Jauniešu jautājumi

Kāpēc mani pastāvīgi salīdzina ar citiem?

”Es nevaru ciest, ka vecāki un skolotāji mani salīdzina ar citiem.” (Mija *.)

”Kad mani ar kādu salīdzina, es jūtos nevērtīga, jo es jau tāpat gribētu vairāk līdzināties šim cilvēkam.” (Eiprila.)

SKOLĀ skolotājs pārmet, ka matemātika tev nepadodas tik labi kā klasesbiedram. Mājās vecāki tevi rāj, ka tu neesi tik kārtīga kā māsa. Varbūt tev ir gadījies dzirdēt kādu sakām: ”Tava mamma gan tavos gados bija īsta skaistule!” Šāda piezīme iedur kā ar nazi, jo rodas iespaids, it kā tu šī cilvēka acīs būtu īsta neglītene. Varbūt tev ir tik grūti izturēt šādu attieksmi, ka gribas izsaukties: ”Kāpēc cilvēki neredz mani? Kāpēc viņi mani vienmēr salīdzina ar kādu citu?”

Kāpēc mēdz būt tik sāpīgi, ja tevi salīdzina ar citiem? Vai salīdzināšana kādreiz var nākt arī par labu? Kas tev var palīdzēt situācijās, kad tevi ar kādu salīdzina?

Kāpēc salīdzināšana sāpina

Viens no iemesliem, kāpēc salīdzināšana sāpina, ir tas, ka reizēm tā trāpa vārīgā vietā. Var iznākt tā, ka cits skaļi izsaka domu, kas tev pašam jau ļoti bieži ir nākusi prātā. Piemēram, Bekija atzīst: ”Es skatos uz mūsu skolā populāriem jauniešiem un domāju: ja vien es vairāk līdzinātos viņiem, es citiem patiktu labāk.”

Kāpēc rodas šāda nedrošības sajūta? Neaizmirsti, ka tu pieredzi dzīves posmu, kam raksturīgas fiziskas un emocionālas pārmaiņas. Tavs organisms strauji attīstās. Attiecības ar vecākiem kļūst sarežģītākas. Visticamāk, krasi ir mainījusies arī tava attieksme pret pretējo dzimumu. Iespējams, reizēm tu sev uzdod jautājumu: vai ar mani viss notiek normāli?

Varbūt tev šķiet, ka vienīgā iespēja to noskaidrot ir salīdzināt sevi ar citiem pusaudžiem, kas pieredz līdzīgas pārmaiņas, tomēr šeit slēpjas kāds zemūdens akmens. Ja rodas iespaids, ka citi veiksmīgāk pielāgojas straujajām izmaiņām, tevi pārņem nedrošība. Ja vēl turklāt kāds pieaugušais tev norāda uz kādu citu un jautā, kāpēc tu nespēj rīkoties tāpat kā viņš, tev var rasties sajūta, ka tavas ļaunākās bažas ir apstiprinājušās — ar tevi kaut kas tiešām nav kārtībā.

Eiprila piemin vēl kādu iemeslu, kāpēc salīdzināšana sāpina: ”Ja tevi ar kādu salīdzina, it īpaši ar kādu tuvu cilvēku, var rasties  greizsirdība un aizvainojums.” Mija labi zina, kā tas ir. Viņas uztverē vecāki un skolotāji viņu pastāvīgi salīdzina ar vecāko māsu. ”Viņi man stāsta un stāsta, ko tikai visu māsa manā vecumā jau bija sasniegusi,” savos pārdzīvojumos dalās Mija. Kā tas meiteni ietekmē? ”Es jūtos tā, it kā man būtu jāsacenšas ar māsu. Reizēm es pat dusmojos uz viņu.”

Salīdzināšanai nenoliedzami var būt negatīvas sekas. Par to liecina, piemēram, situācija, kas izveidojās tuvāko Jēzus mācekļu starpā. Vakarā pirms Jēzus nāves apustuļu starpā izcēlās ķilda. Kas bija izraisījis šo karsto strīdu? Viņi bija salīdzinājuši sevi cits ar citu un strīdējušies, ”kurš no viņiem esot lielākais”. (Lūkas 22:24.) Nav šaubu, ka daudzos gadījumos salīdzināšana nāk vienīgi par sliktu. Tomēr vai tas tā ir vienmēr?

Kad salīdzināšana nāk par labu

Padomāsim par situāciju, kurā senos laikos bija nonākuši vairāki ebreju jaunieši — Daniēls un viņa trīs biedri. Šie jaunieši nevēlējās ēst izsmalcinātos ēdienus no Babilonijas valdnieka galda, jo starp tiem bija arī tādi, kurus Dieva likumi aizliedza ēst. (3. Mozus 11:4—8.) Lai pārliecinātu uzraugu viņiem palīdzēt, Daniēls lūdza, lai desmit dienu laikā viņam un viņa trim biedriem atļauj lietot uzturā tikai tādu ēdienu, kas nebija aizliegts Mozus bauslībā. Pēc tam uzraugs varētu salīdzināt šos četrus ebreju jauniešus ar citiem, kas ēda pie valdnieka galda. Kāds bija izmēģinājuma rezultāts?

Bībelē ir stāstīts: ”Pēc tām desmit dienām tie izskatījās labāki un veselīgāki nekā tie jaunekļi, kuri saņēma savu ēdienu no ķēniņa galda.” (Daniēla 1:6—16.) Iznākums bija tik labs nevis tāpēc, ka Daniēlam un viņa biedriem būtu piemitis kaut kāds iedzimts pārākums pār citiem jauniešiem, bet gan pirmām kārtām tāpēc, ka viņi nolēma paklausīt likumiem, ko Dievs bija devis saviem kalpiem.

Vai situācijām, ar kurām saskaras mūsdienu jaunieši, ir kaut kas kopīgs ar to, ko pieredzēja šie jaunie ebreji? Ja tu centies dzīvot saskaņā ar Bībeles morāles normām, tu atšķiries no citiem jauniešiem. Daži cilvēki, kas redz šīs atšķirības, varbūt brīnās un runā par tevi sliktu. (1. Pētera 4:3, 4.) Turpretī citi ievēros, cik labs iznākums ir tavai priekšzīmīgajai uzvedībai, un tas viņus pat var pamudināt tuvāk iepazīt Dievu Jehovu. (1. Pētera 2:12.) Tādā gadījumā salīdzināšana būs nākusi par labu, nevis par ļaunu.

Pastāv arī citas situācijas, kad salīdzināšana var būt noderīga. Piemēram, tu pats varbūt uzskati, ka mājās dari pietiekami daudz — it īpaši, ja tu salīdzini savu ieguldījumu mājas darbos ar brāļa vai māsas paveikto. Turpretī vecāki, iespējams, ir citās domās. Lai palīdzētu tev mainīt savu nostāju, viņi varbūt tevi aicina pārdomāt, kāda attieksme un rīcība bija raksturīga kādam Bībeles personāžam, un salīdzināt sevi ar viņu.

Piemēram, varbūt vecāki tev atgādina, ka, lai gan Jēzus tika saukts par ”kungu un mācītāju”, viņš labprāt mazgāja saviem mācekļiem kājas. (Jāņa 13:12—15.) Vecāki, iespējams, tevi mudinās sekot Jēzus piemēram — censties būt pazemīgam un čaklam. Patiesībā Bībelē visi kristieši, gan jauni, gan veci, tiek aicināti pastāvīgi salīdzināt sevi ar Kristu un rūpīgi ”sekot viņa pēdām”. (1. Pētera 2:21.) Ja mēs sevi salīdzinām ar Jēzu Kristu, mums ir vieglāk būt pazemīgiem un attīstīt Dievam Jehovam patīkamas īpašības.

Kas var palīdzēt, kad salīdzināšana sāpina

Ja citi uzsver, ka kādam no taviem brāļiem, māsām vai vienaudžiem kaut kas izdodas labāk nekā tev, tas, protams, var tevi kaitināt un sāpināt. Kas var palīdzēt šādās situācijās? Gudrais  ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kam saprašana, tas apvalda dusmas.” (Salamana Pamācības 19:11, VDP.) Varbūt tam ir grūti ticēt, tomēr, ja tu centīsies saprast savus vecākus, skolotājus un citus cilvēkus, kas tevi salīdzina ar citiem, tu redzēsi, ka, visticamāk, viņi rīkojas, vislabāko motīvu vadīti. ”Ja kāds mani salīdzina ar citiem, es sev jautāju: kā šis cilvēks man grib palīdzēt?” stāsta Ketija. Pēc Ketijas domām, ja salīdzināšanu uztver ar šādu pozitīvu attieksmi, ir daudz vieglāk to neņemt pārāk pie sirds un neapvainoties.

Tomēr ko darīt tad, ja citi, tavuprāt, to vien dara, kā pastāvīgi salīdzina tevi ar citiem? Piemēram, varbūt tev šķiet, ka vecāki dienu no dienas tevi salīdzina ar brāli vai māsu. Tādā gadījumā būtu vietā izrunāties ar vecākiem un ar cieņu paskaidrot, kā tu jūties, kad dzirdi šādus salīdzinājumus. Varbūt vecāki nemaz nav iedomājušies, kā tevi ietekmē salīdzināšana.

Taču paturi prātā, ka ir ”savs laiks, kad runāt,” un ”savs laiks klusēt”. (Salamans Mācītājs 3:7.) Nebūtu saprātīgi izteikt savas pretenzijas tajā brīdī, kad tu esi sadusmojies par kārtējo salīdzinājumu. Labāk pagaidi, kamēr dusmas norimstas, un tad mierīgā garā parunā ar cilvēku, kas ir izteicis kritisko piezīmi, vienalga, vai tas būtu kāds no vecākiem vai kāds cits. Tu redzēsi, ka tavi vārdi skanēs daudz pārliecinošāk, ja tu runāsi mierīgi. (Salamana Pamācības 16:23.)

Tev būs vieglāk izturēt negatīvus salīdzinājumus, ja tu paturēsi prātā savas stiprās puses. Apustulis Pāvils sacīja Timotejam: ”Neviens lai nenicina tavu jaunumu.” (1. Timotejam 4:12.) Kad Timotejs tika iecelts par kristiešu draudzes vecāko, viņš bija vēl jauns, un daži varbūt nelabvēlīgā gaismā salīdzināja Timoteju ar gados vecākajiem un pieredzējušākajiem kristiešiem. Taču tādai kritikai nebija pamata. Kaut gan Timotejs bija jauns, ceļodams kopā ar Pāvilu, viņš bija ļoti daudz iemācījies un guvis bagātīgu pieredzi. Timotejs arī labi pārzināja Svētos Rakstus un no sirds rūpējās par kristīgajiem brāļiem un māsām. (1. Korintiešiem 4:17; Filipiešiem 2:19, 20.)

Tāpēc nākamreiz, kad tu dzirdi nepatīkamus salīdzinājumus, padomā, vai kritika ir pamatota. Ja tajā ir daļa patiesības, centies no tās gūt mācību. Savukārt tad, ja tu dzirdi tādas vispārīgas frāzes kā ”Kāpēc gan tu nevarētu būt tāds kā tavs brālis?”, pacenties neuztvert tās saasināti. Cik vien iespējams, centies domāt par salīdzināšanu no pozitīvās puses.

Dievs Jehova nespriež par tevi, salīdzinot tevi ar citiem nepilnīgiem cilvēkiem. (Galatiešiem 6:4.) Viņš saskata daudz vairāk par ārieni un saprot, kas norisinās tavā sirdī. (1. Samuēla 16:7.) Jehova redz ne tikai to, kas tu esi, bet arī to, kāds tu gribi būt. (Ebrejiem 4:12, 13.) Viņš negaida no tevis pilnību, bet meklē tevī labo. (Psalms 130:3, 4.) Apzinoties, kāds ir Jehovas viedoklis, ir vieglāk līdzsvaroti uztvert salīdzinājumus, ko nākas dzirdēt no cilvēkiem.

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīme]

PĀRDOMĀM

▪ Kādi salīdzinājumi tevi parasti sāpina?

▪ Ko tu varētu darīt, ja vecāki tevi pastāvīgi salīdzina ar citiem?

[Izceltais teksts 12. lpp.]

”Es būtu priecīga, ja cilvēks, kas man vēlas dot kādu padomu, nenosauktu nevienu konkrētu personu un neteiktu, ka es varētu vairāk līdzināties tam un tam cilvēkam. Būtu jaukāk, ja padomdevējs pirmām kārtām uzsvērtu, kādas labas īpašības man piemīt, un pēc tam taktiski palīdzētu saskatīt manas vājās puses.” (Natālija.)

[Attēls 13. lpp.]

Tu varētu ar cieņu paskaidrot, kā tu jūties, kad tevi salīdzina ar citiem