Jauniešu jautājumi

Kā apturēt tenkošanu?

”Reiz es biju aizgājusi uz kādu ballīti, un nākamajā dienā sāka klīst runas, ka man šajā pasākumā esot bijis sekss ar kādu puisi. Bet tā nebija taisnība!” (Linda *.)

”Dažkārt līdz manām ausīm nonāk runas, ka man esot draudzene — kāda meitene, ko patiesībā es vispār nepazīstu! Daudzi, kas izplata tamlīdzīgas baumas, nemaz necenšas pārbaudīt, vai informācija ir patiesa.” (Maiks.)

TENKAS var ienest tavā dzīvē seriāla cienīgas kaislības. Deviņpadsmitgadīgā Ambera to ir izbaudījusi uz savas ādas. ”Par mani pastāvīgi stāstīja visādas pasakas,” atceras Ambera. ”Par mani mēļoja, ka es esot bijusi stāvoklī un esot izdarījusi abortus, ka es tirgoju, pērku un lietoju narkotikas. Man tiešām nav ne mazākās jausmas, kāpēc cilvēki par mani kaut ko tādu runā.”

Modernās tenkas

Kad pusaudža vecumā bija tavu vecāku paaudze, jaunākās tenkas parasti izplatījās no mutes mutē, bet mūsdienās tenkas ir iespiedušās moderno tehnoloģiju sfērā. Ar elektroniskā pasta un tūlītējās ziņapmaiņas palīdzību jebkurš jaunietis var tevi nomelnot, skaļi nepasakot ne vārda. Atliek tikai pāris reizes uzklikšķināt pa datora taustiņiem un nosūtīt riebīgas tenkas ikvienam, kas pēc tām tīko.

Runājot par baumu izplatīšanas līdzekļiem, daudzi uzskata, ka internets strauji aizstāj telefonu. Veselas interneta vietnes tiek veidotas tieši ar mērķi kādu pazemot. Tīmekļa žurnālos jeb blogos bieži var lasīt ārkārtīgi daudz tenku, kuras cilvēki nekad neuzdrošinātos pateikt kādam acīs. Kādā aptaujā 58 procenti no jauniešiem, kas tajā piedalījās, atzina, ka par viņiem internetā ir bijusi lasāma nomelnojoša informācija.

Bet vai visos gadījumos apspriest citu cilvēku dzīvi ir kaut kas slikts?

Vai runāt par citiem vienmēr ir slikti?

Vai tālākminētais apgalvojums ir patiess vai nepatiess?

Apspriest citu dzīvi vienmēr ir slikti. □ Jā □ Nē

 Kāda ir pareizā atbilde? Jāņem vērā, ka ne ikkatra saruna par citiem cilvēkiem ir tenkas. Runāt par citiem ne vienmēr ir kaut kas nosodāms. Galu galā Bībelē mēs tiekam mudināti, lai mums ”no sirds rūpētu [citu] lietas”. (Filipiešiem 2:20, JD-07.) Tas nenozīmē, ka mums būtu jājaucas svešās lietās. (1. Pētera 4:15.) Tomēr sarunās par citiem cilvēkiem mēs bieži varam saņemt noderīgu informāciju, piemēram, mēs varam uzzināt, kas grasās precēties, kam ir piedzimis bērns un kam ir vajadzīgs atbalsts. Būsim godīgi — mēs nevaram apgalvot, ka mums rūp citi cilvēki, ja mēs nekad nerunājam par viņiem.

Taču sarunas par citiem nemanot var pārvērsties tenkās. Piemēram, kāds varbūt, neko ļaunu nedomājot, ir pateicis, ka Roberts un Anna varētu būt saderīgs pāris. Kāds cits pastāsta tālāk, ka Roberts un Anna ir pāris, kaut gan viņiem pašiem par to nekas nav zināms. Iespējams, jūs uzskatāt, ka tā jau nav nekāda lielā problēma, un tā tiešām varētu padomāt, protams, ja vien jūs neesat Roberts vai Anna.

Astoņpadsmitgadīgā Džūlija pieredzēja, cik tas ir sāpīgi, ja par tevi sāk klīst šādas baumas. ”Es biju dusmīga un sāku šaubīties, vai cilvēkiem vispār var uzticēties,” savas izjūtas raksturoja Džūlija. Arī par deviņpadsmitgadīgo Džeinu sāka tenkot, ka viņa draudzējoties ar kādu puisi. ”Beigu beigās es no šī puiša sāku vairīties,” stāstīja Džeina un piebilda: ”Manuprāt, tas tomēr nebija godīgi, jo īstenībā mums bija labas attiecības, bet tagad mēs vairs nevarējām brīvi sarunāties, lai citi par mums nebaumotu.”

Nav šaubu, ka tenkām var būt tālejošas un postošas sekas. Tomēr daudzi, kas ir cietuši no tenkām, atzīst, ka arī paši ir tenkojuši par citiem. Ja mēs dzirdam noniecinošas piezīmes par kādu, reizēm varbūt rodas kārdinājums iesaistīties šīs tēmas apspriešanā. Kāpēc cilvēkiem ir šāda nosliece? ”Tā ir sava veida bēgšana no realitātes,” uzskata astoņpadsmitgadīgais Filips. ”Cilvēki labprātāk koncentrējas uz citu problēmām, nevis savējām.” Kā mēs varētu rīkoties, ja pamanām, ka nevainīga saruna ievirzās nevēlamā gultnē?

Kā kontrolēt sarunas gaitu

Padomāsim, uz ko ir jābūt gatavam autovadītājam, lai viņš varētu braukt pa šoseju, kur ir dzīva satiksme. Situācija uz ceļa var strauji mainīties, un autovadītājam varbūt pēkšņi ir jāmaina braukšanas josla, jādod ceļš kādam citam braucējam vai vispār jāapstājas. Ja autobraucējs ir uzmanīgs un viņam ir svarīga drošība, viņš pamanīs, kāda situācija veidojas uz ceļa, un attiecīgi reaģēs.

Kaut ko līdzīgu var teikt par sarunām. Parasti var pamanīt, kad saruna sāk virzīties nevēlamā gultnē. Varbūt šādā situācijā ir iespējams nemanāmi mainīt tematu jeb ”braukšanas joslu”? Ja tu nemainīsi sarunas gultni, tev jārēķinās ar sliktām sekām. ”Reiz es par kādu meiteni pateicu, ka viņa ir traka pēc puišiem, un šie vārdi nonāca līdz viņas ausīm,” atceras Maiks. ”Es nekad neaizmirsīšu, ar kādām sāpēm viņa man jautāja, kāpēc es esmu tā izteicies par viņu. Kaut gan mums izdevās salīgt mieru, man bija ļoti nepatīkami apzināties, ka esmu nodarījis otram tādas sāpes.”

Tiesa, ir vajadzīga drosme, lai pārtrauktu sarunu un nenonāktu līdz tenkām. Taču tieši šādas rīcības svarīgumu uzsver septiņpadsmitgadīgā Karolīna: ”Mums ļoti uzmanīgi jāpārdomā, ko mēs sakām. Ja informācija, ko esam dzirdējuši, nenāk no droša avota, mēs varam izplatīt melus.”

Izvairīties no tenkošanas mums var palīdzēt tālākminētie Bībeles padomi.

”Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs.” (Salamana Pamācības 10:19.) Jo vairāk tu runāsi, jo lielāka būs iespēja, ka tu pateiksi kaut ko tādu, ko vēlāk nožēlosi. Būs labāk, ja citi tevi pazīs kā uzmanīgu klausītāju, nevis lielu pļāpu.

”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.” (Salamana Pamācības 15:28.) Domā, pirms kaut ko saki.

”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko.” (Efeziešiem 4:25.) Pirms stāsti kaut ko citiem, pārbaudi, vai informācija ir patiesa.

 ”Kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem.” (Lūkas 6:31.) Arī tad, ja informācija ir patiesa, pirms tu to stāsti citiem, padomā, kā tu justos šī cilvēka vietā, ja kāds izplatītu tālāk šādus faktus par tevi.

”Mēs dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā.” (Romiešiem 14:19.) Pat patiesas informācijas izplatīšana var nodarīt ļaunumu, ja tā mūs nevis stiprina, bet grauj.

”Turiet par lielu godu, klusi dzīvojot darīt savu darbu un strādāt savām rokām.” (1. Tesaloniķiešiem 4:11.) Nepieļauj, ka tu pārmērīgi aizrautos ar to, kas notiek citu cilvēku dzīvē. Pastāv labākas iespējas, kā izmantot savu laiku.

Ko darīt, ja tenko par tevi

Iespējams, tu piekrīti, ka ir jākontrolē sava mēle un jāsargās no tenkošanas. Bet tad, ja tu pats kļūsti par tenku upuri, tu šo jautājumu vari uztvert īpaši asi. ”Man bija sajūta, ka man vairs nekad nebūs draugu,” stāsta sešpadsmitgadīgā Džoanna. ”Vairākus vakarus es gultā raudāju, līdz iemigu. Es domāju, ka mana reputācija ir pilnīgi sagrauta.”

Kā rīkoties, ja par tevi ir izplatīta nepatiesa informācija?

▪ Padomā par tenkošanas motīviem. Centies saprast, kas cilvēkus pamudina tenkot. Daži tā rīkojas tāpēc, ka vēlas, lai citi viņus uzskatītu par cilvēkiem, kas par visu ir lietas kursā. ”Runādami par citiem, viņi grib radīt iespaidu, ka visu par visiem zina, un tā iekarot atzinību,” izteicās četrpadsmitgadīgā Karena. Gadās arī tā, ka, noniecinot citus, jaunieši mēģina celt savu pašcieņu. Kāda septiņpadsmit gadus veca jauniete, vārdā Renē, min vēl vienu iemeslu, kas pamudina tenkot. ”Cilvēkiem ir garlaicīgi,” viņa saka. ”Viņi grib uzsākt kādu intrigu, lai varētu par to patrīt mēles.”

▪ Kontrolē savas emocijas. Ja cilvēks, par ko ir izplatītas tenkas, nespēj kontrolēt savas aizvainojuma jūtas, viņš var rīkoties tā, ka vēlāk pašam nākas to nožēlot. ”Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi,” norādīts Salamana Pamācībās 14:17. Kaut gan tas nemaz nav viegli, tieši tad, kad cilvēks jūtas sāpināts tenkošanas dēļ, ir īstais laiks apliecināt īpašu savaldību. Ir svarīgi kontrolēt savas emocijas, lai nesāktu rīkoties tikpat nesaprātīgi, kā ir rīkojies tenku izplatītājs.

▪ Skaties uz situāciju reālistiski. Padomā, vai tu esi pārliecināts, ka tas, ko tu dzirdēji, tiešām bija teikts par tevi. Vai tiešām tās ir tenkas vai nopietns pārpratums? Vai tu šo lietu neuztver pārāk jūtīgi? Protams, nav runa par to, ka tenkošana būtu jāattaisno. Tomēr tad, ja tu saasināti reaģē uz tenkām, tu pats sev vari kaitēt vairāk, nekā būtu kaitējušas tenkas. Varbūt tev var palīdzēt tāda attieksme, kāda nāca par labu Renē. ”Kaut gan parasti man ir sāpīgi, ja kāds par mani saka kaut ko sliktu, es cenšos to neuztvert pārāk nopietni,” savā pieredzē dalās Renē. ”Es paturu prātā, ka droši vien nākamnedēļ viņi jau pļāpās par kādu vai kaut ko citu.” *

Vislabākā aizsardzība

Bībelē ir atzīts, ka ”mēs visi daudzējādi klūpam”, un tajā ir piebilsts: ”Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” (Jēkaba 3:2.) Ņemot vērā šo faktu, nebūtu gudri nopietni pārdzīvot par katru vārdu, ko kāds ir pateicis par mums. Salamana Mācītāja grāmatas 7. nodaļas 22. pantā ir norādīts: ”To tu it labi pats zini, ka arī tu esi citus zobojis un apsmējis.”

Ja kāds par tevi ir izplatījis tenkas, vislabākā aizsardzība ir tava labā uzvedība. Jēzus sacīja, ka ”gudrība attaisnojas ar saviem darbiem”. (Mateja 11:19.) Tāpēc centies izturēties pret citiem draudzīgi un ar mīlestību. Iespējams, tu būsi pārsteigts, cik ātri tava priekšzīmīgā uzvedība var apklusināt tenkas vai vismaz palīdzēt tev izturēt to sekas.

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast internetā vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīmes]

PĀRDOMĀM

▪ Kas tev var palīdzēt atturēties no tenku izplatīšanas?

▪ Kā tu reaģēsi, ja kāds par tevi tenkos?