Vadība, kas augstāka par instinktu

”Ja personīgā morāle vairs nav nekas vairāk kā brīvas izvēles jautājums un nav nekādu principu, kas ļautu no morālā viedokļa novērtēt izdarītās izvēles pareizību vai nepareizību, rodas morāls tukšums, kura aizpildīšanai neizbēgami tiks lietoti likumi.” (DR. DENJELS KALAHANS.)

LAIKA gaitā šie bioētikas speciālista Denjela Kalahana vārdi daudzkārt ir apstiprinājušies, jo, morālajam tukšumam vēršoties plašumā, daudzviet pasaulē varas iestādes ir spiestas izdot neskaitāmus likumus, lai mēģinātu ierobežot augošo noziedzību. Kad Nigērijas prezidents pirmajā Nigērijas māmiņu samitā pauda nopietnas bažas par savas valsts nākotni, viņa bažu cēlonis bija nevis politiski sarežģījumi vai nabadzība, bet, kā viņš izteicās, ”daudz dziļāka problēma — vispārējs pašu būtiskāko.. vērtību sairums ģimenē, darbā, sabiedrībā un valstī kopumā”.

Lielbritānijā 1736 māmiņu aptaujas rezultāti lika nonākt pie secinājuma, ka ”tradicionālās ģimenes strauji irst, jo morāles normas krasi pazeminās un aug vientuļo vecāku skaits”. Arī tādā zemē kā Ķīna morāle nepielūdzami slīd uz leju. Žurnālā Time stāstīts, ka Ķīnā jaunieši uzsāk dzimumdzīvi aizvien agrīnākā vecumā un cilvēki dzīves laikā nomaina tik daudz seksa partneru kā vēl nekad. ”Tā ir mana dzīve, un es varu darīt, ko gribu,” paziņoja kāda jauna ķīniete, kas lepojās, ka viņai ir bijuši jau vairāk nekā 100 seksa partneru.

Morāles krīze ir skārusi arī tos cilvēkus, kuriem ir vara un ietekme sabiedrībā. ”Ļaudis vairs negaida, ka viņu vadoņi rādīs citiem paraugu ar savu augsto morāli,” Kanādas laikrakstā Toronto Star rakstīja Džaveds Akbars. Pēc viņa vārdiem, politiķiem, lielo korporāciju vadītājiem un pat reliģiskajiem līderiem ”trūkst stingru morāles principu”.

Kāpēc notiek lejupslīde?

Morāles lejupslīdi veicina daudz dažādu faktoru. Viens no tiem ir vispārēja vēršanās pret tradicionālajām vērtībām. Piemēram, saskaņā ar kādas aptaujas rezultātiem, lielākā daļa koledžas studentu ASV dienvidos uzskata, ka ikvienam ir tiesības pašam izlemt, kas ir labs un kas ļauns.

Pazīstamais politologs Zbigņevs Bžezinskis norādīja uz vēl kādu faktoru. Viņš rakstīja, ka mūsdienu sabiedrība ”lielā mērā koncentrējas uz tūlītēju personīgo vēlmju apmierinājumu, turklāt tādā vidē, kurā par galveno rīcības motīvu kļūst individuāls un kolektīvs hedonisms *”. Pašiem noteikt savas morāles normas, dzīties  pēc mantas, apmierināt savas iegribas — iespējams, tas liekas vilinoši, tomēr rodas jautājums: vai tas viss cilvēkiem palīdz iegūt īstu laimi un gandarījumu un uzlabot attiecības ar citiem?

”Gudrība attaisnojas ar saviem darbiem,” teica Jēzus. (Mateja 11:19.) Vai cilvēki ir kļuvuši laimīgāki un jūtas drošāk tāpēc, ka morāles normas pastāvīgi pazeminās? Atliek apdomāt kaut vai tikai dažas no sekām, ko ir izraisījusi šī tendence: zūd uzticība un paļāvība, pieaug nestabilitāte, irst attiecības, daudzi bērni aug bez mātes vai tēva, katastrofāli izplatās seksuāli transmisīvas slimības, palielinās nevēlamu grūtniecību skaits, plašumā vēršas narkomānija un vardarbība. Tas viss nepavisam neliecina par laimi un panākumiem, drīzāk tas runā par pretējo — par sāpēm un neveiksmi. (Galatiešiem 6:7, 8.)

Dieva pravietis Jeremija, kas redzēja līdzīgas problēmas sava laika sabiedrībā, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Dievs mūs nav radījis tā, lai mēs būtu neatkarīgi no viņa un paši izlemtu, kas mums ir labs un kas slikts. Var gadīties, ka tas, kas mums liekas labs, īstenībā ir pat ļoti kaitīgs. ”Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē,” teikts Bībelē, Salamana Pamācībās 14:12.

”Iekšējais ienaidnieks”

Viens no iemesliem, kāpēc mums ir vajadzīga vadība morāles jautājumos, ir fakts, ka mūsu pašu sirds mūs var apmānīt. ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” sacīts Bībelē, Jeremijas 17:9. Ja jūs zinātu, ka cilvēks ir ļaunprātīgs un viltīgs, vai jūs viņam bez ierunām uzticētos? Protams, ka ne! Bet mūsu sirds var izrādīties tieši tāda. Tāpēc Dievs mūs ar mīlestību brīdina: ”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.” (Salamana Pamācības 28:26.)

 Šajos vārdos ir ietverts svarīgs princips: mums nevis jāpaļaujas pašiem uz savām nepilnīgajām spējām, bet jāvadās dzīvē pēc gudrības, kas nāk no Dieva, jo tā mēs izvairīsimies no daudzām problēmām. Šī vērtīgā gudrība ir brīvi pieejama ikvienam, kas no sirds vēlas to iegūt. Bībelē rakstīts: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5.)

Paļausimies uz Dievu ”no visas sirds”

Bībelē par mūsu Radītāju, Dievu Jehovu, ir teikts: ”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.” (5. Mozus 32:4.) Jehova patiesi ir kā nesatricināms klintskalns — lai kādas pārmaiņas notiktu pasaulē, mēs vienmēr varam nešaubīgi paļauties uz viņa sniegto morālo un garīgo vadību. Salamana Pamācībās 3:5, 6 izskan aicinājums: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”

Kurš gan varētu sniegt mums labāku vadību nekā mūsu Radītājs, kas zina pat to, cik matu mums ir uz galvas? (Mateja 10:30.) Turklāt viņš allaž ir izturējies pret mums kā patiess draugs, kas mūs mīl pietiekami stipri, lai vienmēr būtu pret mums godīgs, pat ja kādā brīdī patiesība mums liekas nepatīkama. (Psalms 141:5; Salamana Pamācības 27:6.)

Jehova nevis spiež mūs pakļauties viņa vadībai, bet sirsnīgi aicina mūs to darīt, atsaucoties uz viņa mīlestību. Viņš saka: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuru tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi!” (Jesajas 48:17, 18.) Vai Dievs, kas šādi izturas pret cilvēkiem, nemodina vēlēšanos viņam tuvoties? Viņš ir parūpējies lai tā gudrība, kas nāk no viņa, mums būtu brīvi pieejama viņa iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, kas ir pati izplatītākā grāmata pasaulē. (2. Timotejam 3:16.)

Lai Dieva Raksti apgaismo mums ceļu

Kādā psalmā par Dieva Svētajiem Rakstiem ir teikts: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.) ”Kāju spīdeklis” mums palīdz saskatīt tūlītējas briesmas, savukārt ”gaišums uz ceļiem” ļauj ieraudzīt, kas mūs gaida tālāk. Citiem vārdiem, Bībele ir drošs ceļvedis dzīvē, jo tā visās jomās mums palīdz pieņemt gudrus, morāli pareizus lēmumus — gan tādus, kas ietekmē mūsu dzīvi pašreizējā brīdī, gan tādus, kuru sekas mēs izjutīsim tālākā nākotnē.

Piemēram, nedaudz padomāsim par Kalna runu, kas lasāma Mateja evaņģēlija 5.—7. nodaļā. Šajā samērā īsajā runā Jēzus Kristus pievērsa uzmanību tādiem jautājumiem kā laime, mīlestība, naids, žēlastība, morāle, lūgšanas, dzīšanās pēc mantas un vēl daudziem citiem, kas mūsdienās ir tikpat aktuāli kā tolaik. Viņa sacītajā izpaudās tik dziļa gudrība, ka ”ļaudis izbrīnījās par viņa mācību”. (Mateja 7:28.) Ja atlicināsiet laiku un izlasīsiet Jēzus Kalna runu, arī jūs, visticamāk, būsiet pārsteigti.

Neatlaidīgi meklēsim Dieva palīdzību

Tiesa, darīt to, ko Dievs atzīst par pareizu, ne vienmēr ir viegli. Bībelē mūsu iekšējā cīņa pret grēku pat ir salīdzināta ar karu. (Romiešiem 7:21—24.) Tomēr ar Dieva palīdzību mēs varam uzvarēt šajā karā. ”Lūdziet, tad jums taps dots,” teica Jēzus, ”meklējiet, tad jūs atradīsit.. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, [un] kas meklē, atrod.” (Lūkas 11:9, 10.) Jehova neatstās bez atbalsta nevienu, kas no sirds cenšas iet pa šauro ceļu, kurš ved uz mūžīgu dzīvi. (Mateja 7:13, 14.)

Piemēram, kāds vīrietis, kas sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, pēc paša pieredzes pārliecinājās, ka uz Jehovas atbalstu var droši paļauties. Šis vīrietis, vārdā Frenks, bija kaislīgs smēķētājs, bet, izlasījis 2. Korintiešiem 7:1, viņš saprata, ka Dieva acīs šis paradums pieder pie ”miesas.. traipiem”. Tad Frenks apņēmās atmest smēķēšanu, taču īstenot šo apņemšanos bija ļoti grūti. Viņam neizturami kārojās uzsmēķēt, un reiz pat gadījās, ka viņš, rāpodams uz ceļiem, lasīja izsmēķus, lai atkal varētu uzvilkt dūmu.

 Fakts, ka viņš ir spējīgs uz tik necienīgu uzvedību, Frenkam lika skaidri ieraudzīt, cik verdziskā atkarībā viņš ir nonācis. (Romiešiem 6:16.) Tas viņu pamudināja dedzīgi lūgt Dievam palīdzību un cītīgi apmeklēt vietējās Jehovas liecinieku draudzes sapulces, lai gūtu stiprinājumu no kristīgās sabiedrības, un galu galā viņam izdevās atbrīvoties no kaitīgā paraduma. (Ebrejiem 10:24, 25.)

Pieņemsim Dieva vadību

Gadījums ar Frenku ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kas apliecina, ka Bībelē var atrast vislabāko morālo un garīgo vadību, kā arī stimulu sekot šai vadībai. Tas palīdz saprast, kāpēc Jēzus teica: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.)

Ja mēs apgūstam Dieva vērtīgās mācības un rīkojamies saskaņā ar tām, tas mums nāk par labu gan garīgi, gan emocionāli, gan fiziski. 19. psalma 8. un 9. pantā sacīts: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. [..] Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.”

Ar savu Rakstu starpniecību Jehova ne tikai palīdz mums pareizi noregulēt savu morālo ”kompasu” un jau tagad uzlabot savu dzīvi, bet arī paskaidro mums, kas notiks nākotnē. (Jesajas 42:9.) Visiem, kas paklausa Dieva vadībai, ir brīnišķīgas nākotnes izredzes, par kurām sīkāk ir stāstīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 4., 5. lpp.]

Mūsu ”morālais kompass”

Cilvēkiem ir piešķirta kāda brīnišķīga dāvana — sirdsapziņa. Tāpēc visos laikos itin visām tautām un ciltīm ir bijuši savi morāles kodeksi, kuros var atrast daudz kopīgu normu. (Romiešiem 2:14, 15.) Tomēr sirdsapziņa nav nekļūdīga, jo to var iespaidot gan aplamas reliģiskas mācības, gan cilvēku filozofijas, gan aizspriedumi un nepareizas tieksmes. (Jeremijas 17:9; Kolosiešiem 2:8.) Tāpēc, gluži kā pilotam, kas ik pa laikam pārbauda savu navigācijas instrumentu precizitāti, arī mums ir jāpārbauda savs iekšējais morālo un garīgo vērtību ”kompass”, salīdzinot to ar mūsu ”likumu devēja” Dieva Jehovas taisnīgajām normām, un vajadzības gadījumā tas ir ”jāpieregulē”. (Jesajas 33:22.) Atšķirībā no cilvēku normām, kas laika gaitā var mainīties, Dieva pilnīgās normas paliek mūžīgi. ”Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos,” saka Jehova. (Maleahija 3:6.)

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Bībeles padomi laimīgai un sekmīgai dzīvei

KĀ GŪT LAIMI

”Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības.” (MATEJA 5:6.)

”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (APUSTUĻU DARBI 20:35.)

”Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.” (LŪKAS 11:28.)

KĀ VAIROT SAVSTARPĒJU UZTICĪBU

”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko.” (EFEZIEŠIEM 4:25.)

”Kas zadzis, lai vairs nezog.” (EFEZIEŠIEM 4:28.)

”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta.” (EBREJIEM 13:4.)

KĀ VEIDOT LABAS ATTIECĪBAS

”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (MATEJA 7:12.)

”Katram [vīram] būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” (EFEZIEŠIEM 5:33.)

”Cits citam piedod[iet].” (KOLOSIEŠIEM 3:13.)

KĀ NEPIEĻAUT KONFLIKTUS, UN KĀ TOS RISINĀT

”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” (ROMIEŠIEM 12:17.)

”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna.. ..tā nepiemin ļaunu.” (1. KORINTIEŠIEM 13:4, 5.)

”Lai saule nenoriet, jums dusmojoties.” (EFEZIEŠIEM 4:26.)