Putnu spalvas — unikāls veidojums

SPĒCĪGS spārnu vēziens, un kaija paceļas gaisā. Uzņēmusi augstumu, tā bez jebkādas redzamas piepūles met slaidus lokus un ļauj vējam to celt arvien augstāk. Kaijai atliek tikai mazliet mainīt spārnu un astes leņķi, un tā gandrīz nekustīgi karājas gaisā. Kā putnam izdodas ar tādu nevainojamu grāciju izpildīt šos manevrus? Lielā mērā šo spēju tam nodrošina spalvas.

Putnu spalvas patiesi ir unikāls veidojums, un vairākumam putnu ir dažādi spalvu veidi. Visvieglāk pamanāmās ir kontūrspalvas, kas, cita citu pārklādamas, sedz putna ķermeni un piešķir tam gludo, aerodinamisko formu. Pie kontūrspalvām pieder tādas lidojumam būtiskas spalvas kā spārnu lidspalvas un astes stūrspalvas. Mazajam putniņam kolibri kontūrspalvu skaits var būt mazāks par 1000, savukārt gulbim tas var pārsniegt 25 tūkstošus.

Spalvu uzbūve ir apbrīnojami smalka un sarežģīta. Spalvas centrālā daļa ir lokans, izcili izturīgs kāts. Uz kāta rindojas zari, kas saķeras kopā un veido gludo spalvas buru. Zari turas kopā ar daudzu sīku sānzariņu palīdzību, kuri pēc rāvējslēdzēja principa saāķējas ar līdzās esošajiem sānzariņiem. Ja zariņi atāķējas, putns ar knābi sakārto spalvas un atkal saāķē tos kopā. Sakārtot izspūrušu spalvu varat arī jūs, vieglītēm laižot saburzīto buru caur pirkstiem.

Putniem daudzas spalvas ir asimetriskas, piemēram, spārnu lidspalvām priekšpusē bura ir šaurāka nekā tajā pusē, kas vērsta atpakaļ. Šī klasiskā aerodinamiskā forma katrai lidspalvai ļauj darboties gandrīz kā mazam spārniņam. Ja tuvāk papēta lielās lidspalvas, to kāta apakšpusē var pamanīt garenisku rievu. Šis vienkāršais elements padara kātu izturīgāku, un spalva liecoties neielūst.

Spalvu daudzās funkcijas

Daudziem putniem starp kontūrspalvām aug garas, tievas spalvas, kuras sauc par pavedienveida spalvām, kā arī tādas īpašas spalvas kā pūdera dūnas. Pastāv uzskats, ka receptori, kas izvietoti pie pavedienveida spalvu pamatnes, ļauj putnam uztvert kontūrspalvu sakustēšanos ārēju spēku iedarbībā un varbūt pat palīdz tam noteikt sava lidojuma ātrumu. Pūdera dūnas ir vienīgās spalvas, kuras pastāvīgi aug un netiek nomainītas. Šo spalvu zariņu gali sabirst smalkā pūderī, kas  acīmredzot palīdz putnam padarīt apspalvojumu ūdensnecaurlaidīgu.

Vēl viens spalvu uzdevums ir aizsargāt putnu no karstuma, aukstuma un ultravioletā starojuma. Piemēram, daudzas nirpīles lieliski izdzīvo apvidos, kur svilpo dzeloši auksti okeāna vēji. Kā tām izdodas nenosalt tik skarbā vidē? Zem kontūrspalvu klājuma, kas tikpat kā nelaiž cauri ūdeni, gandrīz visu to ķermeni blīvā slānī, kas var pārsniegt pusotra centimetra biezumu, sedz mīkstas, pūkainas spalvas, ko sauc par dūnām. Putnu dūnas ir tik efektīvs siltumizolācijas materiāls, ka cilvēkiem vēl nav izdevies izgatavot mākslīgu materiālu, kas tam varētu līdzināties.

Ar laiku spalvas nolietojas, tāpēc putni regulāri atjauno savu tērpu, mezdami spalvas: vecās spalvas izkrīt, un to vietā ataug jaunas. Vairākumam putnu lielās spārnu un astes spalvas izkrīt pakāpeniski, noteiktā kārtībā, lai putni spalvu mešanas laikā nezaudētu lidspēju.

”Pārāk pilnīgas”

Lai uzbūvētu drošu lidmašīnu, tā ļoti rūpīgi ir jākonstruē, un šis darbs prasa ārkārtīgi augstu meistarību. Bet kā ir ar putniem un spalvām? Trūkstot fosilām liecībām, evolucionistu vidū risinās karsti strīdi par to, kā īsti spalvas ir radušās. Populārzinātniskajā žurnālā Science News bija teikts, ka šajās debatēs augstu vilni sit ”fanātiska dedzība”, izskan ”indīgas dzēlības” un virmo ”paleontoloģiskas kaislības”. Kāds evolucionārais biologs, kas bija organizējis spalvu evolūcijas problēmai veltītu simpoziju, atzina: ”Man pat prātā nevarēja ienākt, ka zinātnisks jautājums var izraisīt tik nejēdzīgu uzvedību un tādu rūgtumu.” Ja spalvas, kā apgalvo evolucionisti, neapšaubāmi ir radušās evolūcijas ceļā, kāpēc šī procesa apspriešanai būtu jāpārvēršas par tik ”indīgiem” strīdiem?

”Problēma ir tā, ka spalvas ir pārāk pilnīgas,” teikts Jeila universitātes izdotajā ornitoloģijas rokasgrāmatā Manual of Ornithology — Avian Structure and Function. Spalvas uzbūvē nevar atrast liecības, ka šim veidojumam jebkad būtu bijuši nepieciešami uzlabojumi. ”Vissenākās šobrīd zināmās spalvu fosilijas * izskatās tik mūsdienīgi, ka tās  neatšķiras no tagadējo putnu spalvām,” rakstīts minētajā rokasgrāmatā. Tomēr saskaņā ar evolūcijas teoriju spalvas pakāpeniski ir attīstījušās no ādas veidojumiem, uzkrājoties niecīgām pārmaiņām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Bez tam, kā atzīmēts rokasgrāmatā, ”spalvu evolūcija bija iespējama tikai tādā gadījumā, ja katram starpposmam bija noteikta adaptīva nozīme”.

Citiem vārdiem, pat teorētiski spalva evolūcijas ceļā varēja izveidoties vienīgi tad, ja katrs solis garajā nejaušo, pārmantojamo izmaiņu virknē, kuras laika gaitā esot radušās spalvas uzbūvē, būtiski uzlaboja dzīvnieka spēju izdzīvot. Pat daudzi evolūcijas piekritēji atzīst par neticamu, ka tik sarežģīts un funkcionāli nevainojams veidojums kā putna spalva varēja rasties tādā veidā.

Turklāt, ja spalvas būtu attīstījušās pakāpeniski ilgā laika posmā, starp fosilijām būtu jābūt atrodamām pārejas formām. Tomēr nekādas pārejas formas nav atklātas — zinātnieki ir atraduši vienīgi pilnīgi izveidojušos spalvu atliekas. ”Par nelaimi evolūcijas teorijai, spalvas ir ārkārtīgi sarežģītas,” teikts minētajā ornitoloģijas rokasgrāmatā.

Lai lidotu, nepietiek ar spalvām

Ja runa ir par putniem, spalvu nevainojamā struktūra nav vienīgā evolūcijas piekritēju problēma — arī gandrīz visu pārējo putna daļu uzbūve ir ideāli piemērota lidošanai. Piemēram, putniem ir viegli, dobi kauli, neparasti efektīva elpošanas sistēma un specializēti muskuļi, kas vēzē spārnus un maina to stāvokli. Putniem pat ir liels skaits muskuļu, kas kontrolē atsevišķas spalvas. Nervi katru muskuli savieno ar putna nelielajām, bet apbrīnojamajām smadzenēm, kurās ir ielikta spēja automātiski un precīzi vienlaikus kontrolēt visas šīs sistēmas. Lidojumam nepietiek tikai ar spalvām — tam ir vajadzīgs viss šis neticami sarežģītais komplekts.

Turklāt ikviens putns izaug no niecīgas šūnas, kurā ir iekodēta visa nepieciešamā informācija, lai putns augtu un attīstītos, lai pamostos tā īpašie instinkti un kādu dienu tas paceltos spārnos. Vai tas viss varēja rasties laimīgas sagadīšanās dēļ garā nejaušu notikumu virknē? Vai tomēr visvienkāršākais izskaidrojums nav arī pats loģiskākais un zinātniskākais — proti, vai putni un putnu spalvas neliecina par izcili gudra Radītāja esamību? Pierādījumi runā paši par sevi. (Romiešiem 1:20.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 24. lpp.]

VILTOTAIS ”PIERĀDĪJUMS”

Daži no fosilajiem ”pierādījumiem”, kas savulaik ar entuziasmu tika pasludināti par apstiprinājumu tam, ka putni ir attīstījušies no citiem dzīvniekiem, vēlāk ir atzīti par viltotiem. Piemēram, 1999. gadā žurnālā National Geographic bija publicēts raksts par kāda neparasta dzīvnieka fosiliju. Spriežot pēc fosilajām atliekām, šim dzīvniekam bijušas spalvas kā putnam un aste kā dinozauram, un žurnālā tas bija nosaukts par ”trūkstošo posmu sarežģītajā ķēdē, kas saista dinozaurus ar putniem”. Taču pēc kāda laika atklājās, ka šī fosilija ir viltojums, kas sakombinēts no divu dažādu dzīvnieku pārakmeņojumiem. Īstenībā nekāds ”trūkstošais posms” tā arī nav atrasts.

[Norāde par autortiesībām]

O. Louis Mazzatenta/National Geographic Image Collection

[Papildmateriāls 25. lpp.]

RAUGOTIES PUTNA ACĪM

Cilvēkus valdzina putnu spilgtās, bieži vien zaigojošās krāsas. Bet pašiem putniem citu putnu spalvas, iespējams, izskatās vēl interesantākas nekā mums. Daļai putnu acīs ir četru veidu vālītes (gaismjutīgās šūnas, kas uztver krāsas), turpretī mums ir tikai trīs vālīšu veidi. Šī īpatnība putniem ļauj saskatīt ultravioleto gaismu, kas cilvēku acīm ir neredzama. Dažu putnu sugu tēviņi un mātītes mums izskatās vienādi, bet tēviņa spalvu tērps atstaro ultravioleto gaismu citādi nekā mātītes apspalvojums. Putnu acis spēj saredzēt šo atšķirību, kas viņiem, domājams, palīdz pazīt potenciālos partnerus.

[Attēls 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Zars

Sānzariņš

Kāts

[Attēls 24. lpp.]

Kontūrspalvas

[Attēls 24. lpp.]

Pavedienveida spalva

[Attēls 25. lpp.]

Pūdera dūna

[Attēls 25. lpp.]

Dūna

[Attēls 24., 25. lpp.]

Sulla