Kā mūs var ietekmēt dzīšanās pēc naudas?

PASAULĒ, kurā vairāk nekā 850 miljoniem cilvēku nepietiek, ko ēst, varbūt ir grūti iedomāties, ka dažiem rodas problēmas, jo viņiem mantas un naudas ir par daudz. Bet vai jūs ievērojāt, ka Bībeles pantos, kas citēti iepriekšējā rakstā, bija nosodīta nevis nauda vai bagātība, bet gan mantas kārība un dzīšanās pēc bagātības? Kas notiek, ja nauda un lietas, ko var nopirkt par naudu, kļūst par galveno cilvēka dzīvē? Vispirms padomāsim, kā tas ietekmē bērnus.

Kas notiek ar bērniem

Saskaņā ar kādu aprēķinu, Amerikas Savienotajās Valstīs gada laikā bērns caurmērā redz 40 tūkstošus televīzijas reklāmas klipu. Pieskaitiet vēl klāt videospēles, dārgu mūzikas aparatūru, datorprogrammas, firmas drēbes un citas lietas, ko bērni redz veikalos un draugu mājās, un tad pamēģiniet iztēloties visus tos neskaitāmos lūgumus, ar kuriem bērni apber savus vecākus. Daži vecāki cenšas izdabāt visām bērnu vēlmēm. Kas viņus uz to mudina?

Reizēm vecāki, kuriem pašiem bērnībā materiālie apstākļi nav bijuši spoži, par katru cenu grib nodrošināt, lai viņu bērniem nekā netrūktu. Citi vecāki savukārt baidās, ka bērni viņus vairs nemīlēs, ja viņi tiem atteiks kārotās lietas. ”Viņi grib būt savu bērnu labākie draugi un sagādāt bērniem prieku,” teica kādas vecāku atbalsta grupas līdzdibinātāja Boulderā (ASV). Daži vecāki, kas daudz laika pavada darbā un tāpēc reti ir kopā ar savām atvasēm, mēģina ar dārgām dāvanām kompensēt savu prombūtni. Var gadīties arī tā, ka vecāki ir gatavi nopirkt bērnam prasīto, jo pēc garas un nogurdinošas  darba nedēļas viņi nejūtas spējīgi tikt galā ar konfliktu, kas neizbēgami izceļas, ja viņi saka: ”Nē, es to nepirkšu.”

Bet vai vecāki, kas bērniem neko neatsaka, palīdz saviem bērniem vai kaitē tiem? Pieredze rāda, ka bērni, kurus māte un tēvs lutina, parasti nemīl savus vecākus stiprāk, drīzāk gan otrādi — izlutināti bērni bieži mēdz būt nepateicīgi. Viņi nejūtas pateicīgi pat par tām dāvanām, kuras paši neatlaidīgi ir lūguši. Kādas skolas direktore izteicās: ”Cik es esmu novērojusi, ja bērni tūlīt dabū visu, ko viņi prasa, jau pēc pāris nedēļām kārotā manta bieži vien ir aizmesta projām.”

Kas notiek, kad izlutinātie bērni izaug lieli? Kā bija stāstīts žurnālā Newsweek, daudzi no viņiem ”neprot tikt galā ar vilšanos, ko dzīvē ik pa laikam nākas pieredzēt”. Tā kā viņi nav iemācījušies cītīgi pūlēties, lai kaut ko dabūtu vai sasniegtu, daudzi no viņiem piedzīvo neveiksmi skolā, darbā un laulībā un, nespēdami nostāties uz savām kājām, paliek finansiāli atkarīgi no vecākiem. Viņiem mēdz būt arī paaugstināta nosliece uz nomāktību un nervozitāti.

Tātad, lai gan vecāki ir centušies dot saviem bērniem visu, izlutinātiem bērniem galu galā tomēr kaut kā trūkst. Viņiem trūkst cieņas pret smagu darbu, patiesas savas vērtības apziņas un spējas justies iekšēji bagātiem. Psihoterapeite Džesija O’Nīla brīdina: ”Mācīdami saviem bērniem, ka viņi uzreiz var dabūt visu, ko vien vēlas, jūs liekat pamatu tam, lai viņi visu mūžu būtu nelaimīgi.”

Kas notiek ar pieaugušajiem?

Žurnālā Psychology Today par laulātiem pāriem bija rakstīts: ”Vienalga, cik ilgi jūs jau esat kopā un cik daudz naudas jums ir, kad jūs nākamreiz strīdēsieties, nesaskaņu iemesls, visticamāk, būs nauda.” Žurnālā bija arī atzīmēts, ka ”pēc tā, cik veiksmīgi pāris risina naudas dēļ radušās domstarpības un grūtības, var spriest, cik veiksmīgas — vai neveiksmīgas — ilgtermiņā būs viņu attiecības”. Ja vīrs un sieva piešķir naudai un mantai pārāk lielu nozīmi, viņi apdraud savu laulību. Tiek lēsts, ka 90 procentos šķiršanās gadījumu būtisks faktors ir strīdi par naudu.

Pat tad, ja laulība neizirst, vīra un sievas attiecības cieš, ja dzīves centrā ir nauda un manta. Piemēram, ja laulātais pāris ir iekļuvis parādos, vīrs un sieva varbūt kļūst viegli aizkaitināmi un vaino viens otru finansiālajās grūtībās. Reizēm dzīvesbiedri tik daudz uzmanības pievērš mantām, kas viņiem pieder, ka tikpat kā neveltī laiku viens otram. Ja viens no viņiem izdara dārgu  pirkumu un slēpj to no otra, laulātā pāra attiecībās iezogas slepenība, vainas apziņa un uzticības trūkums, un tas viss grauj viņu attiecības.

Daži cilvēki — gan precēti, gan neprecēti — vārda tiešā nozīmē ir upurējuši savu dzīvību uz materiālisma altāra. Piemēram, Dienvidāfrikā, pieņemoties spēkā tendencēm, kas spiež cilvēkus pielāgoties rietumu pasaules materiālistiskajām vērtībām, daži šī spiediena ietekmē ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību. ASV kāds vīrietis, kuram bija radušās finansiālas problēmas, acīmredzot tieši šī iemesla dēļ nogalināja savu sievu un divpadsmitgadīgo dēlu un pēc tam izdarīja pašnāvību.

Protams, ja kāds dzenas pēc bagātības, tas nenozīmē, ka viņš tāpēc uzreiz zaudēs dzīvību. Tomēr tie, kas pārmērīgi aizrāvušies ar naudas pelnīšanu un mantas krāšanu, daudz ko dzīvē palaiž garām. Turklāt bieži cieš arī viņu dzīves kvalitāte, jo stress darbā un raizes par finansiāliem jautājumiem var izraisīt panikas lēkmes, bezmiegu, hroniskas galvassāpes, čūlas un citas veselības problēmas, kas var saīsināt mūžu. Pat ja cilvēks attopas un saprot, ka viņam jāpārvērtē savas prioritātes, varbūt jau ir par vēlu — varbūt dzīvesbiedrs viņam vairs neuzticas, bērniem jau ir radušās emocionālas problēmas, un viņa paša veselība ir sabojāta. Iespējams, kaut ko vēl var labot, bet tas noteikti prasīs milzu pūles. Tie, kas dzīvo šādu dzīvi, tiešām ”paši sev nodara daudz sāpju”. (1. Timotejam 6:10.)

Ko mēs gribam?

Vairākums cilvēku vēlas laimīgu ģimeni, labu veselību, labu darbu un pietiekami daudz naudas, lai varētu dzīvot bez rūpēm. Lai sasniegtu visus šos četrus mērķus, ir vajadzīga līdzsvarotība, un tad, ja nauda kļūst par pašu galveno, līdzsvars tiek izjaukts. Daudziem, kas padevušies materiālisma vilinājumam, atgriešanās pie līdzsvarotāka dzīvesveida, iespējams, nozīmētu piekrist strādāt sliktāk apmaksātu darbu, pārcelties uz pieticīgāku mājokli, atteikties no greznas automašīnas un samierināties ar zemāku sociālo statusu. Cik liela daļa no šādiem cilvēkiem ir ar mieru upurēt materiālas vērtības citu, augstāku vērtību vārdā? ”Es zinu, ka man visas tās mantas īstenībā nemaz nevajag,” atzina kāda sieviete, ”bet ir tik grūti no tām atteikties!” Citi varbūt arī gribētu dzīvot pieticīgāk, bet viņi gaida, kad citi rādīs priekšzīmi.

Katram no mums būtu labi pajautāt sev: bet kā ir ar mani? Tas ir lieliski, ja mēs esam izveidojuši līdzsvarotu skatījumu uz naudu un neļaujam tai ieņemt dzīvē nesamērīgi lielu vietu. Bet ja nu mēs patlaban steidzamies ātrāk izskriet cauri šim rakstam, jo, lai uzturētu savu dzīves līmeni, esam tik aizņemti, ka pastāvīgi izjūtam laika trūkumu? Mūsdienās ne mazums cilvēku jūt vajadzību samazināt savas materiālās  prasības, lai uzlabotu fizisko veselību un emocionālo labklājību. Tādā situācijā ir nepieciešama izšķirīga rīcība, lai neļautu materiālismam postīt pašam savu un savas ģimenes dzīvi. Šajā lappusē doti daži ieteikumi, kas var noderēt tiem, kuri grib vienkāršot savu dzīvi.

Līdzsvarots viedoklis par materiālām vērtībām nāk par labu visiem ģimenes locekļiem, un tas sekmē viņu fizisko un emocionālo labklājību. Taču kristiešiem ir vēl kāds papildu iemesls, kāpēc viņi cenšas saglabāt līdzsvarotu attieksmi pret naudu, — viņi nevēlas, lai manta kļūtu par šķērsli viņu attiecībām ar Dievu. Kā materiālisms apdraud šīs attiecības, un ko var darīt, lai nepadotos tā ietekmei? Par šiem jautājumiem ir runa nākamajā rakstā.

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Izlutināti bērni mēdz būt nepateicīgi, un kārotās lietas bieži vien drīz tiek izmestas

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Daži ieteikumi, kā vienkāršot dzīvi

Ja ģimene nolemj, ka turpmāk grib dzīvot pieticīgāk, ir vajadzīga apņēmība un rūpīga plānošana. Šeit minēti daži ieteikumi, kas vairākām ģimenēm ir palīdzējuši vienkāršot dzīvi.

▪ NOVĒRTĒJIET SITUĀCIJU. Ko jūs turpmāk varētu vairs nepirkt un no kādām mantām varētu atbrīvoties? Varbūt pārtraukt pasūtīt kādus žurnālus? Nepirkt mūzikas ierakstus? Iztikt bez liekiem automašīnas aksesuāriem?

▪ IZMĒĢINIET PIETICĪGĀKU DZĪVESVEIDU. Ja jūs šaubāties, vai jūsu ģimenei pārmaiņas nāks par labu, pamēģiniet dzīvot pieticīgāk tikai kādu noteiktu laiku, teiksim, pusgadu vai gadu. Pārliecinieties paši, vai viss tas laiks un pūles, ko jūs iepriekš veltījāt naudai un mantām, darīja jūs laimīgākus vai, gluži pretēji, nelaimīgākus.

▪ PĀRRUNĀJOT, KĀ ĢIMENE VARĒTU DZĪVOT VIENKĀRŠĀK, IESAISTIET SARUNĀS ARĪ BĒRNUS. Ja bērniem ļaus piedalīties šī jautājuma apspriešanā, viņi labprātāk atbalstīs izmaiņas un jums būs vieglāk paskaidrot, kāpēc jūs viņiem kaut ko atsakāt.

▪ APDOMĀJIET, VAI NAV IESPĒJAMS DOT BĒRNIEM KABATAS NAUDU. Vienalga, vai bērni nolems krāt naudu kādai kārotai lietai vai izdomās tomēr to nepirkt, viņi varēs mācīties būt pacietīgi un pienācīgi novērtēt to, kas viņiem ir. Turklāt viņi arī mācīsies pieņemt lēmumus.

▪ MĀCIETIES TAUPĪT. Iepērkoties izvēlieties preces par izdevīgām cenām. Izveidojiet ģimenes budžetu. Ja iespējams, brauciet automašīnā pa vairākiem kopā. Bez vajadzības nedarbiniet elektroierīces. Varbūt jūs varat ņemt grāmatas no bibliotēkas, nevis pirkt tās veikalā.

▪ LIETDERĪGI IZMANTOJIET LAIKU. Paturiet prātā, ka jūsu mērķis ir nevis vienkārši samazināt mantu daudzumu, bet izbrīvēt laiku, lai veltītu to kaut kam svarīgākam par mantu, piemēram, tuviem cilvēkiem. Vai jūs to darāt?

[Attēls 6. lpp.]

Dzīšanās pēc naudas var radīt nesaskaņas laulībā