Kas notiek pasaulē
Kas notiek pasaulē
▪ ”Amerikā braukšana reibumā ir viens no tiem noziegumiem, kas prasa visvairāk upuru,” izteicās ASV transporta ministra pienākumu izpildītāja Marija Sīno. 2005. gadā 39 procenti no visiem satiksmes negadījumu izraisītajiem nāves gadījumiem bija saistīti ar alkohola lietošanu. (ASV TRANSPORTA MINISTRIJA.)
▪ ”Mūsdienās okeānā vidēji katrā kvadrātkilometrā peld vairāk nekā 18 tūkstoši plastmasas atkritumu gabalu.” (ANO VIDES PROGRAMMA.)
▪ ”ASV darbinieki pusmiljardu stundu gadā pavada, darbā spēlēdami datorspēles. Ja aprēķina zaudēto darba produktivitāti, tas nozīmē zaudējumus 10 miljardu dolāru apmērā.” Turklāt šajās stundās nav ieskaitīts laiks, kuru darbinieki izmanto, lai darba laikā sērfotu internetā personiskām vajadzībām. (MANAGEMENT-ISSUES.COM.)
Vardarbība pret bērniem
”Daudzi bērni regulāri cieš no vardarbības, viņiem tā ir kļuvusi par ikdienu,” raksta Pasaules Veselības organizācija. Nesen ANO ģenerālsekretāra ziņojumā bija sacīts, ka ”2002. gadā gandrīz 53 tūkstoši bērnu kļuva par slepkavību upuriem”. Turklāt miljoniem bērnu tiek izmantoti piespiedu darbā, prostitūcijā un pornogrāfijā. Vai to ir iespējams novērst? Minētajā ziņojumā bija norādīts: ”Pie faktoriem, kas vairo bērnu drošību gan mājās, gan citur, pieder vecāku rūpes par bērniem un viņu audzināšanu, ciešas pieķeršanās saites starp vecākiem un bērniem, kā arī efektīva, nevardarbīga disciplinēšana.”
Labi draugi — ilgāks mūžs
Kā informē preses izdevums Journal of Epidemiology and Community Health, labu draugu pulks var pagarināt cilvēka mūžu. Austrālijā tika veikts pētījums, kurā piedalījās gandrīz 1500 cilvēku, kas sasnieguši vai pārsnieguši 70 gadu vecumu. Zinātnieki centās noskaidrot, kā desmit gadu ilgā periodā attiecības ar citiem cilvēkiem ietekmē pētījuma dalībnieku ilgmūžību. To cilvēku grupā, kuriem bija daudz labu draugu, mirstības līmenis bija par 22 procentiem zemāks nekā to vidū, kuriem draugu bija maz. Tuvi draugi labvēlīgi ietekmēja padzīvojušos cilvēkus daudzās jomās. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, pozitīvs efekts bija vērojams, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā ”nosliece uz depresiju, pašefektivitāte, pašcieņa, spēja tikt galā ar problēmām, paļāvība uz saviem spēkiem un apziņa, ka viņi paši ir savas dzīves noteicēji”.
Parādos līdz ausīm
”[Lielbritānijā] vairāk nekā trešā daļa pieaugušo iedzīvotāju, kuriem ir rēķins bankā, regulāri izmanto tādu īstermiņa kredīta veidu kā overdraftu, lai savilktu kopā galus,” stāstīts Londonas The Daily Telegraph. 3,5 miljoniem Lielbritānijas iedzīvotāju, kas pastāvīgi ir parādā bankai, overdrafts vairs nav ārkārtas kredīts, ko izmantot izņēmuma gadījumā, — viņiem tas ir kļuvis par ”absolūtu nepieciešamību”. Labdarības organizācijas Credit Action vadītājs Kīts Tonders šajā situācijā vaino sabiedrībā valdošo ”tūlītējā apmierinājuma kultūru”. K. Tonders brīdina: ”Vairāki miljoni no mums visu laiku dzīvo pāri saviem līdzekļiem, un, trūkstot pat pašām elementārākajām zināšanām naudas lietās, lielākajai daļai nav ne jausmas, cik dārgi tas mums īstenībā maksā.”
Nakts lidojumi un globālā sasilšana
Baltās mākoņsliedes, ko debesīs iezīmē reaktīvās lidmašīnas, iespaido atmosfēras temperatūru, raksta Scientific American. Dienā šīs sliedes, ko veido kondensējies ūdens tvaiks, atstaro no augšas krītošo saules gaismu, tāpēc dienā to ietekmē atmosfēras temperatūra nedaudz pazeminās, kaut gan vienlaikus tās arī aiztur siltumu, kas nāk no apakšas. Turpretī naktī tās tikai aiztur siltumu. Angļu zinātnieki konstatēja, ka lidojumi, kas veikti no sešiem vakarā līdz sešiem rītā, rada 60 līdz 80 procentus no kopējās sasilšanas, ko izraisa lidmašīnu atstātās sliedes, lai gan šajās diennakts stundās tiek veikta tikai ceturtā daļa no visiem lidojumiem.