4. solis

Nosakiet skaidras robežas un konsekventi prasiet tās ievērot

Kāpēc tas ir svarīgi? Sociologs Ronalds Saimonss no Džordžijas universitātes (ASV) raksta: ”Bērniem klājas daudz labāk, ja pastāv skaidri noteikumi un to pārkāpšana vienmēr izraisa konkrētas sekas. Pretējā gadījumā bērni kļūst egocentriski, savtīgi un nelaimīgi — un padara nelaimīgus arī visus apkārtējos.” Bībelē pavisam vienkārši ir teikts: ”Kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.” (Salamana Pamācības 13:24.)

Kas var sagādāt grūtības? Lai noteiktu bērniem saprātīgus ierobežojumus un panāktu to ievērošanu, ir vajadzīgs laiks, pūles un neatlaidība. Turklāt bērniem, šķiet, piemīt dabiska tieksme pārbaudīt, kas notiks, ja viņi pārkāps vecāku nospraustās robežas. Maiks un Sonja, kas audzina divas meitas, trāpīgi raksturodami situāciju, saka: ”Bērni ir mazas personības ar saviem spriedumiem un vēlmēm un tāpat arī ar iedzimtu noslieci grēkot.” Šie vecāki ļoti mīl savas meitas, tomēr viņi atzīst: ”Gadās, ka bērni spītējas un rīkojas savtīgi.”

Risinājums. Mācieties no tā, kā Jehova izturējās pret seno izraēliešu tautu. Viena no viņa mīlestības izpausmēm bija tāda, ka viņš noteica konkrētus likumus, kas izraēliešiem bija jāievēro. (2. Mozus 20:2—17.) Jehova arī skaidri darīja zināmu, kādas būs sekas, ja viņi šos likumus pārkāps. (2. Mozus 21:37—22:8.)

Piemēram, jūs varat pat uzrakstīt uz lapas ģimenes ”iekšējās kārtības noteikumus”, kurus jūs saviem bērniem prasāt ievērot. Daži vecāki iesaka netaisīt pārāk garu sarakstu, bet iztikt ar kādiem pieciem noteikumiem. Ja izvirzīsiet tikai nedaudzas, bet labi pārdomātas prasības, būs vieglāk panākt to ievērošanu un tās arī būs vieglāk iegaumēt. Kopā ar noteikumiem uzrakstiet arī, kāds sods ir paredzēts par to pārkāpšanu. Atcerieties, ka jebkuram sodam jābūt saprātīgam, turklāt tādam, ko jūs tiešām esat gatavi saviem bērniem uzlikt. Regulāri pārskatiet savus ”iekšējās kārtības noteikumus”, lai visi — ne tikai bērni, bet arī mamma un tētis — skaidri zinātu, kas no viņiem tiek prasīts.

Ja ir izdarīts pārkāpums, neatstājiet to bez sekām un, sodīdami bērnu, rīkojieties mierīgi, stingri un konsekventi. Ja jūs ir pārņēmušas dusmas, vispirms nomierinieties un tikai tad sodiet bērnu par pārkāpumu. (Salamana Pamācības 29:22.) Tomēr nevelciet visu garumā un nesāciet ar bērnu kaulēties, citādi viņš nospriedīs, ka jūsu prasības nav ņemamas nopietni. Uz līdzīgu situāciju ir norādīts Bībeles vārdos: ”Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.” (Salamans Mācītājs 8:11.)

Ko vēl jūs varētu darīt, lai, rūpējoties par bērnu labklājību, mācītu viņus cienīt jūsu autoritāti?

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Jūsu vārdi lai ir jā! jā! nē, nē!” (Mateja 5:37.)