7. solis

Rādiet labu paraugu

Kāpēc tas ir svarīgi? No darbiem, ko viņi redz, bērni mācās, bet no vārdiem viņi bieži vien gūst tikai informāciju. Piemēram, vecāki varbūt saka bērniem, ka viņiem jāciena citi un vienmēr jārunā taisnība. Bet, ja vecāki paši kliegs viens uz otru un uz bērniem un būs gatavi samelot, lai izvairītos no nepatīkamiem pienākumiem, ar savu paraugu viņi bērniem mācīs, ka pieaugušiem cilvēkiem tā arī ir jāuzvedas. Bērni atdarina savus vecākus — tas ir ”viens no galvenajiem veidiem, kā bērni kaut ko mācās”, rakstīts žurnālā Parents.

Kas var radīt grūtības? Vecāki ir tikai nepilnīgi cilvēki. ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības,” atzina apustulis Pāvils. (Romiešiem 3:23.) Runājot par mūsu spēju kontrolēt to, ko sakām, māceklis Jēkabs rakstīja: ”Mēli neviens cilvēks nevar savaldīt.” (Jēkaba 3:8.) Turklāt bērni bieži mēdz pārbaudīt vecāku pacietību. ”Es pats biju pārsteigts, cik viegli bērniem izdodas panākt, ka es zaudēju savaldību,” saka divu bērnu tēvs Lerijs, kas kopumā ir ļoti mierīgs un nosvērts cilvēks.

Risinājums. Centieties būt labs — nevis pilnīgs — paraugs. Izmantojiet tos gadījumus, kad neesat rīkojušies pareizi, lai bērniem kaut ko vērtīgu iemācītu. Divu meitu tēvs Kriss stāsta: ”Ja biju izturējies pret bērniem nesavaldīgi vai pieņēmis nepareizu lēmumu, kura sekas bērniem bija nācies pieredzēt, es atzinu savu kļūdu un atvainojos. Tā meitas mācījās saprast, ka arī vecāki mēdz kļūdīties un ka mums visiem kaut kas ir jālabo savā rīcībā.” Iepriekš pieminētais Kosts izsaka līdzīgu domu: ”Ja es zaudēju savaldīšanos, es atvainojos savām meitenēm, un es esmu ievērojis, ka tas viņām ir palīdzējis iemācīties arī pašām lūgt piedošanu, ja viņas ir rīkojušās nepareizi.”

Dievs Jehova saka: ”Nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.) Ja kāds, kuram ir noteikšana pār viņiem, runā vienu, bet dara citu, bērnus tāda rīcība kaitina varbūt pat vēl vairāk nekā pieaugušos. Tāpēc dienas beigās jūs varētu pajautāt sev: ja visas dienas garumā es nebūtu pateicis ne vārda, ko bērni būtu mācījušies no maniem darbiem? Vai tas būtu tas pats, ko es cenšos viņiem iemācīt ar saviem vārdiem?

[Izceltais teksts 9. lpp.]

”Citus tu māci — un pats sevi nemāci?” (Romiešiem 2:21.)

[Attēli 9. lpp.]

Ja vecāki atvainojas par savām kļūdām, bērni mācās rīkoties tāpat