Ziedputekšņi — dzīvības puteklīši

KAD pienāk pavasaris, sāk sanēt bites un gaisā izplatās ziedputekšņi. Alerģiskiem cilvēkiem putekšņi varbūt liekas īsta sodība, tomēr nesteigsimies tos pieskaitīt pie nepatīkamiem traucēkļiem, no kuriem ceļas vairāk ļaunuma nekā labuma. Īstenībā šie unikālie puteklīši pilda ārkārtīgi svarīgu uzdevumu, un, kaut tas varbūt izklausās pārsteidzoši, pat mūsu dzīvība savā ziņā ir atkarīga no tiem.

Kas ir ziedputekšņi? Kā paskaidrots kādā populārā enciklopēdijā, tie ir mikroskopiski graudiņi (mikrosporas), kas veidojas sēklaugu vīrišķajos orgānos. Augi ražo putekšņus, lai vairotos. Kā zināms, lai sāktu attīstīties cilvēkbērns, sievišķajai dzimumšūnai jeb olšūnai jātiek apaugļotai — jāsaplūst ar vīrišķo dzimumšūnu  jeb spermiju. Ar augiem ir līdzīgi: zieda sievišķajam orgānam (auglenīcai) ir jāsaņem no vīrišķajiem orgāniem (putekšņlapām) ziedputekšņi, lai zieds tiktu apaugļots un sāktu veidoties auglis. *

Ziedputekšņi ir tik sīciņi, ka ar neapbruņotu aci atsevišķu graudiņu nez vai izdosies ieraudzīt, turpretī mikroskopā tos var ērti aplūkot. Ja tos papēta sīkāk, atklājas, ka ikvienai augu sugai ir unikālas formas un izmēru putekšņi. Šie niecīgie graudiņi ļoti ilgi nesatrūd, tāpēc zinātnieki mēdz pētīt ziedputekšņu sastāvu grunts paraugos, lai noskaidrotu, piemēram, kādus augus cilvēki ir kultivējuši pirms daudziem gadsimtiem. Katras augu sugas ziedputekšņu neatkārtojamās īpatnības turklāt ļauj ziediem atšķirt savas sugas putekšņus no citiem.

Ziedputekšņu ceļš

Daudzu augu putekšņus izplata vējš — vējainā laikā putekšņi izkaisās no ziedkopām un čiekuriem un aizlido pa gaisu. Dažiem ūdensaugiem putekšņus pārnes arī ūdens. Apputeksnēšanās procesā, kas notiek ar vēja palīdzību, liela nozīme ir nejaušībai, tāpēc augi, kas atkarīgi no šī apputes veida, putekšņus ražo milzīgā daudzumā. * Cilvēkiem, kas cieš no siena drudža jeb polinozes, šī putekšņu pārbagātība var radīt lielas neērtības.

Vējš pietiekami labi apputeksnē daudzu sugu  kokus un graudzāles, tomēr lielai daļai ziedaugu, kas neveido blīvas audzes, ir vajadzīga efektīvāka sistēma. Kā notiek putekšņu pārnese starp šādiem augiem, kurus varbūt citu no cita šķir vairāki kilometri? Šo svarīgo pakalpojumu augiem sniedz sikspārņi, putni un kukaiņi, kas kā čakli kurjeri nogādā putekšņus no viena zieda uz otru, taču viņi to nedara gluži par baltu velti.

Ziedi piedāvā šiem apputeksnētājiem gardu nektāru, kura vilinājumam ir grūti pretoties. Kad potenciālais apputeksnētājs sniedzas iekšā ziedā, lai tiktu pie nektāra, tas neizbēgami aplīp ar putekšņiem, un, meklēdams nākamo nektāra malku, tas pārnes putekšņus uz nākamo ziedu.

Lielāko daļu augu, īpaši mērenajā joslā, apputeksnē tieši kukaiņi. Lai barotos ar nektāru un putekšņiem, tie katru dienu apmeklē neskaitāmus ziedus. * Entomoloģe Meja Berenbauma raksta: ”Iespējams, pats būtiskākais kukaiņu ieguldījums cilvēku veselībā un labklājībā ir šis darbs, ko daudzi nemaz nepamana: augu apputeksnēšana.” Piemēram, daudziem augļu kokiem svešappute ir ļoti svarīga, lai tie varētu dot bagātu ražu. Jau šis fakts vien palīdz saprast, cik liela nozīme mūsu dzīvē ir augu apputeksnēšanas procesam.

Kas piesaista strādniekus

Ziediem ne tikai jāpabaro potenciālie apputeksnētāji, bet arī jāprot tos pievilināt. Kā ziedi piesaista kukaiņus un citus putekšņu pārnesējus? Dažkārt tie piedāvā kukaiņiem ērtu vietiņu, kur pasildīties saulītē, un bieži vien ziedi ”reklamē” savu produkciju ar patīkamu izskatu un smaržu. Daudzos gadījumos ziediem ir arī savdabīgi ”ceļrāži” — spilgti plankumi vai svītriņas, kas rāda apputeksnētājam, kur meklēt nektāru.

”Reklāmas” metodes ir ļoti daudzveidīgas. Daži ziedi izdala trūdu smaku, lai pievilinātu mušas. Citi panāk apputeksnēšanu, krāpdami kukaiņus. Piemēram, bišu ofrīdu ziedi izskatās līdzīgi bitēm, un bišu tēviņi uz tiem nolaižas, noturējuši ziedus par bišu mātēm. Dažas puķes notver kukaiņus lamatās un izlaiž tikai pēc tam, kad tie izpildījuši savu pienākumu un veikuši apputeksnēšanu. ”Visā augu valstī neatrast citu jomu, kurā augu veidojumi un to darbības principi būtu tik smalki, precīzi un atjautīgi kā šajā vitāli svarīgajā lietā — ziedu apputeksnēšanā,” raksta botāniķis Melkolms Vilkinss.

Putekšņi netiktu sekmīgi pārnesti un miljoniem augu nevarētu vairoties, ja Radītājs nebūtu parūpējies, lai apputeksnētājiem tie būtu pievilcīgi. Jēzus pieminēja, cik skaisti ir radīti ziedi, teikdams: ”Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mateja 6:25, 28, 29.)

Ar apputeksnēšanas palīdzību augi vairojas un ražo sēklas un augļus, ko mēs, cilvēki, izmantojam pārtikā. Tiesa, reizēm ziedputekšņi kādam var sagādāt zināmas neērtības, tomēr mums visiem ir pamats būt pateicīgiem, ka daudzie apputeksnētāji cītīgi izplata sīciņos dzīvības puteklīšus. Šis dabiskais process, no kura lielā mērā ir atkarīgs, cik bagātas ražas mēs ievāksim, palīdz dziļāk saprast, cik apbrīnojams ir mūsu Radītāja roku darbs.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 16., 17. lpp.]

Apputeksnētāji

DIVSPĀRŅI UN VABOLES

Šo kukaiņu nopelni augu apputeksnēšanā bieži vien nepelnīti tiek atstāti bez ievērības. Ja jums garšo šokolāde, jūs varat pateikties kādām sīkām mušiņām, kas ir vienas no galvenajām kakao ziedu apputeksnētājām.

SIKSPĀRŅI UN POSUMI

Vairākus no pasaules lielākajiem kokiem, piemēram, kapokus un baobabus, apputeksnē sikspārņi. Dažu sugu augļsikspārņi mielojas ne tikai ar nektāru, bet arī ar augļiem un izplata sēklas, tā sniegdami kokiem divus pakalpojumus reizē. Austrālijā ziedus apmeklē un ar to nektāru barojas vairāku sugu posumi un citi sīki somaiņi. Putekšņi pieķeras pie šo dzīvnieciņu vilnas un kopā ar tiem nonāk uz citiem ziediem.

TAURIŅI

Šie glītie kukaiņi lielākoties pārtiek no nektāra, un barodamies tie pārnes putekšņus no zieda uz ziedu. Vairākas krāšņas orhideju sugas sekmīgi apputeksnēt spēj vienīgi naktstauriņi.

NEKTĀRPUTNIŅI UN KOLIBRI

Šie krāsainie putniņi nemitīgi šaudās no viena zieda pie otra, mielodamies ar nektāru. Putekšņi pielīp pie putnu spalvām uz pieres un krūtīm.

BITES, KAMENES UN LAPSENES

Pie bišu pūkainajiem ķermenīšiem ziedputekšņi pieķeras tikpat viegli kā putekļi pie briļļu stikliem, tāpēc bites un kamenes ir ideālas apputeksnētājas. Viena pati kamene var pārnest vienlaikus veselus 15 tūkstošus ziedputekšņu. Pateicoties kamenēm, kas 19. gadsimtā tika ievestas no Anglijas, Jaunzēlandē tagad zied un zaļo āboliņa lauki, kas ir svarīgs barības avots Jaunzēlandes lopu ganāmpulkiem.

Svarīgākais apputeksnētājs pasaulē ir medusbite. Bites parasti apmeklē vienas konkrētas sugas augus, kas attiecīgajā laikā bagātīgi zied stropa tuvumā. Pēc entomologa Kristofera O’Tūla aprēķiniem, 30 procenti visas cilvēku pārtikas tieši vai netieši ir atkarīga no apputeksnēšanas, ko veic bites. Bites apputeksnē tādus kultūraugus kā mandeļkokus, ābeles, plūmes, ķiršus, kivi un daudzus citus. Dažās zemēs lauksaimnieki maksā dravniekiem noteiktu summu par katras bišu saimes vērtīgo darbu viņu laukos un dārzos.

[Attēls 18. lpp.]

Bišu ofrīdas