Kas notiek pasaulē

▪ Straujās urbanizācijas dēļ pēdējo desmit gadu laikā aptuveni 40 miljoni ķīniešu zemnieku ir zaudējuši zemi. (CHINA DAILY, ĶĪNA.)

▪ 2005. gadā pasaulē risinājās 28 kari un 11 citi bruņoti konflikti. (VITAL SIGNS 2006—2007, INSTITŪTS WORLDWATCH.)

▪ Kāda Tokijas Tehnoloģijas institūta studentu grupa sekmīgi ir izmēģinājusi pilotējamu ultravieglu lidaparātu, kas sver nepilnus 55 kilogramus un ir darbināms ar parastajām baterijām, kādas mēdz izmantot sadzīves elektroierīcēs. Lidmašīna 59 sekundēs nolidoja 391 metru. (MAINICHI DAILY NEWS, JAPĀNA.)

▪ Nīderlandē tika veikta interneta lietotāju aptauja, un viena no aptaujāto grupām bija 12 līdz 20 gadu veci jaunieši, kas, apmeklējot noteiktus sociālo tīklu portālus, ir lietojuši interneta videokameru. Šajā grupā 40 procenti puišu un 57 procenti meiteņu atzina, ka ir saņēmuši aicinājumus izģērbties vai veikt seksuāla rakstura darbības kameras priekšā. (RUTGERS NISSO GROEP, NĪDERLANDE.)

Vai datorspēles izraisa atkarību?

”Tiem, kas pārmērīgi nododas datorspēlēm, smadzenēs notiek līdzīgas reakcijas kā alkoholiķiem un narkomāniem, kas lieto hašišu un marihuānu,” saka psihologs Ralfs Tālemans, kas vada atkarību pētījumu grupu Berlīnes Charité klīnikā Vācijā. Pētnieki uzskata, ka pārmērīga datorspēļu spēlēšana liek smadzenēs pastiprināti izdalīties dopamīnam, savukārt dopamīns rada labsajūtu, un šajā procesā galu galā var izveidoties atkarība. Spriežot pēc kāda pētījuma rezultātiem, šādas atkarības slazdā var nonākt vairāk nekā 10 procenti cilvēku, kas aizraujas ar datorspēlēm.

Bagātība nesniedz drošības sajūtu

”Miljonārus nomoka nemiers un nedrošības sajūta,” teikts Pekinas laikrakstā China Daily (Ķīna). Austrumķīnā un Dienvidķīnā tika aptaujāti cilvēki, kuru īpašuma vērtība vidēji bija 2,2 miljardi juaņu (ap 150 miljoniem latu). Zinātnieki, kas pētīja bagāto ļaužu attieksmi pret ticību, laulību, dzīvi, karjeru un naudu, nonāca pie secinājuma, ka ”lielākā daļa miljonāru vienlaikus gan mīl, gan ienīst naudu”. Samērā liels skaits aptaujāto atzina, ka nauda gan nodrošina viņiem augstu sociālu statusu un savu panākumu apziņu, tomēr galvenais, ko tā viņiem sagādā, ir īgnums.

Lauki uzlabo psihisko veselību

Nesen Norvēģijas pilsētā Stavangerē tikās vairāk nekā 100 ekspertu no 14 valstīm, lai iepazītos ar ”zaļo terapiju” — veselības aprūpes metodi, kurā ārstēšana tiek apvienota ar apmācību un darbu lauku saimniecībā. Kā ziņo Norvēģijas raidsabiedrība NRK, dažiem psihiski slimiem pacientiem, kas slimo jau daudzus gadus, vairs nebija nepieciešams atrasties ārstniecības iestādē, kopš viņi bija sākuši strādāt lauku saimniecībā. Mediķi atzīst, ka darbs laukos nāk par labu ”kā miesai, tā garam”. Norvēģijā vairāk nekā 600 tradicionālo lauku saimniecību atbalsta ”zaļās terapijas” programmu, saņemot par to arī materiālu atlīdzību.

Jauns izmantojums baznīcu torņiem

”[Amerikas Savienotajās Valstīs] Jaunanglijas baznīcas ir atradušas kādu paņēmienu, kā papildināt sarūkošos ienākumus: tās izīrē savus gleznainos torņus mobilo sakaru operatoriem, kas meklē vietas, kur uzstādīt mobilo sakaru antenas,” informē žurnāls Newsweek. Apbūves noteikumi, kas ir spēkā dzīvojamos rajonos, ierobežo iespējas būvēt mobilo telefonu torņus, un iedzīvotāji nevēlas, lai viņiem kaimiņos slietos šīs nepievilcīgās konstrukcijas. Mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji risina šo problēmu, izvietojot savas iekārtas baznīcu torņos. Kādas baznīcu konsultāciju firmas vadītājs izteicās: ”Pirmajā baznīcā, kas [izīrēja savu torni šim nolūkam], tagad savas antenas ir izvietojuši jau trīs mobilo sakaru operatori, un baznīca, izīrējot platību, kas agrāk vispār netika izmantota, iegūst 74 tūkstošus dolāru [ap 40 tūkstošiem latu] gadā.”