Bībeles viedoklis

Ko nozīmē līdzsvaroti raudzīties uz naudu?

BĪBELĒ ir atzīts, ka nauda sniedz ”pavēni”. (Salamans Mācītājs 7:12.) Tā kā nauda dod iespēju nopirkt pārtiku un drēbes un samaksāt par mājokli, tā savā ziņā pasargā no nabadzības radītajām grūtībām. Ja runa ir par materiāliem labumiem, ļoti daudz ko var nopirkt par naudu, tāpēc Salamana Mācītāja 10:19 teikts, ka ”nauda sagādā visu” (VDP).

Bībele mūs mudina cītīgi strādāt, lai mēs varētu apgādāt paši sevi un savu ģimeni. (1. Timotejam 5:8.) Čakls un godīgs darbs cilvēkiem pamatoti sniedz gandarījumu, savas vērtības apziņu un drošības sajūtu. Bībelē ir sacīts: ”Nekas tiem nav labāk kā līksmot un priecāties, kamēr tie dzīvi. Un, ja cilvēks ēd, dzer un rod prieku visos savos pūliņos, tad tā ir Dieva dāvana.” (Salamans Mācītājs 3:12, 13, VDP.)

Turklāt cītīgs darbs dod iespēju būt devīgiem materiālā ziņā. ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt,” teica Jēzus. (Apustuļu darbi 20:35.) Mēs pieredzam laimi, kas ir gūstama dodot, ja priecīgu prātu izmantojam savus līdzekļus, piemēram, lai palīdzētu ticības biedriem un citiem cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, vai lai nopirktu dāvanu mīļam cilvēkam. (2. Korintiešiem 9:7; 1. Timotejam 6:17—19.)

Jēzus savus sekotājus mudināja būt devīgiem nevis tikai kādu retu reizi, bet pastāvīgi, diendienā. ”Dodiet,” viņš sacīja, lietodams vārda formu, kas izsaka ilgstošu, nevis vienreizēju darbību. (Lūkas 6:38.) Ļoti svarīgi ir devīgi atbalstīt arī Dieva Valstības intereses. (Salamana Pamācības 3:9.) Tā mēs varam ”darīt” sev par draugiem Jehovu un viņa Dēlu. (Lūkas 16:9.)

 Sargāsimies no mantkārības

Savtīgi cilvēki nemēdz būt dāsni un, ja viņi arī kādam kaut ko dod, tad parasti dara to paši sava labuma dēļ. Šāda skopuma cēlonis bieži ir mantkārība, taču dzīšanās pēc mantas nesagādā cerēto prieku. ”Visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju,” rakstīts 1. Timotejam 6:10. Bet kāpēc mantkārība nenes laimi un pat nodara sāpes?

Viens no iemesliem ir tas, ka alkatīga cilvēka kāre pēc naudas un mantas nav remdināma. ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas,” teikts Salamana Mācītāja 5:9. Tāpēc naudaskārs cilvēks ”pats sev nodara daudz sāpju”, jo nekad nejūtas īsti apmierināts. Turklāt mantkārība bojā attiecības ar citiem cilvēkiem, padara nelaimīgu ģimenes dzīvi un pat traucē vienkārši atpūsties. ”Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz, vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.” (Salamans Mācītājs 5:11.) Pats galvenais — ja cilvēks dzenas pēc bagātības, viņš izpelnās Dieva nelabvēlību. (Ījaba 31:24, 28.)

Gan Bībelē, gan laicīgos vēstures avotos aprakstīti daudzi gadījumi, kad cilvēki naudas dēļ ir zaguši, sprieduši netaisnu tiesu, iesaistījušies prostitūcijā, slepkavojuši, nodevuši un melojuši. (Jozuas 7:1, 20—26; Mihas 3:11; Marka 14:10, 11; Jāņa 12:6.) Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš reiz satika kādu ļoti bagātu jaunekli un aicināja to sekot viņam. Diemžēl jaunais cilvēks nepieņēma šo brīnišķīgo uzaicinājumu, jo negribēja atteikties no savas bagātības. Jēzus, to redzēdams, izsaucās: ”Cik grūti tiem, kam daudz mantas, iekļūt Dieva valstībā!” (Lūkas 18:23, 24.)

Pašreizējās ”pastarajās” jeb pēdējās dienās kristiešiem ir jābūt sevišķi modriem, jo cilvēki kopumā ir ”mantas kārīgi”, kā tas Bībelē jau bija pravietots. (2. Timotejam 3:1, 2.) Taču patiesus kristiešus, kas saglabā skaidru apziņu, cik svarīgi ir apmierināt ne tikai materiālās, bet arī garīgās vajadzības, neaizrauj līdzi pasaules alkatības un materiālisma straume, jo viņiem ir kaut kas nesalīdzināmi vērtīgāks par naudu.

Kaut kas labāks par naudu

Ķēniņš Salamans, kurš rakstīja par ”naudas pavēni”, pieminēja arī ”gudrības pavēni” un uzsvēra, ka ”gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir”. (Salamans Mācītājs 7:12.) Ko viņš ar to gribēja teikt? Salamans runāja par to gudrību, kuras pamatā ir precīzas zināšanas no Dieva Rakstiem un patiesa dievbijība. Šī gudrība, kas ir daudz pārāka par naudu, var pasargāt cilvēku no daudzām nelaimēm un pat no priekšlaicīgas nāves. Ja cilvēkam ir šāda gudrība, tā ir kā dižens vainags, kas viņam nes godu un cieņu. (Salamana Pamācības 2:10—22; 4:5—9.) Turklāt tā palīdz iegūt Dieva labvēlību, tāpēc tā Bībelē ir saukta par ”dzīvības koku”. (Salamana Pamācības 3:18.)

Šī gudrība ir brīvi pieejama ikvienam, kurš patiešām vēlas to iegūt un ir gatavs pūlēties, lai pie tās tiktu. ”Mans dēls, ja tu.. ar lielu neatlaidību sauktu pēc [gudrības] un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu. Jo tas Kungs piešķir zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Salamana Pamācības 2:1—6.)

Tā kā gudrība, kas nāk no Dieva, patiesu kristiešu acīs ir daudz vērtīgāka par naudu, viņi var izjust tādu mieru, laimi un drošību, kādu naudaskāri cilvēki nekādi nevar sasniegt. Ebrejiem 13:5 ir sacīts: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo [Dievs] pats ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”” Nauda tādu drošību nekad nevar dot.

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Kādā ziņā nauda sniedz ”pavēni”? (Salamans Mācītājs 7:12.)

▪ Kāpēc gudrība, kas nāk no Dieva, ir pārāka par naudu? (Salamana Pamācības 2:10—22; 3:13—18.)

▪ Kāpēc ir jāsargās no mantkārības? (Marka 10:23, 25; Lūkas 18:23, 24; 1. Timotejam 6:9, 10.)