Vītoli — daudzveidīga koku dzimta

NO MŪSU KORESPONDENTA ČEHIJĀ

 VIENS ir slaids un taisns, ar cildenu stāju, otrs — sakumpis un salīcis, it kā skumju mākts. Tomēr, lai cik dažādi tie izskatītos, īstenībā tie ir tuvi radi. Kas tie ir? Divi koki, apse un sēru vītols, kas abi pārstāv vītolu dzimtu.

Vītoli un krūmveidīgie vītolu ģints pārstāvji kārkli labprāt aug gar upēm un strautiem, un Čehijā tāpat kā citur tos bieži var ieraudzīt mitrās un slīkšņainās vietās, kur ātri iesakņojas pat mazi vītolu un kārklu zariņi. Vītoli var izaugt diezgan lieli, pārsniedzot 30 metru augstumu. Daudzām vītolu dzimtas sugām ir šauras, garas lapas, kas graciozi slīgst lejup no gariem, līganiem zariem, turpretī citiem, piemēram, ausainajiem un pelēkajiem kārkliem, lapas mēdz būt samērā platas.

Pasaulē ir vairāk nekā 350 vītolu un apšu sugu, kā arī daudz dažādu to hibrīdu un kultūršķirņu, taču cilvēku iztēli visvairāk, šķiet, ir rosinājis izteiksmīgais un dekoratīvais sēru vītols. Savukārt blīgzna jeb pūpolvītols ir pazīstams ar savām pūkainajām ziedkopām jeb pūpoliem, kas pārklāj to zarus, pirms sākušas plaukt lapas. Mēdz teikt, ka tad, kad parādās pūpoli, tā ir zīme, ka klāt pavasaris.

Plaša saime

Bohēmijas reģionā, kur atrodas Čehijas galvaspilsēta Prāga, izplatīti koki ir apses un papeles. Apšu ģintī, kas pieder pie vītolu dzimtas, ietilpst vismaz 35 sugas. Viena no visbiežāk sastopamajām apšu ģints pārstāvēm ir melnā apse jeb melnā papele, kas lielā daudzumā aug Bohēmijas upmalās un mitrajos mežos. Vienai no melnās papeles varietātēm, piramidālajai papelei, ir slaids stumbrs un augšup vērsti zari, kas cieši kļaujas klāt stumbram. Šī skaistā koka garums var sasniegt 35 metrus, proti, aptuveni 11 stāvu mājas augstumu. Piramidālo papeļu rindas, kas sastādītas gar daudziem ceļiem, atdzīvina lauku ainavu, un īpaši krāšņi tās izskatās rudenī, kad lapas kļūst spilgti dzeltenas.

Parastajām apsēm, kuras gan lielākoties neizaug tik garas kā melnās papeles un kuru vainags nav tik plats, piemīt kāda savdabīga pazīme — pat no vismazākās vēja pūsmiņas to lapas sāk stipri drebēt. Šī īpatnība ir raksturīga arī vairākām citām apšu sugām.

Vai vītoli ir pieminēti Bībelē?

Varbūt liekas, ka Tuvie Austrumi ir pārāk tālu uz dienvidiem, lai tur augtu vītoli un apses. Tomēr Bībelē stāstīts, ka izraēlieši, kas bija aizvesti trimdā uz Babiloniju, savas ”kokles” (citos tulkojumos — ”cītaras” vai ”arfas”) pakāra vītolos. (Psalms 137:2.) Kāpēc viņi tā darīja? Pantā minētos mūzikas instrumentus senajā Izraēlā spēlēja, slavējot Dievu, bet noskumušie izraēlieši negribēja tos spēlēt šajā drūmajā savas vēstures posmā. (Jesajas 24:8, 9.) Bībelē apse ir nosaukta starp tiem kokiem, kuru zarus varēja izmantot, lai celtu būdiņas Ražas ievākšanas svētkos. (3. Mozus 23:40.) Ījaba grāmatā par bezbailīgo nīlzirgu sacīts, ka tas mājo ūdenī, kur ”visapkārt tam ir upmalas kārkli” vai, kā teikts dažos citos tulkojumos, papeles. (Ījaba 40:22.)

Mūsdienās gan apšu, gan vītolu ģints kokus izmanto dažādiem komerciāliem mērķiem. No apses un papeles koksnes ražo, piemēram, finieri un redeļkastes, kā arī kartonu un citus papīrrūpniecības izstrādājumus. Arī vītolu ģints pārstāvji lieti noder dažādiem mērķiem, piemēram, no vairāku sugu kārklu lokanajiem zariem prasmīgi pinēji darina klūgu grozus un pat mēbeles. Kā redzams, vītolu dzimtu pelnīti var nosaukt par daudzveidīgu.

[Attēls 10. lpp.]

Apses lapas

[Attēls 10. lpp.]

Sēru vītols

[Attēls 10. lpp.]

Piramidālās papeles

[Attēls 10. lpp.]

Pūpolvītols

[Attēls 10. lpp.]

Melnās papeles