Kas notiek pasaulē

▪ Pilns Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums ir nācis klajā 43 valodās (trijās no tām — arī Braila rakstā). Vēl 18 valodās ir izdots Kristiešu grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojums (vienā valodā — arī Braila rakstā). 2007. gada jūlijā kopējais iespiesto eksemplāru skaits sasniedza 143 458 577.

▪ Senākais patlaban zināmais Bībeles teksta pieraksts ir priesteru svētības vārdi no 4. Mozus grāmatas 6. nodaļas 24.—​26. panta, kas uzrakstīti uz diviem amuletiem — saritinātām sudraba plāksnītēm. Plāksnītes tiek datētas ar septītā gadsimta beigām vai sestā gadsimta sākumu pirms mūsu ēras. (BIBLICAL ARCHAEOLOGY REVIEW, ASV.)

▪ Līdz 2006. gada 31. decembrim bija reģistrētas 2426 valodas un dialekti, kuros izdota vismaz viena Bībeles grāmata, — salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu to skaits bija pieaudzis par 23 valodām. (APVIENOTĀS BĪBELES BIEDRĪBAS, LIELBRITĀNIJA.)

▪ Apmēram 28 procenti amerikāņu uzskata Bībeli par Dieva vārdiem, kas jāsaprot burtiski, 49 procenti ir pārliecināti, ka tā ir Dieva iedvesmota grāmata, tomēr ne viss tajā jāuztver burtiski, savukārt 19 procenti domā, ka tajā lasāmas ”pasakas”. (GALLUP NEWS SERVICE, ASV.)

Vecākā Bībele ķīniešu valodā?

”Senākās ziņas par ebreju Svēto Rakstu tulkojumu ķīniešu valodā ir atrodamas uzrakstā uz kādas akmens stēlas (attēlā pa kreisi), kas datēta ar mūsu ēras 781. gadu,” raksta ebreju valodas speciālists Jiji Čens no Pekinas universitātes. Šis akmens, ko uzstādījuši nestorieši (kristietības novirziena nestorisma piekritēji), tika atrasts Siaņas pilsētā 1625. gadā. ”Oficiālais stēlas nosaukums tulkojumā no ķīniešu valodas ir ”Piemineklis no Dacjiņas nākušās gaismas ticības izplatīšanai Ķīnā” (par Dacjiņu ķīnieši sauca Romas impēriju),” paskaidro Jiji Čens. ”Uz stēlas ķīniešu valodā lasāmi tādi vārdi kā ”īstais kanons” un ”Bībeles tulkošana”.”

[Norāde par attēla autortiesībām 30. lpp.]

© Réunion des Musées Nationaux/Art Resource

Vērtīgs atradums kūdras purvā

2006. gadā Īrijā kādā purvā kūdras racēji atrada Psalmu grāmatu, kas, pēc speciālistu vērtējuma, datējama ar mūsu ēras astoto gadsimtu. Šo latīņu rokrakstu, kas ir viens no retajiem sava laika rakstu pieminekļiem, kuri saglabājušies līdz mūsdienām, zinātnieki atzīst par īstu dārgumu. Ap 100 lappušu biezā pergamenta grāmata, kurai saglabājies oriģinālais iesējums, bijusi ļoti grezna. ”Atliekas no ādas somas, kurā Psalmu grāmata bijusi ielikta, un materiāla, kas tai bijis pārklāts, vedina uz domām, ka grāmata tikusi paslēpta tīšām — iespējams, lai to pasargātu no vikingiem kāda iebrukuma laikā apmēram pirms 1200 gadiem,” raksta Londonas The Times. Lapas gan ir salipušas kopā un daļēji satrūdējušas, tomēr zinātnieki uzskata, ka viņi spēs tās atdalīt un iekonservēt.

Kaudzēm vēstures

Saskaņā ar preses ziņojumiem, pārsijādami zemes kaudzes, kas izvestas no vietas, kur kādreiz atradies Jeruzalemes templis, arheologi ir savākuši tūkstošiem senlietu no dažādiem laikposmiem, sākot ar pirmsizraēliešu laikmetu un beidzot ar 20. gadsimtu. Starp atrastajiem priekšmetiem ir tāda tipa bultas uzgalis, kādus lietoja Nebukadnecara armija, kas nopostīja pirmo ebreju templi, kurš bija uzcelts šajā vietā. Pats neparastākais atradums ir māla zīmogs, kas tiek datēts ar septīto vai sesto gadsimtu pirms mūsu ēras. Kā tiek ziņots, uz zīmoga ebrejiski ir lasāms Gedaljahu ben Immera ha-Kohena vārds. Arheologs Gabriēls Barkajs domā, ka zīmoga īpašnieks varbūt ir bijis Bībelē, Jeremijas grāmatas 20. nodaļas 1. pantā, pieminētā priestera Pašhura, Immera (Īmera) dēla, brālis.