Gardās meža veltes

NO MŪSU KORESPONDENTA SOMIJĀ

ZIEMEĻEIROPĀ daudzi ir iecienījuši kopā ar visu ģimeni doties uz mežu ogās. Piemēram, Somijā meža mīļotājiem ir tiesības brīvi staigāt pat pa privātiem mežiem, ja vien viņi neposta dabu un neiet pārāk tuvu privātmājām. Šis dabas teritoriju publiskās pieejamības princips nav konkrēti fiksēts Somijas likumos, taču tā ir sena ziemeļu tautu tradīcija. Saskaņā ar šo paražu, ikvienam ir tiesības plūkt savvaļas puķes un lasīt ogas un sēnes gandrīz visur, kur vien tās aug.

Somijā ir ap 50 savvaļas ogu sugu, no kurām lielākā daļa ir ēdamas. Iecienītākās sugas ir mellenes, lācenes un brūklenes. * (Skat. informāciju nākamajā atvērumā.)

Ogas ar savām dažādajām krāsām un garšas niansēm padara daudzveidīgāku mūsu ēdienkarti, turklāt šīs meža veltes ir ļoti veselīgas. ”Ziemeļu ogas, kas aug un briest garajās [vasaras] dienās, ir košas un aromātiskas, minerālvielām un vitamīniem bagātas,” teikts Somijā izdotā ogotāju rokasgrāmatā Luonnonmarjaopas. Tās satur arī šķiedrvielas, kas palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs un pazemināt holesterīna līmeni, un flavonoīdus — fenola savienojumus, kas, pēc speciālistu atzinuma, stiprina mūsu veselību.

Bet vai ir vērts tā pūlēties un lasīt ogas mežā? ”Ja ogas lasa paši, tā tiešām var krietni ietaupīt, jo pirkt tās iznāk diezgan dārgi. Turklāt par pašu lasītajām ogām mēs vienmēr skaidri zinām, ka tās ir svaigas,” saka aizrautīgs ogotājs, vārdā Juka. Jukas sieva Nīna piebilst: ”Kad esam devušies ogās, mums rodas izdevība sarīkot mežā jauku ģimenes pikniku.”

Tomēr viņa arī brīdina: ”Ja jums līdzi ir bērni, ir rūpīgi jāpieskata, lai viņi neēstu nepazīstamas ogas un neapmaldītos.” Ar savvaļas ogām jābūt uzmanīgiem, jo dažas no tām ir indīgas.

Kā jau ziemeļniekiem, Jukam un Nīnai mežs ir sevišķi mīļš. ”Es mīlu mežu,” saka Nīna. ”Tur valda dziļš miers un gaiss ir tīrs un svaigs. Mežs lieliski atspirdzina prātu. Arī bērniem tur ļoti patīk.” Juka un  Nīna atzīst, ka mežā labi raisās pārdomas un tā ir brīnišķīga vieta, kur visa ģimene var aprunāties mierīgā gaisotnē.

Ogas vislabāk garšo svaigas, tikko lasītas, un tad arī vērtīgo vielu tajās ir visvairāk. Diemžēl svaigas tās nepaliek ilgi, tāpēc, lai varētu baudīt ogas arī ziemā, tās ir īpaši jāsagatavo ilgstošai uzglabāšanai. Agrāk ļaudis mēdza glabāt ogas pagrabā, bet mūsdienās daudzi tās tur saldētavā. No ogām bieži arī vāra ievārījumu un sīrupu.

”Ir bezgala patīkami pašā ziemas spelgonī paņemt kādu no šīm burkām, kur patvērusies vasara, atsaucot atmiņā aizritējušās vasaras dienas un modinot ilgas pēc nākamās,” dzejiski sacīts Zviedrijas ogu grāmatā (Svenska Bärboken). Kulinārijā ogas izmanto ļoti daudzveidīgi. Piemēram, brokastīs tā ir lieliska piedeva pie jogurta, brokastu pārslām vai biezputras. No ogām gatavo gardus desertus un cep pīrāgus, plātsmaizes un citus mīklas izstrādājumus, un rīvētas vai saspaidītas ogas un ogu želeja labi sader ar dažādiem ēdieniem.

Daudzi pērk ogas veikalā, bet pamēģiniet iztēloties sevi mežā kādā rāmā, saulainā dienā. Jūs elpojat spirgto, tīro gaisu un baudāt dabas klusumu un mieru, kamēr pirksti plūc saldas, sulīgas ogas. Tas nudien nav slikts veids, kā tikt pie brīnišķīgām meža veltēm, kas liek atcerēties psalma vārdus: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.” (Psalms 104:24.)

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls/Attēli 30., 31. lpp.]

MELLENES (Vaccinium myrtillus)

Saldās mellenes ir iecienītas ogas, no kurām bieži vāra kompotus, ķīseļus un ievārījumus. Īsts gardums ir arī melleņu pīrāgs un citi mīklas izstrādājumi ar mellenēm, savukārt svaigas mellenes sevišķi labi garšo ar pienu. Bet, ja kāds našķojies ar mellenēm, to parasti ir grūti noslēpt, jo mellenes nokrāso mēli un lūpas zilas. Zviedriski tās pat mēdz dēvēt par ”tenku ogām”.

[Papildmateriāls/Attēli 31. lpp.]

LĀCENES (Rubus chamaemorus)

Lācenes pārsvarā aug tādās grūti pieejamās vietās kā purvi, un Somijā tās vislielākajā daudzumā ir atrodamas valsts ziemeļos. Sulīgās, ar vitamīniem A un C bagātās ogas ir ārkārtīgi veselīgas. Tajās ir trīs līdz četras reizes vairāk C vitamīna nekā apelsīnos. Lācenes tiek vērtētas ļoti augstu, un daudzi tās sauc par ”purva zeltu”. Šīs ogas lieliski iederas izmeklētos desertos, un no tām gatavo arī garšīgu liķieri.

[Norāde par autortiesībām]

Reijo Juurinen/Kuvaliiteri

[Papildmateriāls/Attēli 31. lpp.]

BRŪKLENES (Vaccinium vitis-idaea)

Somijā un Zviedrijā šīs dzērvenēm radniecīgās ogas ir ļoti populāras. Saspaidītas vai samaltas brūklenes un brūkleņu ievārījums ar savu atsvaidzinošo skābumu ir labs papildinājums pusdienām. Šīs spilgti sarkanās ogas izmanto mērcēs, sacepumos, plātsmaizēs un citur. Brūklenes satur dabiskas skābes, kurām piemīt konservējošas īpašības, tāpēc ogas ilgi saglabājas svaigas. Augstais skābju saturs piešķir brūklenēm spēcīgu, rūgteni skābu garšu, pie kuras mazliet jāpierod, lai ogas tā īsti iegaršotos.

[Papildmateriāls 31. lpp.]

Ne gluži izprieca

Ogot daudzējādā ziņā ir jauki un patīkami, tomēr tā nav gluži izprieca. * Pasi un viņa sieva Tuire, kas dzīvo Lapzemē, regulāri lasa ogas gan pašu vajadzībām, gan pārdošanai. Šie pieredzējušie ogotāji stāsta, ka reizēm ap viņiem virmo vesels odu, dunduru un citu asinssūcēju kukaiņu mākonis. ”Uzmācīgie kukaiņi var pamatīgi nokaitināt. Tie lien iekšā pat mutē un acīs,” nepatikā noskurinās Tuire. Par laimi, piemērotas drēbes un insektu repelenti vismaz daļēji pasargā no kukaiņu uzbrukuma.

Ogojot bieži iznāk krietni nostaigāties, un, ja vieta ir purvaina, iešana parasti ir diezgan grūta. Kur likās, ka pamats ir stingrs un drošs, kājas pēkšņi var iestigt dziļā dūkstī. Kā saka Pasi un Tuire, arī pati ogu lasīšana ir grūts darbs. Ja stundām ilgi nākas tupēt un locīties, mugura un kājas dienas beigās ir stīvas.

Turklāt ogas ne vienmēr ir viegli atrast. ”Gadās, ka uziet labu ogu vietu izdodas tikai pēc ilgas un neatlaidīgas meklēšanas,” saka Pasi. ”Meklējot ogas, mēs bieži nogurstam pat vairāk, nekā ogas lasot,” piebilst Tuire. Kad ogas salasītas, darbs vēl nav galā — tās vēl ir jāpārlasa, lai attīrītu no gružiem un citiem piemaisījumiem.

Visu šo iemeslu dēļ daži labāk atstāj savvaļas ogas četrkājainajiem meža iemītniekiem, turpretī citi, tāpat kā Pasi un Tuire, ik gadus ogu laikā ņem savus grozus un dodas uz mežiem un purviem. Viņuprāt, ogošanas prieki ar uzviju atsver visas grūtības.

[Zemsvītras piezīme]