Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Uz ko var cerēt trūcīgie?

Uz ko var cerēt trūcīgie?

Uz ko var cerēt trūcīgie?

CĪTĪGI strādāt, lai nopelnītu iztiku, — tas, protams, nav nekas ļauns. Bībelē pat ir sacīts: ”Nekas [cilvēkiem] nav labāk kā līksmot un priecāties.. Un, ja cilvēks ēd, dzer un rod prieku visos savos pūliņos, tad tā ir Dieva dāvana.” (Salamans Mācītājs 3:12, 13, VDP.)

Bet, kā jau iepriekš minēts, pasaules ekonomiskā sistēma bieži vien gan prasa no cilvēkiem smagu darbu, bet nenodrošina atbilstošu atlīdzību. Daudzi nekādi nespēj tikt ārā no nabadzības un ir spiesti diendienā cīnīties par izdzīvošanu. Dzīvojot šādu dzīvi, parasti ir grūti ”līksmot” un ”rast prieku savos pūliņos”. Pasaulē ir sasniegts ievērojams pārticības līmenis, bet, ja runa ir par iespēju gūt labumu no visas šīs bagātības, iespējams, pat vesela puse zemeslodes iedzīvotāju tiek atstumti malā.

Dieva attieksme pret nabadzīgajiem

Cilvēku Radītājam, Dievam Jehovam, šī situācija nav patīkama. Viņš uzlūko nabadzīgos ar līdzcietību. Bībelē ir teikts: ”[Dievs] piemin nelaimīgos, Viņš neaizmirst lūgšanas.” (Psalms 9:13.) Jehova rūpējas par trūcīgiem cilvēkiem.

Bībelē par Jehovu ir sacīts: ”Uz Tevi raugās nelaimīgais un vājais, kas pakļaujas Tavai apsardzībai, un Tu esi palīgs bārim.” (Psalms 10:14.) Pievērsiet uzmanību, ka šajā Bībeles pantā par grūtību nomāktiem cilvēkiem ir runāts nevis kā par vispārīgu grupu, bet kā par atsevišķiem indivīdiem. * Dievs uzlūko katru un interesējas par katra personiskajiem apstākļiem. Viņa acīs ikviens cilvēks ir dārgs un nav neviena, kas nebūtu viņa uzmanības vērts. Jehova aicina visus cilvēkus, vienalga, kāds ir to materiālais stāvoklis, mācīties no viņa un veidot ar viņu draudzību.

Starp daudzajām lietām, ko cilvēki var mācīties no Dieva, ir arī prasme būt iejūtīgiem un līdzcietīgiem. Jehovas liecinieki, kas cenšas dzīvot saskaņā ar to, ko Dievs māca, cits citu uzskata par vienas lielas, garīgas ģimenes locekļiem. Viņi ciena un mīl cits citu ar neviltotu kristīgu mīlestību. Kungs Jēzus Kristus saviem sekotājiem reiz teica: ”Jūs visi esat brāļi.” (Mateja 23:8.) Tāpēc visi, kas kļūst par patiesiem kristiešiem, pievienojas brāļu saimei, kurā cilvēki netiek šķiroti pēc mantiskā stāvokļa. Šīs brāļu saimes locekļi rūpējas cits par citu un atbalsta cits citu grūtībās.

Principi, pēc kuriem Bībele māca dzīvot, var atvieglot nabadzības nastu. Piemēram, no Bībeles var redzēt, ka Dievs nosoda organisma piesārņošanu ar kaitīgām vielām — teiksim, smēķēšanu —, kā arī pārmērīgu alkohola lietošanu. (Salamana Pamācības 20:1; 2. Korintiešiem 7:1.) Ja cilvēks atturas no šādiem kaitīgiem ieradumiem, viņš neizšķiež tiem savus līdzekļus. Viņš arī pasargā sevi no slimībām, ko izraisa smēķēšana un alkohols, un viņam nav jātērē nauda šo slimību ārstēšanai. Bībele māca arī nebūt materiālistiski noskaņotiem un alkatīgiem. (Marka 4:19; Efeziešiem 5:3.) Tas, kurš ciena Bībeles viedokli šajā jautājumā, nespēlē azartspēles, kas aprij daudzu cilvēku līdzekļus.

Bībelē atrodamie praktiskie principi palīdz ikdienas dzīvē, un tie ir noderīgi visiem, arī tiem, kas dzīvo lielā trūkumā. Aplūkosim piemēru, kas to ilustrē.

Kādā valstī ar augstu bezdarba līmeni kādas fabrikas strādniece, riskēdama zaudēt darbu, lūdza savam priekšniekam ļaut viņai beigt darbu ātrāk, lai viņa varētu tikt uz kristiešu draudzes sapulcēm. Priekšnieks būtu varējis strādnieci atlaist, bet, par pārsteigumu gan viņai pašai, gan citiem strādniekiem, viņš labprāt piekrita izpildīt šo lūgumu. Priekšnieks sacīja, ka vēlas, lai viņa strādātu fabrikā arī turpmāk, un uzslavēja viņu, nosaukdams par priekšzīmīgu strādnieci. Kāpēc iznākums bija tik labs?

Tā kā šī sieviete bija Jehovas lieciniece, viņa centās dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem. Gribēdama ”visās.. lietās godīgi dzīvot”, viņa nemeloja un nezaga, tāpēc viņa bija izpelnījusies godīga cilvēka reputāciju. (Ebrejiem 13:18.) Viņa klausīja Dieva iedvesmotajam padomam, kas lasāms Kolosiešiem 3:22, 23, un darīja savu darbu ”no sirds”. Tas nozīmē, ka viņa ievēroja darba devēja norādījumus un pēc labākās sirdsapziņas strādāja visu darba dienu, neizniekodama laiku, par kuru viņa saņēma algu.

Tiesa, mēs dzīvojam pasaulē, kuras ekonomiskajā sistēmā dominē savtīgums un dzīšanās pēc peļņas, un arī tiem, kas dziļi ciena Bībeles principus, iespējams, ir smagi jānopūlas, lai sagādātu pašu nepieciešamāko — iztiku, apģērbu un pajumti. Taču šādiem cilvēkiem ir tīra sirdsapziņa Radītāja priekšā, un viņi ar paļāvību var gaidīt labāku nākotni, ko ir apsolījis Jehova, ”cerības devējs Dievs”. (Romiešiem 15:13.)

Kad nabadzība būs pilnībā novērsta

No Bībeles, Dieva iedvesmotajiem Rakstiem, var redzēt, cik stingri Jehova nosoda tos, kas apspiež trūcīgos un veicina negodīgu izturēšanos pret tiem. Bībelē ir rakstīts: ”Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības.. cietējiem, izmantojot atraitnes un izvazājot bāreņu mantu!” (Jesajas 10:1, 2.) Vienalga, vai viņi tīšuprāt ignorē trūcīgo vajadzības vai arī dara to savas nezināšanas dēļ, tie, kas kontrolē mūsdienu sabiedrības ekonomiskos procesus, pieder pie negodīgas sistēmas, kuru Visvarenais Dievs grasās likvidēt.

Pravietis Jesaja šādiem apspiedējiem jautā: ”Ko jūs darīsit piemeklēšanas dienā un sagaidāmajā lielajā vētrā, kas jau tuvojas no tālienes?” (Jesajas 10:3.) Jehova pieliks punktu viņu darbībai, iznīcinādams netaisno sistēmu, kuru viņi cenšas saglabāt.

Taču Dievs ir nodomājis ne tikai vērsties pret apspiedējiem, bet paveikt arī kaut ko daudz iespaidīgāku. Viņš taisnprātīgiem cilvēkiem dos iespēju dzīvot sabiedrībā, kurā vairs nebūs netaisnības. Ar īpašas valdības starpniecību viņš parūpēsies, lai visi varētu dzīvot patīkamu, jēgpilnu dzīvi, ko neaptumšos nabadzība. Tad cilvēkiem vairs nevajadzēs lielu mantojumu, izdevīgus sakarus vai apsviedību biznesā, lai viņi varētu būt pārtikuši. Bet kā var zināt, ka tādas pārmaiņas tiešām notiks?

Jēzus Kristus, ko Jehova ir iecēlis valdīt pār cilvēci, runādams par šo brīnišķīgo nākotni, lietoja vārdu, kas Bībelē ir pārtulkots ar vārdiem ”jaunā pasaule”. (Mateja 19:28.) Šajā vārdā ietverta doma par atjaunošanu, par jaunas dzīves sākumu cilvēkiem. Ar to Jēzus uzsvēra, ka Jehova, mūsu mīlošais Radītājs, taisnīgiem cilvēkiem nodrošinās iespēju dzīvot tādu dzīvi, kas ir saskaņā ar viņa gribu. Tad uz visiem laikiem tiks likvidēts ekonomisko problēmu slogs, kas šobrīd nospiež lielu daļu cilvēku, turklāt tā būs tikai viena no daudzajām svētībām, ko cilvēki saņems.

Bībelē par Jēzus Kristus valdīšanu pravietiski sacīts: ”Jo viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Psalms 72:12—14.)

Šāda brīnišķīga nākotne var būt ikvienam no mums. Taču, lai varētu dzīvot Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē, mums vispirms ir jāuzzina un pēc tam arī jāpilda viņa griba. Apgūstiet zināšanas no Bībeles, Dieva Svētajiem Rakstiem, un pieņemiet gudrus lēmumus, balstoties uz tām. Nevienam, kas cer uz tiem lieliskajiem nākotnes apstākļiem, kurus Dievs ir solījis, nebūs jāpiedzīvo vilšanās. Bībelē ir uzsvērts: ”Nabagais nav aizmirsts uz mūžiem, nedz arī ir zudusi uz laiku laikiem apbēdināto cerība.” (Psalms 9:19.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 6. rk. Dieva rūpes par cilvēkiem, ko nomāc bēdas un grūtības, ir izceltas arī daudzos citos Bībeles pantos, piemēram, 35. psalma 10. pantā un 113. psalma 7. pantā.

[Izceltais teksts 9. lpp.]

Visiem tiek piedāvāta iespēja pieredzēt brīnišķīgu nākotni

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

Vai man pārcelties uz valsti, kur apstākļi ir labāki?

Bībelē nav noteikts, kur cilvēkiem jādzīvo un jāstrādā. Tomēr Bībeles principi palīdz katrā konkrētā situācijā izlemt, vai ir vēlams materiālu apsvērumu dēļ doties uz ārzemēm. Aplūkosim dažus jautājumus, kurus būtu labi sev uzdot, un Bībeles principus, kurus vērts pārdomāt saistībā ar tiem.

1. Vai manu vēlmi doties uz ārzemēm nav iespaidojušas nepamatotas baumas? Salamana Pamācībās 14:15 teikts: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” Kāds vīrietis no Austrumeiropas, kurš pirms kāda laika pārcēlies uz bagātu valsti, saka: ”Biju dzirdējis, ka nauda te gandrīz vai augot kokos. Pagaidām man vēl nav izdevies atrast tos kokus.”

2. Vai man ir līdzsvarots priekšstats par savas ģimenes vajadzībām? Vai es nejaucu vajadzības ar nereālistiskām vēlmēm? Ģimenes galvam ir jārūpējas par sievas un bērnu materiālajām vajadzībām. (1. Timotejam 5:8.) Taču tēvs Dieva priekšā ir atbildīgs arī par savu bērnu morālo un garīgo audzināšanu. (5. Mozus 6:6, 7; Efeziešiem 6:4.) Materiālā ziņā tēvs varbūt varētu apgādāt ģimeni labāk, ja viņš dotos peļņā uz ārzemēm. Bet, ja viņš būs projām nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem ilgi, viņš nevarēs bērniem sniegt morālo un garīgo audzināšanu, kas tiem tik ļoti ir vajadzīga.

3. Vai es apzinos, ka tad, ja dzīvesbiedri ilgstoši dzīvo šķirti, kā vienam, tā otram var rasties kārdinājums pārkāpt laulību? Bībelē vīram un sievai ir ieteikts ņemt vērā vienam otra seksuālās vajadzības. (1. Korintiešiem 7:5.)

4. Vai es saprotu, ka, iebraucot vai uzturoties kādā valstī nelegāli, varu nonākt nopietnā konfliktā ar likumu? Patiesiem kristiešiem ir jāklausa valsts likumiem. (Romiešiem 13:1—7.)

[Attēli 8., 9. lpp.]

Bībeles principi ir noderīgi gan pārtikušiem, gan trūcīgiem cilvēkiem

[Norāde par attēla autortiesībām 7. lpp.]

Augšā: © Trygve Bolstad/Panos Pictures