Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Haizivju līcis — zemūdens brīnumu valstība

Haizivju līcis — zemūdens brīnumu valstība

Haizivju līcis — zemūdens brīnumu valstība

NO MŪSU KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

PLAŠAIS un samērā seklais Haizivju līcis (jeb Šārku līcis) atrodas pašos Austrālijas rietumos kādus 650 kilometrus uz ziemeļiem no Pērtas. 1629. gadā holandiešu kapteinis Fransuā Pelsārts, kas kuģoja gar šo neauglīgo piekrasti, sūrojās, ka tas esot ”tuksnesīgs, nolādēts krasts, kur nav ne zāles, ne kāda cita zaļuma”. Ceļotāji, kas te ieradās pēc viņa, savus iespaidus par apkārtni ir iemūžinājuši tādos vietējo ielīču nosaukumos kā Hopeless (Bezcerīgais), Useless (Nederīgais) un Disappointment (Vilšanās).

Taču mūsdienās ik gadus Haizivju līci apmeklē vairāk nekā 120 tūkstoši tūristu. Dabas brīnumi, kas vilina cilvēkus uz šo tālo nostūri, ir tik ievērojami, ka 1991. gadā tas tika iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā. *

Pļavas, kur kūsā dzīvība

Ja Pelsārts būtu palūkojies zem ūdens, viņš būtu ieraudzījis zaļās pļavas, par kuru trūkumu viņš sūdzējās, jo Haizivju līcī ir atrodamas pasaulē lielākās un daudzveidīgākās jūraszāļu audzes, kuru kopējā platība pārsniedz 4000 kvadrātkilometru. Vūramelas jūraszāļu sēklis vien stiepjas ap 130 kilometru garumā Haizivju līča austrumu atzarā.

Jūraszāles ir zemūdens ziedaugi, un to leknajās audzēs barību un patvērumu atrod neskaitāmas dzīvas radības. Tur mudžēt mudž gan garneļu kāpuri, gan sīkas zivtiņas un bezgalīgs pulks citu jūras iemītnieku. Jūraszāles nodrošina ar barību arī aptuveni 10 tūkstošus dugongu. Šie miermīlīgie un ziņkārīgie jūras zīdītāji, kas sver kādus 400 kilogramus, nesteidzīgi ganās plašajās zemūdens pļavās, pulcēdamies pat vairāk nekā pa 100 īpatņiem vienā barā. Austrālijas ziemeļu daļas piekrastē no Haizivju līča rietumos līdz Mortona līcim austrumos šobrīd, iespējams, mājo lielākā daļa no visiem pasaules dugongiem. *

Līcis ne velti ir nosaukts par Haizivju līci — te lielā skaitā sastopamas vairāk nekā desmit sugu haizivis. Līča ūdeņos var ieraudzīt gan bīstamās plēsoņas tīģerhaizivis, gan gigantiskās, bet nekaitīgās vaļhaizivis, kas ir lielākās zivis pasaulē. Turpat blakus haizivīm mājo arī delfīni, atspēkodami izplatīto uzskatu, ka vietā, kur dzīvo delfīni, haizivis nemēdz būt. Zinātnieki ir izpētījuši, ka aptuveni 70 procentiem vietējo delfīnu ir haizivju atstātas rētas. Līča bagātajā dzīvnieku valstī ietilpst arī tūkstošiem kuprvaļu, kas ikgadējās migrācijas laikā te iegriežas atpūsties pa ceļam uz dienvidiem, un jūras bruņrupuči, kas katru gadu līdzīgā skaitā ierodas dēt olas smilšainajās piekrastēs.

Kas tie par akmeņiem?

Pretstatā citām Haizivju līča daļām Hemlinpūla pašā līča dienvidu galā izskatās tukša un nedzīva. Straujās iztvaikošanas dēļ seklie un remdenie Hemlinpūlas ūdeņi ir divreiz sāļāki par normālu jūras ūdeni. Ūdensmalā rindojas necili, pelēki bluķi, kas pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc visparastākajiem akmeņiem. Taču sīkāka izpēte atklāj, ka īstenībā tie ir stromatolīti — veidojumi, kurus radījušas vienšūnas organismu kolonijas. Vienā virsmas kvadrātmetrā ietilpst ap trim miljardiem šo mikroskopisko organismu, kurus sauc par cianobaktērijām (agrāk sauktas arī par zilaļģēm).

Sajaucot lipīgas gļotas ar materiāliem, kas iegūti no jūras ūdens, cianobaktērijas veido cementu, ar kuru tās aizvien jaunos slāņos pārklāj savu akmenim līdzīgo mājvietu. Šis process ir ārkārtīgi lēns. Stromatolīts, kas sasniedzis 30 centimetru augstumu, varbūt ir jau gandrīz tūkstoš gadu vecs.

Hemlinpūlā stromatolītu ir tik daudz un tie ir tik daudzveidīgi kā nekur citur pasaules ūdeņos. Turklāt šis ir viens no pēdējiem stromatolītus veidojošo cianobaktēriju patvērumiem, kas vēl palicis pasaulē.

Haizivju līča ”zvaigznes”

Tūristus Haizivju līcī visvairāk piesaista Mankimaijas delfīni. Mankimaija ir piekrastes rajons Denhema pussalā, un tā ir viena no tām nedaudzajām vietām pasaulē, kur savvaļas delfīni regulāri tuvojas krastam, lai kontaktētos ar cilvēkiem. Neviens precīzi nezina, kā delfīniem ir izveidojies šis paradums.

Daži stāsta, ka pagājušā gadsimta 50. gados delfīni šajā apkaimē ķēruši zivis, iedzīdami tās seklajos piekrastes ūdeņos, — tas ir medību paņēmiens, ko delfīni te lieto vēl šodien. Iespējams, cilvēki izmantoja izdevību un sāka delfīnus barot, lai ar tiem iedraudzētos. 1964. gadā kāda vietējā zvejniece pie Mankimaijas pameta zivi vientuļam delfīnam, kas meta lokus ap viņas laivu. Delfīns, kuru cilvēki iesauca par Čārliju, nākamajā vakarā atpeldēja atkal un paņēma zivi sievietei tieši no rokas. Drīz Čārlijam pievienojās arī citi delfīni.

Kopš tā laika jau trīs delfīnu paaudzes ir sagādājušas milzu prieku miljoniem apmeklētāju. Arī biologi ir sajūsmā par Mankimaijas delfīniem. Šos delfīnus ir pētījuši vairāk nekā 100 biologi no dažādām valstīm, tā ka tie ir kļuvuši par visvairāk pētītajiem delfīniem pasaulē.

Tagad delfīni apciemo Mankimaijas pludmali gandrīz katru rītu un parasti atved līdzi arī mazuļus. Ļaužu pūlis ar nepacietību gaida tos atpeldam, bet gods uzcienāt delfīnus tiek tikai dažiem, jo parka uzraugi negrib pieļaut, ka dzīvnieki kļūtu atkarīgi no cilvēku pasniegtās barības. Tomēr apskatīt delfīnus un papriecāties par tiem var visi klātesošie. Kāda sieviete, kas bija ieradusies pie Mankimaijas delfīniem, saviļņota izsaucās: ”Kaut cilvēki varētu tā draudzēties ar visām dzīvajām radībām uz zemes!”

Kā var redzēt no Bībeles, šādas ilgas saskan ar Dieva sākotnējo nodomu, lai cilvēki sadzīvotu mierā ar dzīvniekiem un valdītu pār tiem. (1. Mozus 1:28.) Grēka dēļ pagaidām tā vēl nenotiek, taču ikvienam dzīvnieku mīļotājam noteikti būs patīkami uzzināt, ka Dieva sākotnējais nodoms galu galā tiks īstenots, kad pār zemi valdīs Dieva Valstība — debesu valdība, kuras ķēniņš ir Jēzus Kristus. (Mateja 6:9, 10; Atklāsmes 11:15.)

Valdot Dieva Valstībai, visa zeme būs pilna dabas krāšņuma, veselības un dzīvības. Šī brīnišķīgā nākotne vairs nav aiz kalniem, un tad tādas vietas kā Haizivju līcis, ļoti iespējams, varēs piedāvāt cilvēkiem vēl aizraujošākus piedzīvojumus nekā tagad. (Psalms 145:16; Jesajas 11:6—9.)

[Zemsvītras piezīmes]

^ 4. rk. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) iekļauj savā Pasaules mantojuma sarakstā dabas un kultūras objektus, kuriem ir izcila vērtība.

^ 7. rk. Dugongi ir radniecīgi lamantīniem, tomēr tās ir divas dažādas sugas. Lamantīniem ir noapaļota lāpstveida aste, turpretī dugongiem aste ir iešķelta līdzīgi kā delfīniem.

[Karte 15. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

AUSTRĀLIJA

HAIZIVJU LĪCIS

[Attēls 16., 17. lpp.]

Mankimaijas pludmale no putna lidojuma

[Attēls 16., 17. lpp.]

Miermīlīgais dugongs

[Norāde par autortiesībām]

© GBRMPA

[Attēls 16., 17. lpp.]

Stromatolītus būvē miljardiem mikroskopisku organismu

[Attēls 17. lpp.]

Mankimaijas pludmali regulāri apciemo savvaļas delfīni

[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

© GBRMPA; satelītkarte: Jeff Schmaltz, MODIS Rapid Response Team, NASA/GSFC

[Norāde par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Visi attēli, izņemot dugongu: courtesy Tourism Western Australia