Kas notiek pasaulē

▪ ”Vidēji vienā amerikāņu mājsaimniecībā tagad televizoru ir vairāk nekā cilvēku” — 2,37 televizori uz 2,55 cilvēkiem. ”Pusē amerikāņu mājsaimniecību ir vismaz trīs televizori.” (ASSOCIATED PRESS, ASV.)

▪ Dienvidāfrikas Republikā caurmērā katru dienu 82 bērni stājas tiesas priekšā tādu apsūdzību dēļ kā citu bērnu izvarošana vai nepiedienīgas darbības pret citiem bērniem. Pēc dažu avotu ziņām, liela daļa apsūdzēto apgalvo, ka savā rīcībā viņi vadījušies pēc parauga, ko ir redzējuši televīzijā. (THE STAR, DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA.)

Miega bads traucē ražīgi strādāt

Gulēšanas paradumi, kas izveidojušies daļai Spānijas iedzīvotāju, grauj viņu spēju ražīgi strādāt. Kādas Barselonas miega klīnikas vadītājs Eduārs Estivils atzīmē, ka salīdzinājumā ar citiem eiropiešiem spāņi ceļas agrāk, strādā ilgāk, ēd vakariņas vēlāk un naktsmieram atvēl caurmērā par 40 minūtēm mazāk. Miega bads var radīt tādas problēmas kā aizkaitināmība, atmiņas traucējumi, trauksmes sajūta un nomāktība. Tāpēc E. Estivils iesaka: ”Ikvienam, kurš strādā garīgu darbu vai dara jebko citu, kas prasa koncentrēšanos, ..ir jāguļ septiņas līdz astoņas stundas diennaktī.”

Kurināsim ar labību?

Vai ir ētiski izmantot kviešus par kurināmo? Kā paskaidrots vācu preses izdevumā Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung, labības cenām krītot un šķidrā kurināmā cenām augot, lauksaimniekiem ir kļuvis ekonomiski izdevīgāk izmantot izaudzētos kviešus apkurei, nevis pārdot labību un par ieņemto naudu pirkt šķidro kurināmo. Lai izaudzētu divarpus kilogramus kviešu, zemniekam jāizdod 20 eirocenti, bet, sadedzinot šādu daudzumu kviešu, var iegūt apmēram tikpat daudz siltuma, kādu dod litrs šķidrā kurināmā, kas maksā 60 centus. Līdz ar to ir radies jautājums, kas izskanēja minētajā preses izdevumā: cik ētiski ir ”dedzināt labību, kamēr citur cilvēki mirst badā”?

Pāvesta vizīte — iespēja nopelnīt

Kad 2006. gadā Vācijā bija gaidāma pāvesta vizīte, ražotāji, tirgotāji un tūrisma biznesa pārstāvji jau labu laiku iepriekš sāka gatavoties, lai izmantotu šo notikumu peļņas nolūkos. Arī baznīca izraudzījās biznesa partneri, kuram tā piešķīra izņēmuma tiesības tirgot suvenīrus ar pāvesta attēlu un simboliku. Piedāvāto suvenīru klāstā ietilpa rožukroņi, sveces, svētā ūdens pudeles, kafijas krūzītes, cepures, T krekli, atslēgu piekariņi un Vatikāna karogi. Žurnālā Der Spiegel izskanēja komentārs: ”Arī katoļu baznīca ir iegrūdusi pirkstus naudas pīrāgā, it kā Jēzus Kristus.. nekad nebūtu dzinis tirgoņus ārā no tempļa.”

Videospēles notrulina pret vardarbību

”Vardarbīga satura videospēles var notrulināt cilvēku pret vardarbību reālajā dzīvē,” balstoties uz kāda pētījuma rezultātiem, saka Aiovas universitātes (ASV) psihologi. Iepriekšējos pētījumos tika konstatēts, ka šādu spēļu spēlēšana ”vairo agresīvas domas, kāpina dusmas, izraisa fizioloģisku uzbudinājumu un veicina agresīvu rīcību”. Jaunā pētījuma dalībnieki vispirms spēlēja vai nu vardarbīga, vai nevardarbīga satura spēles, un uzreiz pēc tam viņiem tika rādītas epizodes, kurās bija redzama reāla vardarbība. Zinātnieki reģistrēja viņu sirdsdarbību un emocionālo reakciju šo epizožu vērošanas laikā. Rezultāti liecināja, ka ”tie, kas spēlē vardarbīgas videospēles, pierod pie vardarbības un galu galā viņu fizioloģiskā reakcija uz to notrulinās”.