Dzīve snaudošā milža ēnā
Dzīve snaudošā milža ēnā
Vulkāni cilvēkiem allaž ir likušies noslēpumaini. Tie mēdz rāmi snaust gadsimtiem ilgi un tad piepeši pamosties no miega visā savā krāšņajā, bet draudīgajā varenībā. Vulkāna izvirdums dažās minūtēs spēj izpostīt plašu apkaimi, sējot nāvi un iznīcību.
NEVIENS neapšauba faktu, ka vulkāni ir bīstami. Pēdējo trīs gadsimtu laikā vien vulkānu upuru skaits ir sasniedzis vairākus simtus tūkstošu. Protams, lielākā daļa pasaules iedzīvotāju mājo drošā attālumā no šiem snaudošajiem milžiem, tomēr miljoniem cilvēku ir apmetušies darbīgu vulkānu tuvumā. Piemēram, Ekvadoras galvaspilsēta Kito atrodas netālu no Pičinčas vulkāna, kas paceļas ziemeļrietumos no pilsētas. Popokatepetlu, kas acteku valodā nozīmē ”Kūpošais kalns”, no Meksikas galvaspilsētas Mehiko šķir tikai kādi 60 kilometri. Arī tādas lielas pilsētas kā Oklenda Jaunzēlandē un Neapole Itālijā atrodas vai nu uz vulkāniem, vai arī vulkāna pakājē. Tas nozīmē, ka miljoniem cilvēku dzīvo vietās, kur pavisam reāla ir varbūtība, ka spēki, kas slēpjas zemes dzīlēs zem viņu kājām, kādu dienu sakustēsies un vulkāns, šis snaudošais milzis, ar varenu rēkoņu atkal modīsies.
Draudīgais milzis
Neapolieši jau kādus trīs gadu tūkstošus dzīvo kaimiņos Vezuvam, kas atrodas tikai 11 kilometru attālumā no pilsētas. Vezuvs, kura konusu puslokā ieskauj senā Sommas kalna atliekas, tiek pieskaitīts pie bīstamākajiem vulkāniem uz zemes. Kalna apakšējā daļa atrodas zem jūras līmeņa, tāpēc īstenībā tas ir krietni lielāks nekā izskatās.
Vezuvam ir gara izvirdumu vēsture. Kopš slavenā izvirduma mūsu ēras 79. gadā, kad gāja bojā Pompeji un Herkulāna, Vezuvs ir modies vairāk nekā 50 reižu. 1631. gadā spēcīgā izvirdumā dzīvību zaudēja ap 4000 cilvēku. Tieši tolaik ieviesās vārds ”lava”, kas atvasināts no latīņu lābī (”slīdēt, šļūkt”) un kas trāpīgi raksturo pa Vezuva stāvajām nogāzēm lejup plūstošās lavas straumes.
Gadsimtiem ritot, Vezuvs nerimās. Tas izvirda arī Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, sveikdams sabiedroto karaspēku ar pelnu mākoņiem. Lavas plūsma izpostīja divas pilsētiņas, Masu un Sansebastjano, un tāpat arī populārajā itāliešu dziesmiņā ”Funiculì, funiculà” apdziedāto funikulieri, kas veda uz Vezuva virsotni.
Šodien Neapoles iedzīvotāji, steigdamies savās ikdienas gaitās, šķiet, daudz nedomā par briesmām, ko varētu sagādāt draudīgais kaimiņš. Tūristi pastaigājas pilsētas ielās un apbrīno vēstures un arhitektūras pieminekļus, veikali un kafejnīcas ir ļaužu pilni, un Neapoles līcī ņirbēt ņirb baltas buras. Arī pats Vezuvs ir iecienīts tūrisma objekts, un ļaudis to uzskata drīzāk par vecu, labu paziņu, nevis par bīstamu, snaudošu milzi.
Oklenda — vulkānu pilsēta
Jaunzēlandes ostas pilsētā Oklendā, kur mājo vairāk nekā miljons cilvēku, vulkāni, var teikt, ir gandrīz vai uz katra soļa. Oklendieši dzīvo starp 48 nelieliem vulkāniem. Līči, ko radījušas senas vulkāniskas ieplakas, veido divas dabiskas ostas, un līčos ir izkaisītas vulkāniskas izcelsmes saliņas. To starpā īpaši izceļas 600 gadu vecā Rangitoto, kuras kontūras ir tikpat simetriskas kā Vezuvam. Dzimstot šai salai, pelni apraka kādu maoru ciemu, kas atradās netālu no tās.
Oklendieši ir iemācījušies sadzīvot ar saviem vulkāniem. Kāds vulkāna konuss, saukts par Maungakiki, kas atrodas pilsētas vidū, mūsdienās ir pārvērsts par publisku parku un aitu fermu. Dažu kādreizējo vulkānu vietā tagad ir ezeri, parki un sporta laukumi, un viens pat ir pārtapis par kapsētu. Daudzi pilsētnieki labprāt izvēlas sev mājvietu aprimušo vulkānu nogāzēs, jo no turienes paveras lielisks, plašs skats.
Kad šajā apkaimē sāka apmesties cilvēki — vispirms maori un apmēram pirms 180 gadiem arī eiropieši —, viņi droši vien daudz nedomāja par tās vulkānisko pagātni. Šeit vienkārši bija izdevīga vieta pie jūras, turklāt zeme bija ļoti auglīga. Arī citviet pasaulē vulkāniskās augsnes izceļas ar auglību. Piemēram, Indonēzijā daži no visražīgākajiem rīskopības apgabaliem atrodas darbīgu vulkānu tuvumā. Arī ASV rietumos pašos labākajos lauksaimniecības rajonos augsne lielā mērā ir vulkāniskas izcelsmes. Labvēlīgos apstākļos zeme, ko aprakusi lava, jau nepilnu gadu pēc izvirduma atkal sazaļo.
Brīdinājuma sistēmas
Daudzi jautā: ”Bet vai tad dzīvot pie vulkāniem nav bīstami?” Atbilde, protams, ir ”jā”. Taču zinātnieki ir izstrādājuši metodes, kā rūpīgi novērot seismisko un vulkānisko aktivitāti. Piemēram, ASV Ģeoloģiskās izpētes dienests novēro darbīgus vulkānus dažādās pasaules malās, arī Neapolē un Oklendā, kur ir izveidoti rīcības plāni ārkārtas gadījumam. Izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) un seismisko staciju tīklu, kas darbojas 24 stundas diennaktī, zinātnieki laikus var pamanīt magmas kustību un citas draudīgas pazīmes.
Vezuvs nepārtraukti tiek paturēts acīs. Būdamas gatavas drīzāk pārspīlēt piesardzību nekā pieļaut vieglprātīgu attieksmi pret briesmām, Itālijas varas iestādes ir izstrādājušas rīcības plānu gadījumam, ja notiktu tikpat spēcīgs izvirdums kā 1631. gadā. Speciālisti apgalvo, ka iedzīvotājus, kas dzīvo apdraudētajā zonā, vajadzības gadījumā būs iespējams brīdināt un evakuēt pirms izvirduma sākuma.
Oklenda atrodas vulkāniski aktīvā rajonā, kur pastāv iespēja, ka nevis sāks darboties kāds no vecajiem, aprimušajiem vulkāniem, bet gan izveidosies pilnīgi jauns vulkāns. Zinātnieki uzskata, ka tas var notikt vienīgi pēc atkārtotām zemestrīcēm, kas turpinātos vairākas dienas vai pat nedēļas, un šāds laicīgs brīdinājums dotu iedzīvotājiem iespēju patverties drošībā.
Nedrīkst zaudēt modrību
Novērot vulkānus, lai laikus pamanītu tuva izvirduma pazīmes, protams, ir ļoti svarīgi, bet tam nav lielas nozīmes, ja cilvēki neņem vērā brīdinājumus. Piemēram, 1985. gadā Kolumbijas pilsētiņas Armero varas iestādes bija informētas par iespējamo Ruisa izvirdumu. Bet, kamēr 50 kilometru attālumā no pilsētas vulkāns dārdēja un drebēja, skaidri brīdinot par briesmām, pilsētiņas iedzīvotājiem tika dots norādījums saglabāt mieru. Vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku gāja bojā, kad dubļu straume noslaucīja Armero no zemes virsas.
Tomēr tik briesmīgas katastrofas notiek reti, un cilvēki izmanto mierīgos periodus starp izvirdumiem, lai veiktu arvien jaunus pētījumus un mācītos labāk sagatavoties ārkārtas situācijām. Pastāvīgi novērojumi, pienācīga sagatavošanās un iedzīvotāju informēšana palīdz samazināt risku, ar kuru jārēķinās tiem, kas dzīvo snaudošo milžu ēnā.
[Papildmateriāls/Attēls 16. lpp.]
ESIET GATAVI
Vai jūs zināt, kā rīkoties dabas katastrofas gadījumā? Ir svarīgi zināt, vai vietā, kur jūs dzīvojat, pastāv dabas katastrofu risks un kādas ir potenciālās briesmas. Ja tāds risks pastāv, laikus sarunājiet, kur jūsu ģimenes locekļi satiksies, ja ārkārtas situācijā tiem nāksies izšķirties, un kam jūs paziņosiet, kur atrodaties. Turiet pa rokai pirmās nepieciešamības priekšmetu krājumu. Iekļaujiet tajā pārtiku un ūdeni, aptieciņu, drēbes, radio, ūdensizturīgus lukturīšus un rezerves baterijas. Krājumiem būtu jābūt pietiekamiem, lai jūs ar tiem varētu iztikt vairākas dienas.
[Attēls 15. lpp.]
Tūristi pie Vezuva galvenā krātera
[Norāde par autortiesībām]
©Danilo Donadoni/Marka/age fotostock
[Attēls 15. lpp.]
Neapole (Itālija) atrodas Vezuva pakājē
[Norāde par autortiesībām]
© Tom Pfeiffer
[Attēls 15. lpp.]
Mākslinieks atveidojis, kā varēja izskatīties katastrofālais 79. gada izvirdums, kas nopostīja Pompejus un Herkulānu
[Norāde par autortiesībām]
© North Wind Picture Archives
[Attēls 16. lpp.]
Rangitoto, viena no daudzajām Oklendas vulkāniskajām salām
[Attēli 16., 17. lpp.]
Augšā pa labi: Popokatepetls, Meksika
[Norādes par autortiesībām]
AFP/Getty Images
Jorge Silva/AFP/Getty Images
[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]
USGS, Cascades Volcano Observatory