Bībeles viedoklis

Ko nozīmē būt kristietim?

”MANĀ zemē būt kristietim nozīmē reizi nedēļā aiziet uz baznīcu,” izteicās kādas Āfrikas valsts iedzīvotājs. Savukārt kāds cits vīrietis, kas dzīvo Tuvajos Austrumos, sacīja tā: ”Pie mums valda uzskats, ka kristieši — tā ir tāda grupa, kas apģērbā, svētku svinēšanā un attieksmē pret sievietēm ievēro rietumu paražas un tradīcijas.”

Bet vai tiešām pietiek tikai reizi pa reizei apmeklēt baznīcu un turēties pie noteiktām sociālām paražām un tradīcijām, lai cilvēku varētu uzskatīt par kristieti? Vai vārdam ”kristietis” nebūtu jāsaistās ar tādu dzīvesveidu, kas ir saskaņā ar tiem uzskatiem, vērtībām un uzvedības normām, ko sludināja Kristus un pēc kuriem viņš pats dzīvoja? Ko nozīmēja būt kristietim tolaik, kad kristietība tikko bija dibināta?

Agrīnā kristietība — dzīves ceļš

Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu.” (Jāņa 15:14.) Tā kā Jēzus mācības ietekmēja visas viņa mācekļu dzīves jomas, sākumā viņi savu ticību sauca par ”ceļu”. (Apustuļu darbi 9:2, EAD.) Drīzumā mācekļus sāka dēvēt par kristiešiem. (Apustuļu darbi 11:26.) Jaunais nosaukums norādīja uz viņu pārliecību, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kas ir darījis cilvēkiem zināmu sava debesu Tēva gribu. Šī pārliecība viņiem lika turēties pie tāda dzīvesveida, kas atšķīrās no pasaulē pieņemtā.

Kristus mācības viņa sekotājus mudināja dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem, un tas nozīmēja vairīties no ”netiklības, nešķīstības, izlaidības, elku kalpības, burvības, ienaida, strīdiem, nenovīdības, dusmām, ķildām,  ..dzeršanas, dzīrošanas un tamlīdzīgām lietām”. (Galatiešiem 5:19—21; Efeziešiem 4:17—24.) Atgādinājis Korintas kristiešiem, ka daži no viņiem agrāk bija nodevušies šādiem netikumiem, apustulis Pāvils uzsvēra: ”Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus vārdā.” (1. Korintiešiem 6:9—11.)

E. Bārnss savā grāmatā The Rise of Christianity (Kristietības rītausma) rakstīja: ”Kristiešu agrīnie autoritatīvie dokumenti liecina, ka kristietisma kustībai bija raksturīga augsta morāle un paklausība likumiem. [Kristieši] gribēja būt labi pilsoņi un uzticami pavalstnieki. Viņi vairījās no pagāniskajām vājībām un grēkiem. Personiskajā dzīvē viņi centās būt saticīgi kaimiņi un uzticīgi draugi. Viņi mācījās būt prātīgi, čakli un tikumīgi. Ja vien viņi turējās pie saviem principiem, viņi bija godīgi un patiesi, kaut arī apkārt valdīja pagrimums un izvirtība. Arī seksuālās uzvedības jomā viņi ievēroja augstas morāles normas: laulības saites tika cienītas un ģimenes dzīve bija morāli tīra.” Kristietības pirmsākumos būt kristietim nozīmēja dzīvot šādu dzīvi.

Vēl viena agrīno kristiešu pazīšanas zīme bija dedzīga labās vēsts sludināšana. Kristus saviem sekotājiem pavēlēja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19, 20.) Sorbonnas universitātes (Parīze, Francija) profesors Žans Bernardi paskaidroja: ”[Kristiešiem] bija jāiet un jārunā visur un ar visiem — uz lielceļiem un pilsētās, laukumos un ļaužu mājokļos. Jārunā lūgtiem un nelūgtiem. Jārunā kā ar nabagajiem, tā ar bagātajiem, ko traucēja viņu īpašumu nasta. [..] Viņiem bija jāiet pa ceļiem, jākāpj kuģos un jādodas uz vistālākajām pasaules malām.”

Patiesā kristietība mūsdienās

Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās patiesiem kristiešiem ar savu dzīvesveidu ir jāatšķiras no apkārtējiem, kas nedzīvo pēc Kristus mācībām. Tāpēc Jehovas liecinieki cenšas stingri turēties pie tiem pašiem principiem, pie kuriem turējās pirmie kristieši. Viņu centienus dzīvot saskaņā ar to, ko māca Bībele, ir ievērojuši arī citi cilvēki.

Piemēram, katoļu enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia atzīts, ka Jehovas liecinieki savas labās uzvedības dēļ ir pazīstami kā ”viena no priekšzīmīgākajām ļaužu grupām pasaulē”. Soltleiksitijas laikrakstā Deseret News (ASV) bija atzīmēts: ”[Jehovas liecinieki] tic, ka Bībeles principi.. nostiprina ģimenes saites un palīdz cilvēkiem kļūt par produktīviem un godīgiem pilsoņiem. [..] Viņi ir pārliecināti stingra morāles kodeksa piekritēji. Smēķēšanu, pārmērīgu dzeršanu, narkotiku lietošanu, azartspēles, seksuālu izlaidību un homoseksuālismu viņi uzskata par kaitīgiem paradumiem, kas grauj garīgumu. Viņi māca būt godīgiem un čakliem.”

Liecinieki arī skaidri apzinās, ka viņiem ir jābūt dedzīgiem labās vēsts sludinātājiem. Iepriekš minētajā katoļu enciklopēdijā par to bija sacīts: ”Būtisks katra liecinieka pienākums.. ir liecināt par Jehovu, pasludinot Viņa Valstības tuvošanos. [..] Lai cilvēks būtu īsts [Jehovas] liecinieks, viņam ir aktīvi jāsludina.”

Tātad ir skaidrs, ka piederēt pie kādas no daudzajām kristīgās pasaules baznīcām vēl nepavisam nenozīmē patiešām būt kristietim. Jēzus pats savulaik pravietoja, ka parādīsies arī viltus kristieši. (Mateja 7:22, 23.) Jehovas liecinieki aicina jūs uzzināt, ko īsti Jēzus mācīja, un saskaņot savu dzīvi ar Jēzus mācībām, jo tikai tā ir iespējams būt patiesam kristietim. Jēzus teica: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!” (Jāņa 13:17.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Ko Jēzus sauca par saviem draugiem? (Jāņa 15:14.)

▪ No kā kristiešiem jāvairās? (Galatiešiem 5:19—21.)

▪ Kādā darbā kristiešiem jāpiedalās? (Mateja 28:19, 20.)

[Attēli 27. lpp.]

Tāpat kā senatnē, arī mūsdienās patiesi kristieši dedzīgi sludina Bībeles labo vēsti