Kāpēc ir vērts mācīties svešvalodas

”Šo pieredzi es nemainītu ne pret ko citu,” saka Maiks. Arī Felpss domā līdzīgi: ”Tas bija viens no labākajiem lēmumiem, kādus es esmu pieņēmis.” Pie tādiem secinājumiem abi šie vīrieši ir nonākuši, pārdomājot, ko viņiem ir devusi svešvalodas apguve.

DAUDZĀS zemēs aizvien vairāk cilvēku mācās svešvalodas. Viņus uz to mudina visdažādākie motīvi — gan personīgi, gan finansiāli, gan dažreiz pat reliģiski. Atmostieties! korespondents intervēja vairākus cilvēkus, kas apgūst kādu svešvalodu, aicinādams tos izteikties par dažādiem jautājumiem, piemēram: ko nozīmē mācīties svešvalodu pieauguša cilvēka vecumā, un kas palīdz apgūt jaunu valodu? Šis raksts ir balstīts uz saņemtajām atbildēm, un tajā aplūkotās domas var būt noderīgas visiem, bet jo īpaši tiem, kas patlaban mācās vai plāno mācīties kādu svešvalodu. Sākumā pievērsīsim uzmanību tam, kādas īpašības, pēc intervijas dalībnieku domām, sekmē svešvalodas apguvi.

Pacietība, pazemība un gatavība pielāgoties

Mazi bērni bez īpašas mācīšanās mēdz viegli apgūt vienlaikus divas valodas vai pat vairāk, ja viņi tās dzird ikdienā, turpretī pieaugušajiem jaunas valodas apguve parasti prasa krietni lielākas pūles. Lai iemācītos valodu, viņiem ir jāapbruņojas ar pacietību, jo šis uzdevums var prasīt  ilgu laiku. Pieaugušo dzīves ritms parasti ir diezgan noslogots, tāpēc, ja viņi vēlas mācīties svešvalodu, dažu citu plānu īstenošana viņiem varbūt jāatliek uz vēlāku laiku.

”Svarīgi ir būt pazemīgam,” saka Džordžs. ”Kamēr valoda vēl nav īsti apgūta, jābūt gatavam runāt kā bērnam un jāsamierinās, ka reizēm citi pret tevi arī izturēsies gandrīz kā pret bērnu.” Grāmatā How to Learn a Foreign Language (Kā mācīties svešvalodu) norādīts: ”Ja gribat gūt sekmes, ir jāatmet augstprātība un pārliekas raizes par to, cik cienīgi jūs izskatāties citu acīs.” Neuztveriet sevi pārlieku nopietni. ”Ja tu nekļūdies, tas nozīmē, ka tu pārāk maz runā valodā, kuru tu mācies,” uzsver Bens.

Neuztraucieties, ja citi smejas par jūsu kļūdām, — labāk pasmejieties kopā ar viņiem. Droši vien pienāks laiks, kad jūs stāstīsiet citiem jautrus gadījumus, atceroties, ko smieklīgu jums ir iznācis pateikt. Nebaidieties uzdot jautājumus. Ja jūs sapratīsiet, kāpēc kaut kas tiek sacīts kādā noteiktā veidā, jums būs vieglāk to atcerēties.

Mācīties jaunu valodu bieži vien nozīmē arī iepazīt jaunu kultūru, tāpēc ir labi būt gataviem pielāgoties un būt brīviem no aizspriedumiem. ”Mācīdamās jaunu valodu, es esmu sākusi labāk saprast, cik atšķirīga var būt cilvēku uztvere un rīcība,” saka Džūlija. ”Tas nenozīmē, ka viens veids noteikti ir labāks par citiem — tie tikai ir dažādi.” Savukārt Džejs iesaka: ”Centieties atrast draugus starp cilvēkiem, kas runā tajā valodā, kuru jūs mācāties, un pavadiet laiku kopā ar viņiem.” Protams, kristiešiem ir svarīgi izvēlēties tādus draugus, kuru sabiedrībā ir labi atrasties un kuri runā pieklājīgi. (1. Korintiešiem 15:33; Efeziešiem 5:3, 4.) Džejs piebilst: ”Ja viņi redzēs, ka jūs interesējaties par viņiem, viņu ēdieniem, mūziku un tā tālāk, viņi labprāt vēlēsies ar jums draudzēties.”

Jo vairāk laika jūs veltīsiet tam, lai mācītos valodu, un, galvenais, jo vairāk jūs to lietosiet, jo ātrāk jums to izdosies apgūt. ”Mēs apgūstam valodu tā, kā vista knābā barību — pa vienam graudiņam,” izsakās Džordžs. ”Katrs atsevišķs graudiņš pats par sevi nav nekas liels, bet pamazām tie sakrājas kopā.” Bils, kas ir iemācījies vairākas valodas, kalpodams par misionāru, dalās savā pieredzē: ”Es visur ņēmu līdzi vārdu sarakstus, un, kad vien gadījās brīvs brītiņš, es izmantoju izdevību, lai tajos ieskatītos.” Daudzi ir pārliecinājušies, ka rezultāti ir labāki, ja viņi regulāri veltī valodas apguvei nedaudz laika, nevis mācās ilgāk, bet dara to reti.

Tiem, kas vēlas apgūt kādu svešvalodu, tiek piedāvāts plašs palīglīdzekļu klāsts, piemēram, grāmatas, audioieraksti, speciāli kartīšu komplekti utt. Tomēr daudzi ir nonākuši pie secinājuma, ka viņiem mācīties ir visvieglāk, ja mācības ir organizētas sistemātisku nodarbību veidā — līdzīgi kā skolā. Izvēlieties tās metodes, kas jums ir vispiemērotākās, un paturiet prātā, ka nekas nevar aizstāt personiskas pūles un neatlaidību. Bet vienmēr var atrast ceļus, kā padarīt mācīšanos vieglāku un interesantāku. Piemēram, ir lietderīgi meklēt iespējas vairāk kontaktēties ar tiem, kas runā attiecīgajā valodā, un tuvāk iepazīt viņu kultūru.

”Kad ir apgūti valodas pamati un elementārs vārdu krājums, pats labākais būtu kādu laiku padzīvot zemē, kur runā šajā valodā,” uzskata Džordžs. Bārba viņam piekrīt: ”Ciemojoties šādā zemē, var sajust valodas ”garšu”.” Galvenais, cieša saskare ar attiecīgās valodas vidi palīdz domāt šajā valodā. Protams, lielākā daļa cilvēku droši vien nevar doties uz ārzemēm, lai noslīpētu valodas prasmi. Taču daudzos gadījumos saskari ar jauno valodu un kultūru var palielināt, arī nekur nebraucot. Piemēram, varbūt šajā valodā ir pieejama saturīga un morāli pieņemama lasāmviela vai arī radio un televīzijas pārraides. Vai varbūt ir iespējams iepazīties un sarunāties ar cilvēkiem, kas brīvi runā tajā valodā, kuru jūs mācāties. Jau pieminētajā grāmatā How to Learn a Foreign Language uzsvērts: ”Lai apgūtu valodu, pats svarīgākais ir vingrināties to lietot.” *

Kad šķiet, ka progress ir apstājies

Valodas apguves procesā reizēm var iestāties tāds periods, kad šķiet, ka ir sasniegts noteikts  līmenis, bet tālāka attīstība vairs nenotiek — par spīti visām pūlēm valodas prasme neuzlabojas. Ko darīt tādā gadījumā? Pirmkārt, der atsaukt atmiņā iemeslus, kādēļ jūs sākāt mācīties šo valodu. Piemēram, daudzi Jehovas liecinieki ķeras pie svešvalodas apguves, lai palīdzētu citiem iegūt zināšanas no Bībeles. Pārdomas par saviem sākotnējiem mērķiem var stiprināt jūsu apņēmību neatmest mācībām ar roku.

Otrkārt, neprasiet no sevis pārāk daudz. ”Iespējams, jūs nekad nerunāsiet šajā valodā tik brīvi, it kā tā būtu jūsu dzimtā valoda,” teikts grāmatā How to Learn a Foreign Language. ”Tas arī nav vajadzīgs. Galvenais ir apgūt valodu pietiekami labi, lai cilvēki jūs saprastu.” Tāpēc neuztraucieties, ka nespējat runāt jaunajā valodā tik tekoši kā savā dzimtajā, — vienkārši centieties izteikties saprotami, liekot lietā tās zināšanas, kas jums jau ir.

Treškārt, pievērsiet uzmanību faktiem, kas liecina, ka jūs tomēr nestāvat uz vietas. Valodas apguves procesu var salīdzināt ar to, kā aug zāle, — pārmaiņas ir grūti pamanīt, bet ar katru dienu zāle stiepjas garumā. Ja jūs atskatīsieties uz laiku, kad tikko sākāt mācīties svešvalodu, jūs noteikti ievērosiet, ka jums daudz ko jau ir izdevies apgūt. Nespriediet par sevi pēc tā, kā veicas citiem. Ir labi rīkoties saskaņā ar principu, kas atrodams Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 4. pantā: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.”

Ceturtkārt, ņemiet vērā, ka valodas apguve ir ilgs process, bet ar laiku pūles atalgosies. Padomājiet: cik veikls runātājs ir trīs četrus gadus vecs bērns? Vai viņš bieži lieto gudrus vārdus un sarežģītas gramatiskas konstrukcijas? Protams, nē! Tomēr viņš spēj izteikt domas un risināt vienkāršas sarunas. Kā redzams, pat bērnam vajag vairākus gadus, lai iemācītos valodu.

Piektkārt, pēc iespējas vairāk runājiet tajā valodā, kuru mācāties. ”Kad es nelietoju valodu regulāri, likās, ka mana valodas prasme vairs neuzlabojas,” stāsta Bens. Tāpēc esiet neatlaidīgi — runājiet, runājiet un runājiet! Tiesa, ja vārdu krājums ir kā bērnam, sarunāties varbūt nav tik vienkārši. ”Pats nepatīkamākais ir tas, ka man neizdodas pateikt to, ko es gribu, tad, kad es gribu,” sūrojas Mileivi. Taču tieši šī nepatīkamā sajūta var kļūt par papildu stimulu, lai turpinātu mācīties. ”Man ļoti nepatika, ka manas valodas zināšanas ir pārāk trūcīgas, lai es spētu saprast sarunas un jokus,” atceras Maiks. ”Šķiet, tieši tas mani pamudināja mācīties vēl cītīgāk, lai apgūtu valodu augstākā līmenī.”

Kā var palīdzēt citi

Kā tie, kas brīvi runā attiecīgajā valodā, var palīdzēt cilvēkam, kurš ir sācis šo valodu mācīties? Iepriekš pieminētais Bils iesaka: ”Runājiet lēnām, bet pareizi, nevis pārspīlēti vienkāršotā valodā.” Savukārt Džūlija uzsver: ”Esiet pacietīgi un nepabeidziet teikumus runātāja vietā.” Tonijs atceras: ”Tie, kas labi prata divas valodas, sliecās runāt ar mani manā dzimtajā valodā. Bet īstenībā tas man traucēja ātrāk apgūt jauno valodu.” Tāpēc daži, kas mācās svešvalodu, lūdz savus draugus, lai tie noteiktos laikposmos runātu ar viņiem tikai šajā valodā un konkrēti norādītu uz kļūdām. Tiem, kas ķērušies pie svešvalodas apguves, noteikti būs patīkami saņemt sirsnīgas uzslavas par savām pūlēm. Piemēram, Džordžs atzīst: ”Bez draugu mīlestības un atbalsta es to nebūtu paveicis.”

Vai ir vērts pūlēties, lai apgūtu jaunu valodu? ”Noteikti!” ar pārliecību saka Bils, kurš, kā jau iepriekš minēts, runā vairākās valodās. ”Valodu apguve ir paplašinājusi manu redzesloku un palīdzējusi uz daudz ko paraudzīties no citas puses. Īpaši lielu gandarījumu, kas ar uzviju atsver visas pūles, man sniedz iespēja mācīt Bībeli cilvēkiem, kas runā šajās valodās, un redzēt, kā viņi pieņem Bībeles patiesību un garīgi aug. Kāds cilvēks, kas prot 12 valodas, man reiz sacīja: ”Es tevi apskaužu. Es mācos valodas tikai sava prieka pēc, bet tu tās mācies, lai palīdzētu cilvēkiem.”

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Vēlēšanās palīdzēt citiem ir spēcīgs pamudinājums mācīties svešvalodas