, tev būs vieglāk runāt ar viņiem tā, lai viņi saprastu arī tevi. Piemēram, ja vecāki šaubās, vai ļaut tev doties uz kādu saviesīgu pasākumu, labāk nesāc ar viņiem strīdēties, bet pajautā: ”Bet ja man līdzi nāktu kāds nobriedis draugs, kuram var uzticēties?” Ne vienmēr vecāki izpildīs visus tavus lūgumus, bet, ja tu sapratīsi, kas viņus uztrauc, tev būs vieglāk piedāvāt viņiem pieņemamus variantus.

Vairo vecāku paļāvību uz tevi. Panākt, lai vecāki tev vairāk uzticētos, savā ziņā ir kā krāt naudu bankā. Tu vari izņemt no bankas tikai to, ko esi tur noguldījis. Tam, kurš pārtērē atļauto kredītu, jāmaksā sods, un regulārs pārtēriņš var beigties ar konta slēgšanu. Saņemt lielāku brīvību ir līdzīgi kā izņemt naudu no bankas: ja tu gribi izņemt naudu, papriekšu tā ir jāiemaksā, un, ja tu vēlies, lai tev ļauj būt patstāvīgākam, papriekšu tev ir jāizpelnās uzticība.

Raugies uz situāciju reālistiski. Vecāku pienākums ir saprātīgās robežās kontrolēt tavu uzvedību. Tāpēc Bībelē ir runāts par ”tēva baušļiem” un ”mātes.. likumiem”. (Salamana Pamācības 6:20.) Tomēr tev nav pamata domāt, ka vecāku ”likumi” sabojās tev dzīvi. Gluži otrādi: Jehova ir apsolījis, ka tad, ja tu klausīsi vecākiem, galu galā tev ”labi klāsies”. (Efeziešiem 6:1—3.)